No 2022. gada 1. janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir sākusi pildīt jaunas funkcijas, kļūstot par attīstības sadarbības aģentūru Latvijā, pamatojoties uz Starptautiskās palīdzības likumā paredzēto deleģējumu. Attīstības sadarbības aģentūras funkcijas CFLA pilda ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju, kas nodrošina Latvijas attīstības sadarbības politikas izstrādi un īstenošanu.
1. Kas ir attīstības sadarbība?
Ar šo jēdzienu mūsdienu kontekstā apzīmē politikas un pasākumu kopumu, kas ir vērsts uz palīdzības sniegšanu mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.
Attīstības sadarbība ir viena no Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas prioritātēm. Arī Latvija līdz ar iestāšanos ES 2004. gadā no palīdzības saņēmējas ir kļuvusi par donorvalsti un iesaistās attīstības sadarbības politikas plānošanā un pasākumu īstenošanā, pildot uzņemtās starptautiskās saistības globālās attīstības veicināšanā un atbalsta sniegšanā attīstības valstīm.
Latvijas attīstības sadarbības politiku veido Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm, balstoties uz globālo attīstības dienaskārtību un vienošanām, tai skaitā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030 (Dienaskārtība 2030).
Latvijas īstenotās attīstības sadarbības politikas mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi balstās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes).
2. Latvijas attīstības sadarbības politikas ģeogrāfiskās prioritātes:
- ES Austrumu partnerības valstis ( Moldova, Ukraina);
- Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna).
- Perspektīvie jaunie reģioni – Āfrikas valstis u.c. reģioni, sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas oficiālās attīstības palīdzības saistības atbalstīt arī vismazāk attīstītās valstis.
3. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes:
- Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas:
Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos, tostarp atbalstīt rīcībpolitiku izstrādi un reformu un modernizācijas procesus publiskajā pārvaldē; likuma varas un tiesiskuma stiprināšana; cīņa pret korupciju; publisko finanšu pārvaldība; nelegālo finanšu plūsmu mazināšana; decentralizācija; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana, tostarp lēmumu pieņemšanas procesos; vārdu un mediju brīvības stiprināšana; integrēta robežu pārvaldība; drošības struktūru pārvaldība un reformas, demokrātiska pārvaldība un civilā uzraudzība; dalība starptautiskajās miera uzturēšanas, civilajās un vēlēšanu novērošanas misijās.
- Dzimumu līdztiesība:
sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana; ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošana.
- Kvalitatīva izglītība:
izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana, t.sk. zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, jo īpaši profesionālās izglītības jomā; globālā izglītība.
- Labs darbs un ekonomiskā izaugsme:
uzņēmējdarbības attīstība, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu; ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešana praksē un eksportspējas stiprināšana; atbalsts pārejai uz zaļu un resursu efektīvu ekonomiku; atbildīgas uzņēmējdarbības principu, tostarp korporatīvās sociālās atbildības, veicināšana.
- Klimata rīcība:
sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā. Aktivitātes var vienlaicīgi sniegt ieguldījumu arī citu, t.sk. ne prioritāro IAM īstenošanā.
- Sadarbība mērķu īstenošanai:
Starpnozaru partnerību un sadarbības stiprināšana un sabiedrības izpratnes veicināšana par attīstības sadarbību.
4. Attīstības sadarbības projektu finansējuma avoti:
- ES līmeņa atklātie projektu konkursi atbilstoši palīdzību saņemošo valstu vajadzībām. Projektu konkursos pārsvarā piedalās dažādu valstu un organizāciju partnerības;
- Decentralizētie ES līgumi – ‘tiešie’ līgumi, kas tiek piešķirti tikai ES akreditētām organizācijām (CFLA plāno pieteikties auditam, lai nākotnē iegūtu šādu statusu);
- Ārlietu ministrijas organizētie ikgadējie grantu projektu konkursi – reizi gadā Ārlietu ministrija izsludina atklātus projektu konkursus projektiem, kas atbilst Pamatnostādnēs definētajiem Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem.
5. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma attīstības sadarbībā:
- CFLA kā vienots kontaktpunkts, kas centralizēti uzkrās informāciju par Latvijas institūciju un organizāciju ekspertīzi, t.sk., ekspertu nodrošinājumu (plānots veidot ekspertu datu bāzi), izplatīs informāciju par projektu konkursiem un veicinās projektu partnerību veidošanu (piemēram, savedot kopā dažādas organizācijas, ekspertus utt. atbilstoši katra konkursa mērķim);
- CFLA kā vienots konsultāciju un atbalsta centrs attīstības sadarbības projektu pretendentiem Latvijā, sniedzot konsultatīvu atbalstu partnerību veidošanā, projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī, nākotnē, iespējams, organizējot apmācības (atkarībā no resursu pieejamības);
N. B. CFLA tiešā veidā neapsaimnieko un nepiešķir attīstības sadarbības finansējumu! CFLA var izvērtēt iespēju iesaistīties projektos kā partneri, bet šobrīd tiešā veidā mums nav pieejams AS finansējums, tikai ierobežots valsts budžeta finansējums divām štata vietām un administratīvajām izmaksām.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties, rakstot uz e-pastu sadarbiba@cfla.gov.lv.
