Publicēts: 07.03.2023.

Skaidrojums par mākslīgu apstākļu Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanai radīšanu un vērtēšanu

Skaidrojošs materiāls “Mākslīgu apstākļu Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanai radīšana un vērtēšana”

Saturs:

  1. Normatīvais regulējums
  2. Mākslīgu apstākļu situācijas un to izvērtēšanas aspekti:
    1. projekta īstenošanas vietas pielāgošana;
    2. ražošanas procesa pielāgošana;
    3. projekta iesniedzēja darba spēka atalgojuma manipulēšana;
    4. kapitāldaļu vai to turētāju izmaiņas;
    5. grāmatvedības datu pielāgošana atbalsta nosacījumiem;
    6. stimulējošas ietekmes prasību apiešana;
    7. vienota projekta iesnieguma mākslīga sadalīšana vairākos vai mākslīga apvienošana vienā projektā;
    8. manipulēšana ar projekta iesnieguma datiem;
    9. citi piemēri, kas var tikt uzskatīti par mākslīgi radītiem apstākļiem.

 

 

1. NORMATĪVAIS REGULĒJUMS

Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk - Likums) 22.pantā noteikts:

“(1) Sadarbības iestāde noraida projekta iesniegumu, ja uz projekta iesniedzēju — fizisko vai juridisko personu — attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:

5) stājies spēkā šā likuma 26. pantā minētais sadarbības iestādes lēmums par aizliegumu dalībai projektu iesniegumu atlasē.”

 

Likuma 26.pantā noteikts:

“Sadarbības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai vai personai, kura ir attiecīgās juridiskās personas valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, piedalīties projektu iesniegumu atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja šī persona:

(1) apzināti sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai;

(2) īstenojot projektu, apzināti sniegusi sadarbības iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestāde ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu;

(3) radījusi mākslīgus apstākļus vai apzināti sniegusi faktiskajiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai sadarbības iestāde pieņemtu tai labvēlīgu lēmumu.”

 

Likuma anotācijā norādīts:

“Uzskatāms, ka projekta iesniedzējs radījis mākslīgus apstākļus, ja projekta iesniedzējs, ar vai bez trešo pušu iesaistes, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas radījis situāciju vai apstākļus, kas neatbilst ikdienas situācijai un ir radīti ar nolūku nodrošināt atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem vai paaugstināt projekta iesnieguma konkurētspēju (piemēram, saņemot lielāku projekta iesnieguma vērtējuma punktu skaitu) un iegūt publisko finansējumu (piemēram, kvalificējoties atbalsta saņemšanai, kas faktiski nebūtu iegūstams vai mākslīgi palielinot saņemamā atbalsta intensitāti).

 

Par mākslīgi radītiem apstākļiem uzskatāmas, piemēram, šādas situācijas:

  • projekta īstenošanas vieta tiek pielāgota atbalsta programmas nosacījumiem, lai gan faktiski funkcionāli nenodrošina tai piedēvētās funkcijas;
  • ražošanas process tiek uzrādīts/tiek balstīts pieņēmumos uz maksimālajām noslodzēm un pilnu kalendāro gadu, kas praksē nav iespējams;
  • projekta iesniedzēja darba spēka izmaksu pozīcijā ir izteikts pieaugums laika periodā, kas tiek ņemts vērā vērtējot projekta iesniedzēja atbilstību konkrētam kritērijam, periodā pirms un pēc atalgojuma izmaksas ir būtiski zemākas;
  • kapitāldaļu vai to turētāju izmaiņas tieši pirms projekta iesniegšanas nolūkā nodrošināt, ka veidojas vai, tieši pretēji, neveidojas saistības;
  • vienota  projekta iesnieguma mākslīga sadalīšana vairākos, lai, piemēram, iekļautos maksimālo izmaksu apmērā vienam projekta iesniegumam vai saņemtu lielāku atbalstu pēc būtības vienai idejai vairāku projektu ietvaros.

Savukārt par būtiski neatbilstošu informāciju uzskatāma tāda informācija, kas ietekmē projekta iesnieguma vērtējumu (piemēram, piešķiramo punktu skaitu) vai projekta iesnieguma apstiprināšanu. 

Sadarbības iestāde šādu lēmumu var pieņemt jebkurā brīdī, tiklīdz tās rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas liecina par minēto nosacījumu iestāšanos un aizliegums konkrētajā situācijā būtu uzskatāms par lietderīgu.

Gadījumā, ja projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs ir maldinājis iestādi, sniedzot nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas projekta iesnieguma izvērtēšanā vai projekta īstenošanā, tas ir izslēdzams no tālākas dalības projektu iesniegumu atlasē vai pret to pieņemams likuma 26.pantā paredzētais lēmums.

Maldināšana, sniedzot nepatiesu informāciju, nebūtu jāsasaista ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo citādi netiek sasniegts efektīvākais veids tādu personu izslēgšanai no pretendēšanas uz finansējumu, kas ar savām darbībām kaitē vai var kaitēt ES budžeta interesēm, radot mākslīgus apstākļus finansējuma saņemšanai. Šis ir autonoms administratīvi tiesisks regulējums, lai izslēgtu no pretendēšanas uz finansējumu personas, kas maldina iestādes ar nolūku saņemt finansējumu, jo finanšu līdzekļu izlietojums ir efektīvs tad, ja novērš nepamatotu līdzekļu piešķiršanu jau pieteikuma stadijā, nevis tos piešķirot un pēc tam atgūstot (ja vēlāk būs ko atgūt). Šādu apsvērumu pamatā ir Padomes 1995.gada 18.decembra regulas (EK, EURATOM) Nr.2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību mērķis – noteikt Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai dažādus administratīvos pasākumus un sodus, kas saistīti ar Kopienu tiesību pārkāpumiem. Turklāt šie administratīvie pasākumi un sodi neskar dalībvalsts krimināllikumu piemērošanu. Patiesu ziņu sniegšana ir tāds pats priekšnoteikums finansējuma saņemšanai kā jebkurš cits priekšnoteikums, piemēram, iesniegšanas termiņš.

Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, ar savu parakstu apliecina, ka  projekta iesniegumā iekļautā informācija ir patiesa un iekļauta apzināti. Tāpat, iesniedzot informāciju un dokumentāciju projekta īstenošanas ietvaros, projekta īstenotājs uzņemas atbildību par tās saturu, tādejādi uzskatāms, ka iesniegtie dati sniegti apzināti. Personai ir brīva izvēle piedalīties atbalsta sistēmā, no kā arī izriet, ka attiecībā uz izredzēm uz atbalstu tāda atbalsta saņēmēja gadījumā, kurš ir norādījis nepareizas ziņas, nepastāv arī tiesiskā paļāvība uz atbalstu, jo viņš no paša sākuma zināja, ka viņš nesaņems atbalstu, ja sniegs nepareizas ziņas.[1]

Lai noskaidrotu, vai projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs sniedzis nepatiesu informāciju vai ļaunprātīgi rīkojies, iestāde pati pārbauda, vai persona nemaldina iestādi, izmantojot plaši pieejamo pierādīšanas līdzekļu spektru atkarībā no katras konkrētās situācijas īpatnībām (piemēram, salīdzinot personas iesniegtās izziņas ar izziņu izdevēja uzrādītajām, pieprasot ekspertīzes, veicot personas juridiskās adreses pārbaudi uz vietas utt.), un pieņem lēmumu (Administratīvā procesa likuma 59.pants).Tādējādi, ja sadarbības iestāde konstatē, ka tās rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru liedz personai noteiktu laika periodu piedalīties projektu iesniegumu atlasē.

Papildus jānorāda, ka sadarbības iestādes apjomīgā pieredze ES fondu administrēšanā šādus apzinātus un ļaunprātīgus gadījumus praksē ļauj identificēt un tie tiek arī no sadarbības iestādes puses objektīvi un izsekojami dokumentēti un ar pierādījumiem pamatoti, ņemot vērā šāda lēmuma tālākās sekas.”

 

2. MĀKSLĪGU APSTĀKĻU SITUĀCIJAS UN TO IZVĒRTĒŠANAS ASPEKTI

Turpmāk skaidrojošajā materiālā tiks apskatīti Likumā un Likuma anotācijā norādītie mākslīgo apstākļu piemēri, kā arī citi piemēri, kas varētu tikt uzskatīti par mākslīgi radītiem apstākļiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzfinansētos projektos.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šajā materiālā aprakstītie situāciju piemēri nav absolūti un izslēdzoši – t.i. ir iespējamas citas, līdzīgas, bet ne tādas pašas situācijas, citāds apstākļu kopums vai īpašas nianses katrā jaunā situācijā, un arī ir iespējami citi, šajā materiālā neiekļauti gadījumi, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Sadarbības iestāde) var pieņemt Likuma 26.pantā noteikto lēmumu. Ņemams vērā, ka katrā situācijā izšķiroša nozīme Sadarbības iestādes vērtējumam ir pierādījumu (t.sk. fakti un informācijas avoti) kopumam: gan pierādījumiem, kas no projekta iesniedzēja/finansējuma saņēmēja puses ir iesniegti Sadarbības iestādē, gan patstāvīgi Sadarbības iestādes iegūtajiem pierādījumiem.

 

2.1.      PROJEKTA ĪSTENOŠANAS VIETAS PIELĀGOŠANA

Ar projekta iesniegumu ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija, attiecīgi ir izpildīti konkrētajā atlasē nepieciešamie minimālie nosacījumi, lai saņemtu attiecīgā vērtēšanas kritērija minimālo punktu skaitu un projekta iesniegums netiktu noraidīts. Bet pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, tiek ierosināti minētajā līgumā grozījumi, lai mainītu projekta īstenošanas vietu, attiecīgi izstrādājot jaunu būvniecības ieceres dokumentāciju, jo brīdī, kad bija izsludināta projektu atlase, projekta iesniedzējs ir maldinājis (nav paredzējis) projektu īstenot projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā vai reālajai projekta īstenošanas vietai būvniecības dokumentācija nav izstrādāta tādā detalizācijā, lai tā attiecīgajā kritērijā saņemtu minimālo nepieciešamo punktu skaitu un projekta iesniegums netiktu noraidīts. Attiecīgi projekta iesniegums ir iesniegts par  projekta īstenošanas vietu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, bet ar dokumentiem, kas atbilst minimālajiem nosacījumiem, radot nevienlīdzīgu situāciju un nepamatotas priekšrocības pret citiem potenciālajiem projekta iesniedzējiem, kurā projekta iesniedzēji, kuriem projektu iesniegumu atlases brīdī nebija projekta iesnieguma pamatojošā dokumentācija tādā stadijā, lai attiecīgajā kritērijā saņemtu minimālo punktu skaitu, neiesniedza projekta iesniegumu vai tika noraidīti.

 

2.2.      RAŽOŠANAS PROCESA PIELĀGOŠANA

2.2.1. Ja komercdarbības atbalsts ir piešķirts vietējai infrastruktūrai atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014[2] 56.pantam, atbilstoši  minētās regulas 56.panta 7.punktam ir aizliegts piešķirt atbalstu mērķorientētai infrastruktūrai. Attiecīgi, situācijas, kurās būvdarbu dokumentācijas izstrādes laikā tiek izstrādāti projekta infrastruktūras objekta risinājumi, kas ir vērsti uz kādu konkrētu komersantu, vai arī būvdarbu laikā autoruzraudzības kārtībā projekta infrastruktūras objektā tiek veiktas izmaiņas, kas attiecīgo infrastruktūras objektu pielāgo kāda potenciāla nomnieka vajadzībām, kā rezultātā attīstītā infrastruktūra kļūst par mērķorientētu infrastruktūru. Papildus, veicot projekta infrastruktūras nomas izsoli, izsoles dokumentācijā tiek iestrādāti nosacījumi, kas ierobežo potenciālo nomas objekta interesentu loku, piemēram, ierobežojot kādas tautsaimniecības nozares, izvirzot kādus specifiskus nosacījumus, ko var izpildīt tikai kāds konkrēts komersants. Respektīvi, projekta infrastruktūras objekta būvdarbu laikā tiek veiktas darbības, kas rada mērķorientētas infrastruktūras risku, kā rezultātā projekta infrastruktūras objektu būs iespējams izmantot tikai kādam konkrētam - finansējuma saņēmējam iepriekš zināmam komersantam.

2.2.2. Projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības nozare pirms projekta iesniegšanas pēdējā pārskata gadā būtiski atšķiras no projekta iesniedzēja kārtējā pārskata gadā uzrādītās. Finanšu pārskatos nav uzrādīti darījumi vai arī darījumu apjoms ir salīdzinoši niecīgs vai arī darījumi ir vienveidīgi, ar “čaulas uzņēmumiem”. Konstatētā darbība nav tipiska projekta iesniedzēja profilam un nav izsekojama, tā nav loģiska, piemēram, pēdējā pārskata vadības ziņojumā nav ieskicēts, ka tiek plānots jauns attīstības virziens, nav pamatojuma būtiskai nozares maiņai, saimnieciskās darbības diversifikācijai.

2.2.3. Projekta īstenošanas vietā ir izvietotas ražošanas iekārtas, ir izejmateriāli ražošanas procesu veikšanai, ir darbinieki, tomēr darba procesa organizēšana, ražošanas apjomi, intensitāte un finanšu pārskatos uzrādītā informācija neatbilst “normālam” un “produktivitāti un efektivitāti” mērķētam ražošanas ritmam. Notiek saimnieciskās darbības imitācija.

 

2.3.      PROJEKTA IESNIEDZĒJA DARBA SPĒKA ATALGOJUMA MANIPULĒŠANA

Par mākslīgi radītiem apstākļiem var uzskatīt arī projekta iesniedzēja personāla atlīdzības izmaksu izmaiņas, kas veiktas pēc atbalsta programmas vērtēšanas kritēriju publicēšanas vai Ministru kabineta noteikumu (turpmāk – MK noteikumi) apstiprināšanas, vai projektu iesniegumu atlases nolikuma publicēšanas (ņem vērā to brīdi, kas iestājas agrāk), ja:

  • projekta iesniegumā iekļautās personāla atlīdzības izmaksas neatbilst prasībai par vienlīdzīgiem nosacījumiem[3] attiecībā uz ES fondu projektā nodarbinātajiem un  citiem projekta iesniedzēja organizācijas darbiniekiem, kuru atlīdzība netiek segta no ES fondu līdzekļiem;
  • projekta iesniedzēja organizācijā ir palielināts atalgojums un projekta iesniedzēja atalgojuma attiecība pret kādu citu atalgojuma līmeni (piemēram, vidējo līmeni valstī, privātajā sektorā vai attiecīgajā nozarē) ir viens no projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem.

Projekta iesniedzēja veiktās personāla atlīdzības izmaiņas var tikt uzskatītas par normālu saimnieciskās darbības procesu nevis mākslīgiem apstākļiem, ja sadarbības iestāde var izsekojami redzēt un projekta iesniedzējs var pierādīt, ka lēmums par atlīdzības atalgojuma izmaiņām pieņemts  un ir nesaistīts ar projekta īstenošanu (piemēram, uzņēmumam strauji cēlies apgrozījums un ieņēmumi vai kritusies uzņēmuma konkurētspēja darba tirgū pret līdzīga profila uzņēmumiem)

 

2.4.      KAPITĀLDAĻU VAI TO TURĒTĀJU IZMAIŅAS

Lai saprastu, kādi apstākļi būtu uzskatāmi par mākslīgiem un kādi tiktu uzskatīti par vienkārši saimnieciskās darbības attīstības kontekstu, Sadarbības iestāde, pirmkārt, analizē uzņēmumu grupas struktūras izmaiņu mērķi un kopējo uzņēmuma darbības kontekstu.

Kritēriji, pēc kuriem Sadarbības iestāde vadās, lai konstatētu, ka kapitāldaļu īpašnieku izmaiņas uzņēmumā tiek veiktas, lai radītu mākslīgus apstākļus ES fondu finansējuma saņemšanai:

  1. brīdis, kad izmaiņas veiktas - izmaiņas kapitāldaļu kontekstā ir notikušas  pēc atbalsta programmas vērtēšanas kritēriju publicēšanas vai MK noteikumu apstiprināšanas, vai projektu iesniegumu atlases nolikuma publicēšanas (ņem vērā to brīdi, kas iestājas agrāk). Tātad uz kapitāldaļu izmaiņu brīdi potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem ir bijuši zināmi atbalsta programmas nosacījumi, un var secināt, ka šādas izmaiņas varētu būt veiktas, lai saņemtu pēc iespējas augstāku ES fondu finansējuma atbalsta likmi vai radītu citas MK noteikumos atbalsta saņemšanai noteiktās  projekta konkurētspējas prasības;
  2. izmaiņu ietekme uz pretendenta konkurētspēju:
  • izdarīto izmaiņu rezultātā uzņēmuma mazā, vidējā komersanta (turpmāk - MVK) statuss vai grūtībās nonākuša uzņēmuma (turpmāk - GNU) statuss mainās tādā veidā, ka tas spēj iegūt augstāku ES fondu finansējuma atbalsta likmi (piemēram, no liela uzņēmuma kļūst par vidēju vai mazu uzņēmumu), ja atbalsta programmas MK noteikumos noteiktas atšķirīgas atbalsta likmes atkarībā no uzņēmuma lieluma;
  • GNU tiek likvidēts vai pārdots un tā bijušais īpašnieks izveido jaunu uzņēmumu, kurš piesakās ES fondu atbalstam;
  • MVK deklarācijā  netiek deklarēti visi pēc būtības saistītie (t.sk., viena īpašniekā kontrolē esoši uzņēmumi) un partneruzņēmumi, kā rezultātā tiek deklarēta neatbilstoša komercsabiedrības kategorija, vai arī nav norādīts kāds saistīto uzņēmumu grupā esošs GNU, kas ietekmē visas saistīto uzņēmumu grupas atbilstību GNU statusam;
  • uzņēmums uz atbalsta pieteikuma iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas brīdi nav bijis GNU (t.i., statusa izmaiņas veiktas pēc atbalsta programmas vērtēšanas kritēriju publicēšanas vai MK noteikumu apstiprināšanas, vai projektu iesniegumu atlases nolikuma publicēšanas (ņem vērā to brīdi, kas iestājas agrāk)), bet īsi pēc saistību par projekta īstenošanu uzņemšanās (t.i., līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai KP VIS) tas atkal kļūst par GNU. Piemēram, atbilstoši operatīvajam starpposma pārskatam uzņēmums nav GNU, bet, noslēdzoties gadam, pēc gada pārskata datiem ir lieli zaudējumi, kā rezultātā uzņēmumam ir GNU pazīmes;
  • kapitāldaļas tiek mainītas tā, lai tiktu iegūta priekšrocība atlases specifisko vai kvalitātes kritēriju vērtējumā. Piemēram, uzņēmumu grupai tiek piesaistīti citi uzņēmumi, kam ir atbilstoša pieredze, kapacitāte vai kādas citas atlases kritērijos noteiktās kompetences.

 

Iespējamie piemēri mākslīgi radītiem apstākļiem finansējuma saņemšanai kapitāldaļu īpašnieku izmaiņu kontekstā:

  • divām personām pieder SIA, nav datu, ka personas ir saistītas ar ģimenes saitēm. Personai A pieder 98% daļu, personai B 2% kapitāldaļu. Pēc pusgada kapitāldaļu īpašnieki ir savstarpēji apmainījušies ar kapitāldaļām. Katram pieder arī citi tikai sev piederoši uzņēmumi. Ja izmaiņu rezultātā mainās grupas lielums vai grupas vērtējums par atbilstību/neatbilstību GNU pazīmēm tikai tāpēc, ka saistīto uzņēmumu grupā iekļauj atšķirīgu grupu, tiks vērtēts, vai saistīto uzņēmumu grupa netiek mākslīgi mainīta;
  • publiska informācija liecina par uzņēmumiem, kas ietilpst vienā grupā, bet,  mainot kapitāldaļu īpašniekus, formāli tiek mēģināts panākt, lai uzņēmumi netiek savstarpēji saistīti, tādējādi samazinot uzņēmuma lielumu;
  • kapitāldaļas tiek reģistrētas dažādiem vienas ģimenes locekļiem, vienlaikus, faktisko uzņēmumu vadību veic viens vai vairāki tās pašas ģimenes locekļi, savstarpēji mainoties, tomēr MVK deklarācijā uzņēmumi netiek iekļauti kā viena saistīto uzņēmumu grupa. Piemēram, vīram 100% kapitāldaļas, bet valdē tikai viņa sieva, otrs uzņēmums 100% pieder sievai, bet valdē viņas vīrs, trešajā uzņēmumā, kapitāldaļas pieder, 40% sievai, 40% dēlam, 20% vīram, valdē vīrs un dēls;
  • specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) vērtēšanas kvalitātes kritēriji paredz atbalsta pretendentiem papildus piešķirt punktus par iepriekšēju uzņēmuma pieredzi pētniecībā un attīstībā un pietiekamu finanšu kapacitāti projekta īstenošanai. Kvalitātes kritēriji paredz, ka atbalsta pretendents, lai saņemtu punktus, var pierādīt iepriekš minētos aspektus pats vai ar saistītiem uzņēmumiem.

    Lai pretendētu uz ES fondu līdzfinansējumu, uzņēmums – atbalsta pretendents pēc atbalsta programmas vērtēšanas kritēriju publicēšanas vai MK noteikumu apstiprināšanas, vai projektu iesniegumu atlases nolikuma publicēšanas (ņem vērā to brīdi, kas iestājas agrāk) izveido saistības ar citiem uzņēmumiem, kam ir kvalitātes kritērijā noteiktajiem punktiem atbilstoša pieredze un/vai finansiālā kapacitāte. Īsi pēc saistību par projekta īstenošanu uzņemšanās  (t.i., līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai KP VIS), uzņēmums, kas saņēmis atbalstu, kapitāldaļu saistības izmaina tā, ka kvalitātes kritērijos saņemtie punkti vairs nebūtu aktuāli;
  • SAM tiek paredzēts atbalsts ražošanas iekārtu nomaiņai apstrādes rūpniecībā ar mērķi paaugstināt ražošanas procesa energoefektivitāti. MK noteikumos ietvertie nosacījumi paredz, ka projektu var īstenot telpās, kurās vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir veikta saimnieciskā darbība, kas jāpierāda tostarp ar datiem par elektroenerģijas patēriņu. SAM tiek paredzēta diferencēta atbalsta intensitāte atkarībā no projekta iesniedzēja – komersanta – lieluma, pieļaujot augstāku intensitāti mazajiem komersantiem. Projekta iesniedzējs ir jaundibināts komersants A, kura rādītāji atbilst mazā komersanta lielumam, un kurš veic ražošanu no komersanta B nomātās ražošanas telpās. Vienlaikus saskaņā ar publiski pieejamo informāciju komersants B minētajās ražošanas telpās saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā veic jau vairākus gadus; komersants B atbilst lielā komersanta statusam. Ņemot vērā, ka komersants A saimniecisko darbību uzsācis nesen, secināms, ka elektroenerģijas patēriņa dati ir balstīti uz komersanta B veikto saimniecisko darbību. Turklāt iekārtas, kuras komersants A ir paredzējis nomainīt projekta ietvaros, tas ieguvis savā īpašumā neilgi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, iegādājoties no komersanta B, par ko liecina informācija iesniegtajās pamatlīdzekļu kartītēs. Komersants A, kas kļuvis par finansējuma saņēmēju, pārskatos uzrāda sasniegtos rādītājus, taču vienlaikus publiski nav pieejama informācija par komersanta A saimnieciskās darbības attīstību vai rezultātiem. Šādā situācijā pirmšķietami faktiskais ieguvējs no projekta īstenošanas ir komersants B, un uzņēmums A ir izveidots, lai palielinātu saņemamā atbalsta apmēru.

 

2.5.      GRĀMATVEDĪBAS DATU PIELĀGOŠANA ATBALSTA NOSACĪJUMIEM

Atbilstoši Regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punktā noteiktajam komercdarbības atbalstu nedrīkst piešķirt saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir GNU pazīmes. GNU pazīmes izvērtē gan individuāli atbalsta pretendentam, gan saistīto uzņēmumu grupai.

Sadarbības iestāde var uzskatīt, ka ir radīti mākslīgi apstākļi attiecībā uz grāmatvedības datu pielāgošanu, piemēram, šādās situācijās:

  • gada pārskatā tiek norādīts Uzņēmumu reģistrā reģistrētajai informācijai neatbilstošs (lielāks) pamatkapitāls, kas tādējādi ļauj novērst GNU pazīmes;
  • Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta pamatkapitāla palielināšana, attiecīgi uzrādot to gada pārskatā, tiek novērsta atbilstība GNU pazīmēm, tomēr, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā (atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 8.punktam ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu), pamatkapitāla palielināšana nav faktiski apmaksāta un/vai informācija par to nav sniegta Uzņēmumu reģistram;
  • datu nesakritības ar iepriekšējā gada pārskatā minēto, kas nav izskaidrotas, piemēram, pēdējā gada pārskata dati neļauj pārliecināties, kā veikta iepriekšējā perioda zaudējumu samazināšana (piemēram, nav bijusi peļņa, bet bilances pozīcijā “Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi”  zaudējumi tiek uzrādīti būtiski zemāki nekā iepriekšējā gada pārskatā).

 

2.6.      STIMULĒJOŠAS IETEKMES PRASĪBU APIEŠANA

Eiropas Komisijas regulas Nr.651/20146. panta 2.punktā ir nostiprināta atbalsta stimulējošās ietekmes prasība, kur noteikts, ka “atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja projekta iesniedzējs ir iesniedzis dalībvalstij rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība”.

Regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punkts definē brīdi, kad tiek uzskatīts, ka darbi ir sākti, proti, ““darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Vienlaicīgi, zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.”

Situācijas, kad Sadarbības iestāde var uzskatīt, ka ir radīti mākslīgi apstākļi attiecībā uz stimulējošās ietekmes prasības izpildi, ir, piemēram:

  • līgumu laušana un jaunu līgumu noslēgšana projekta atlases vai īstenošanas posmā, lai formāli ievērotu nosacījumu, ka saistības ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;
  • papildu vienošanās noslēgšana vai esošo līgumu grozīšana, lai juridiski nofiksētu līguma spēkā stāšanās brīdi.

Pastāv iespēja, ka potenciālie projekta iesniedzēji var mēģināt sadalīt līgumus, lai nošķirtu, ka daļa darbu nav attiecināmi projektā un cita daļa – ir attiecināma, ar mērķi formāli pierādīt, ka pieprasītajam valsts atbalstam piemīt stimulējošā ietekme. Šādas situācijas var tikt vērtētas kā mākslīgu apstākļu radīšana. Sadarbības iestāde izvērtēs konkrētos apstākļus pēc jēgas un būtības un, ja tiks identificēta mākslīgu apstākļu radīšana no projekta iesniedzēja puses, var tikt pieņemts lēmums par projekta noraidīšanu un aizliegumu piedalīties projektu iesniegumu atlasēs, kā to paredz Eiropas  Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums.

 

2.7.      VIENOTA  PROJEKTA IESNIEGUMA MĀKSLĪGA SADALĪŠANA VAIRĀKOS PROJEKTOS VAI MĀKSLĪGA APVIENOŠANA VIENĀ PROJEKTĀ

Ir uzskatāms, ka viens projekts ir mākslīgi sadalīts vairākos projekta iesniegumos, ja darbības, kas ir savstarpēji papildinošas, saistītas, nodrošina vienu ražošanas procesu un ir mērķētas viena rezultāta sasniegšanai, tiek sadalītas vairākos projekta iesniegumos nolūkā iegūt lielāku labumu no fondu finansējuma nekā pienāktos saskaņā ar atbalsta programmas nosacījumiem. Piemēram:

  • SAM īstenošanas nosacījumi paredz ierobežojumus projekta iesnieguma maksimālajai viena projekta atbalsta summai un viens projekta iesniedzējs ir iesniedzis vairākus projektu iesniegumus, kuros paredzētās darbības plānots īstenot vienoti funkcionējošā teritorijā (teritorijai ne vienmēr ir viena adrese vai kadastra numurs) un tie nodrošina vienotu rezultātu sasniegšanu;
  • SAM, kurā paredzēts atbalsts elektroenerģijas patēriņa samazināšanai ražošanas procesā, projekta iesniedzējs iesniedz vairākus projektu iesniegumus, katrā no tiem paredzot dažādu iekārtu nomaiņu, kas kopā nodrošina vienu ražošanas tehnoloģisko procesu;
  • SAM, kurā paredzēts atbalsts eksperimentālu iekārtu pirmā eksemplāra izstrādei un ieviešanai, divi saistīto uzņēmumu grupas komersanti iesniedz katrs savu projekta iesniegumu, kas paredz vienādu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt mākslīga apvienošana ir saskatāma, ja nolūkā saņemt atbalstu projekta iesniegumā tiek ietvertas papildu, uz atbalsta programmas mērķi neattiecināmas darbības, kas tiek uzdotas kā atbilstošas atbalsta programmas nosacījumiem, bet pēc precizēšanas vai īstenošanas uzraudzības laikā tiek konstatēts, ka uzdotā situācija neatbilst reālajai. Piemēram, saskaņā ar projekta iesniegumā norādīto plānots veikt investīcijas ražošanas telpu rekonstrukcijā, paredzot energoefektīvus risinājumus, lai nodrošinātu projekta iesniedzēja saimniecisko darbību, tomēr rekonstrukcijā īstenotie risinājumi faktiski izrādās vērsti nevis uz līdzšinējās saimnieciskās darbības nodrošināšanu, bet gan uz jauna saimnieciskā darbības veida attīstību, kas vairs neatbilst atbalsta programmas nosacījumiem.

 

2.8.      MANIPULĒŠANA AR PROJEKTA IESNIEGUMA DATIEM

Sagatavojot projekta iesniegumu un tā pamatojošos dokumentus, tai skaitā tehniski ekonomisko pamatojumu (TEP), tiek uzrādīta tikai tā informācija un projekta dati, veikti attiecīgi aprēķini, un norādīti tādi sasniedzamie rādītāji, tai skaitā pārspīlēti optimistiski, lai projekts izpildītu prasības attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem, kas nepieciešami projekta apstiprināšanai. Uzsākot projekta īstenošanu, tiek veikti grozījumi projektā, lai precizētu informāciju un datus atbilstoši reālajai situācijai.

 

2.9. CITI PIEMĒRI, KAS VAR TIKT UZSKATĪTI PAR MĀKSLĪGI RADĪTIEM APSTĀKĻIEM

Gadījumi, kas ir interpretējami kā mākslīgi radīti apstākļi, var tikt identificēti arī pētniecības un attīstības projektos. Piemēram, SAM nosacījumi paredz, ka pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas projekts var tikt īstenots tikai efektīvā sadarbībā[4] ar komersantu. Līdz ar projekta iesniegumu ir iesniegts efektīvu sadarbību raksturojošām prasībām atbilstošs sadarbības līgums ar jaundibinātu uzņēmumu, kurš no projekta iesniedzēja nomā telpas vai projekta īstenošanai nepieciešamo aprīkojumu. Vienlaikus saskaņā ar Sadarbības iestādes rīcībā esošo informāciju pastāv pierādāma saikne starp projekta sadarbības partnera amatpersonu un projekta iesniedzēju. Šādā gadījumā būtu secināms, ka sadarbības partnera piesaiste ir veikta formāli, lai nodrošinātu labvēlīgu sadarbības iestādes lēmumu, taču reāla apmainīšanās ar zināšanām vai tehnoloģiju vai nolūks sasniegt kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, nepastāv.

 

[1] Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumu lietā C-489/10 60., 63., 71.punkts.

[2] Eiropas Komisijas regulas Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, turpmāk – Regula Nr.651/2014

[3] Vienlīdzīgi nosacījumi nozīmē, ka ES fondu projektā nodarbinātajiem darbiniekiem, kuru atlīdzība tiek segta no ES fondu līdzekļiem, netiek noteikti ne labvēlīgāki, ne nelabvēlīgāki nosacījumi nekā pārējiem darbiniekiem.

[4]  Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktam.