Jaunā kohēzijas politika
2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī:
- Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai, digitalizācijai un digitālajiem savienojumiem;
- Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
- Ciešāk savienota Eiropa– droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība;
- Sociāla un iekļaujoša Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
- Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība;
- Pāreja uz klimatneitralitāti – ieguldījumus sociālo un vides seku mazināšanai visvairāk skartajos reģionos.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.
Programmu jeb specifiskā atbalsta mērķu plānošana tiek koordinēta atbilsoši nozaru dalījumam, un to veic nozares ministrijas un Valsts kanceleja (atbildīgās iestādes). Atbildīgās iestādes izstādā programmu īstenošanas nosacījumus, projektu vērtēšanas kritērijus, kā arī šo kritēriju piemērošanas metodiku.
- Atbildīgās iestādes funkcijas ES fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā pilda:
- Ekonomikas ministrija,
- Finanšu ministrija,
- Iekšlietu ministrija,
- Izglītības un zinātnes ministrija,
- Klimata un enerģētikas ministrija,
- Kultūras ministrija,
- Labklājības ministrija,
- Satiksmes ministrija,
- Tieslietu ministrija,
- Veselības ministrija,
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
- Valsts kanceleja.
Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).