Uzņēmējdarbības videi kļūstot arvien sarežģītākai un pieaugot pieprasījumam pēc jauniem pakalpojumiem un produktiem, uzņēmumiem jāstiprina konkurētspēja un jāveicina izaugsme. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistei dažādiem attīstības projektiem. Kas jāņem vērā, izlemjot piedalīties ES fondu programmas konkursā?
Sākotnēji svarīgi norādīt, ka informācija par izsludinātajām un plānotajām projektu atlasēm ir pieejama ES fondu tīmekļvietnē Esfondi.lv.
Pirms projektu konkursa
Pirms projekta gatavošanas jāiepazīstas ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem (programmas nosacījumiem), kā arī anotāciju, jo šajos dokumentos ir sniegta būtiska informācija par pieejamo atbalstu, programmas mērķiem un projektā iekļaujamo, kā arī citiem aspektiem, piemēram, atbalstāmajām darbībām un izmaksām, nozari, atbalsta veidu, intensitāti, atbalstu apvienošanas noteikumiem un citiem nosacījumiem.
Gatavojot projektu konkursam, būtiski pievērst uzmanību vairākiem faktoriem.
- Kas programmā ir atbalsta saņēmēji un atbalsta sniedzēji?
- Vai ir paredzēta atbalsta saņēmēja kvalificēšanās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) statusam?
- Kāds atbalsta veids ir paredzēts – vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, de minimis vai regulā 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu, noteiktie atbalsta veidi?
- Vai jāveic viena vienota uzņēmuma noteikšana, ja programma paredz de minimis atbalstu?
- Vai programmā paredzētajam atbalstam piemīt stimulējoša ietekme?
- Vai uzņēmums neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam?
- Vai programmā ir būtiski, lai nepastāvētu mērķorientētas infrastruktūras pazīmes?
Atbalsta saņēmēji un sniedzēji
Programmas nosacījumos ir noteikts, kas ir konkrētā specifiskā atbalsta mērķa mērķauditorija. Dažādās programmās atbalsta saņēmēji vai gala labuma guvēji var būt fiziskas personas, uzņēmumi, pašvaldības uzņēmumi, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti un citi.
Programmas nosacījumos ir definēts arī, kāda iestāde administrē projektu un kāda iestāde sniegs atbalstu. Atbalsta sniedzēji var būt dažādas valsts iestādes, piemēram, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), Sabiedrības integrācijas fonds, Nodarbinātības valsts aģentūra, Lauksaimniecības atbalsta dienests, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests u.c. iestādes. Informāciju par iespējām pieteikties atbalstam var iegūt tīmekļvietnē Esfondi.lv vai arī atbalstu sniedzošo iestāžu mājaslapās.
Tāpat atbalsta sniedzēji var būt arī dažādi klasteri (biedrības), asociācijas, kompetences centri, starptautisku pētniecības projektu veicēji, pētniecības organizācijas, dažādu nozaru biedrības u.c., kas ES fondu atbalstu tālāk piešķir uzņēmējiem (gala labuma guvējiem).
Svarīgi noskaidrot, vai programmā ir prasība noteikt uzņēmuma atbilstību MVU statusam un vai jāiesniedz atbilstoša deklarācija. Tas nozīmē, ka uzņēmums ir izvērtējis un secinājis, ka saskaņā ar Eiropas kopējiem nosacījumiem kvalificējas papildu valsts atbalsta saņemšanai. Šī statusa noteikšana ir saistīta ar atbalsta intensitāti, jo MVU saņem procentuāli lielāku atbalstu nekā lielie uzņēmumi.
MVU statusa noteikšana
Lai atbalsta saņēmējiem būtu vieglāk noteikt sava uzņēmuma atbilstību MVU statusam, ir izstrādāts metodiskais materiāls “Informatīvs materiāls par mikro, mazā un vidējā uzņēmuma, viena vienota uzņēmuma un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu”. Šajā materiālā ir integrēti un vienkāršā valodā izskaidroti regulas 651/2014 nosacījumi, kā arī Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijas “Lietotāja rokasgrāmata par MVU definīcijas piemērošanu”.
MVU statusa noteikšanai metodikā ir sniegti darbinieku skaita, gada apgrozījuma un bilances vērtību sliekšņi. Tas, kādai grupai uzņēmums pieder, ir atkarīgs no darbinieku skaita:
- ja darbinieku skaits ir mazāks par 10 – mikrouzņēmuma statuss;
- ja darbinieku skaits ir no 10 līdz 49 – mazā uzņēmuma kategorija;
- ja darbinieku skaits ir no 50 līdz 250 – vidējā uzņēmuma kategorija;
- ja darbinieku skaits ir lielāks par 250 – lielā uzņēmuma kategorija.
Ja uzņēmuma īpašuma tiesības vismaz 25% apmērā pieder valstij vai pašvaldībai, tas atbilst lielā uzņēmuma kategorijai. Jānoskaidro, vai uzņēmums ir autonoms vai tam ir saistītie uzņēmumi vai partneruzņēmumi.
Lai noteiktu saistīto uzņēmumu grupu, jāņem vērā, ka uzņēmuma ar noteicošo ietekmi dati MVU deklarācijā ir jāiekļauj 100% apmērā, savukārt partneruzņēmumu dati (uzņēmumi, kuros īpašuma tiesības ir no 25 līdz 49,99%) ir iekļaujami atbilstoši īpašumu tiesību procentuālajam apjomam. Pastāv izņēmumi, kad īpašumtiesības nosaka arī citi faktori, piemēram, uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu, ja starp tiem noslēgts attiecīgs līgums vai tas izriet no dibināšanas līguma klauzulas vai statūtiem.
Vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojumi
Bieži sastopamas programmas, kurās projekta iesniedzējs – pašvaldība vai valsts institūcija – kā sadarbības partneri piesaista sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju (piemēram, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju, valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošinātāju u.c.). Tādā gadījumā tie ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi.
Ja projektā ir paredzēts piesaistīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, pašvaldība ar konkrēto uzņēmumu slēdz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu līgumu. Proti, tiek slēgts līgums par saimnieciskajām darbībām, ko tirgus dalībnieki nespēj sniegt vieni paši bez valsts atbalsta, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojums ir pieejams visiem iedzīvotājiem bez diskriminācijas. Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi tiek sniegti sabiedrības interesēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu vienam vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.
Uzņēmumiem piešķirtais publiskais finansējums var sniegt ekonomiskas priekšrocības, kuras nav pieejamas to konkurentiem. ES iekšējā tirgū tas var radīt konkurences kropļojumus. Lai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nepārsniegtu to nodrošināšanai nepieciešamo apmēru, uzņēmumiem saglabātos stimuls ieviest inovācijas un konkurēt tirgū un ES iekšējais tirgus netiktu sadrumstalots, ir vajadzīga vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu atbalsta kontrole.
Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu kompensācija visā līguma darbības periodā nedrīkst pārsniegt vidēji 15 milj. eiro gadā. Kompensācija var ietvert dažādus atbalsta veidus, tostarp dotācijas/subsīdijas, galvojumus, kredītu procentu likmju subsidēšanu, nodokļu atlaides, pilnīgu vai daļēju atteikšanos no dividendēm, ieguldījumu pamatkapitālā, parādu norakstīšanu, īpašuma iznomāšanu par cenu, kas mazāka par tirgus vērtību, u.c. Kompensācijas jēdziens ir plašāks nekā tikai tarifu starpības kompensēšana vai ikgadēja saimnieciskās darbības zaudējumu segšana. Sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas jēdziens aptver arī ES fondu finansējumu, kas piešķirts pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai.
Pašvaldībai (funkcijas piešķīrējai), slēdzot līgumu ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzēju, jāpievērš uzmanība, vai tiek iekļauti visi kritēriji, kas definēti EK lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam definētie kritēriji attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Līgumā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iekļaujami šādi kritēriji:
- skaidri definēts uzticētais sabiedriskas nozīmes pakalpojums;
- prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi atbilstoši katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
- pilnvarojuma termiņš;
- sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas teritorija;
- informācija par sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam piešķirtajām ekskluzīvajām vai īpašajām tiesībām;
- informācija par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumi šo maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai (regulāras kompensācijas atbilstības pārbaudes vismaz reizi 3 gados pilnvarojuma akta darbības laikā, kā arī tā beigās);
- pasākumi atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
- nosacījums, ka sabiedriskie pakalpojumi un ar tiem saistītās izmaksas tiek nodalītas no komerciālajiem pakalpojumiem (ja uzņēmums veic arī citas darbības, kas neietilpst uzticētā sabiedriskā pakalpojuma jomā, uzņēmumam tā grāmatvedībā jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi katrai darbības jomai atsevišķi. Kompensāciju nepiešķir par izmaksām, kas nav tieši saistītas ar definēto un uzticēto sabiedriskas nozīmes pakalpojumu);
- atsauce uz EK lēmumu 2012/21/ES.
Praksē nākas saskarties ar situācijām, kad projekta iesniedzēji ir iesnieguši nepilnīgus līgumus, kuros nav iekļauti visi iepriekš minētie kritēriji. Pārsvarā netiek skaidri norādīta kārtība, kādā tiks veikta kompensācijas pārmaksas novēršana un atmaksāšana, kā arī netiek iekļauta atsauce uz EK lēmumu 2012/21/ES. Šādā gadījumā iesniedzējiem tiek lūgts precizēt līgumu, kas kavē projekta tālāku virzību apstiprināšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu veiksmīgāku procesu, ir būtiski strikti ievērot šos kritērijus.
Papildu kritēriji valsts atbalsta saņemšanai ES fondu projektos
Papildus iepriekš aprakstītajiem kritērijiem – atbalsta saņēmēji un sniedzēji, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) statusa noteikšana, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzēji – jāapsver arī vairāki citi kritēriji.
De minimis atbalsts
Mazāka finansējuma apjoma projektiem ir pieejams de minimis atbalsts. De minimis regulējums ir viens no biežāk izmantotajiem komercdarbības atbalsta kontroles regulējumiem, ko ieviesusi Eiropas Komisija (EK). Tas nosaka, ka atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām.
De minimis atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz:
- regulu 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam;
- regulu 2023/2832 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
- regulu 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam uzņēmumiem lauksaimniecības nozarē;
- regulu 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē.
Katrai no iepriekšminētajām regulām ir savi atbalsta sniegšanas sliekšņi.
ES fondu uzraudzības praksē plaši tiek piemērota regula 2023/2831. Regulā noteiktais atbalsta apmērs ir neliels, tas nepārsniedz 300 000 eiro robežu 3 gadu periodā. Tā kā atbalsts netiek uzskatīts par konkurenci kropļojošu, tā piešķiršana notiek pēc vienkāršotiem noteikumiem. Ministru kabineta noteikumos Nr.715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība” noteikta šī atbalsta piešķiršanas kārtība, izmantojot īpašu uzskaites sistēmu. Piesakoties uz atbalstu, pretendents šajā sistēmā aizpilda de minimis veidlapu.
Būtiski ir pievērst uzmanību regulā 2023/2831 noteiktajiem piemērošanas nozaru izņēmumiem. Proti, šī regula tiek piemērota visu nozaru uzņēmumiem piešķirtajam atbalstam, izņemot:
- atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu;
- atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;
- atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;
- atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, vienā no šādiem gadījumiem:
- ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū;
- ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;
- atbalstu, kurš piešķirts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešajām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;
- atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču un pakalpojumu vietā tiek izmantotas vietējās preces un pakalpojumi.
Viens vienots uzņēmums
Piešķirot de minimis atbalstu, ir jādefinē viens vienots uzņēmums. Nosakot tā sastāvu, ņem vērā tikai Latvijā reģistrētos uzņēmumus. Šī pieeja ir atšķirīga no saistīto uzņēmumu grupas vērtēšanas, nosakot MVU statusu, kad tiek ņemti vērā arī ārvalstu uzņēmumi, kas uzņēmumam ir jānorāda, iesniedzot MVU deklarāciju.
Nereti tiek konstatētas kļūdas, kad atbalsta pretendents nav norādījis visus saistītos uzņēmumus, tostarp tos, kas veidojas ar fiziskas personas starpniecību. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, tomēr pamatnosacījums ir tāds, ka tad, ja fiziska persona piedalās uzņēmuma pārvaldībā, tad ar šo personu saistītie uzņēmumi ir jāuzskata par vienu vienotu uzņēmumu. Projekta iesniedzējam pieejamā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā visu viena vienota uzņēmuma grupai iepriekš piešķirto atbalstu.
Regulā 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu, ir paredzēts plašs komercdarbības atbalsta veidu regulējums, kas tiek ietverts atbalsta programmās. Regulas tvērums ir ļoti plašs – tā vienlaikus regulē gan MVU statusa noteikšanu, gan grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu, kā arī stimulējošās ietekmes prasības un citas komercdarbības atbalsta prasības. Regulu piemēro dažādām atbalsta kategorijām:
- reģionālais atbalsts;
- atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;
- atbalsts vides aizsardzībai;
- atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;
- atbalsts mācībām;
- atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;
- atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;
- sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;
- atbalsts platjoslas infrastruktūrai;
- atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;
- atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;
- atbalsts vietējai infrastruktūrai;
- atbalsts reģionālajām lidostām;
- atbalsts ostām;
- atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem;
- atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kuri tiek atbalstīti no fonda “InvestEU”.
Stimulējošā ietekme
Izvērtējot projekta atbilstību kādai regulas 651/2014 darbības jomai un izsludinātajām atlasēm, jāpievērš uzmanība nosacījumiem par stimulējošo ietekmi.
Atbalsts tiek uzskatīts par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja projekta iesniedzējs ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu pirms projekta darbības uzsākšanas. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka atbalsta pretendents spēj īstenot projektu patstāvīgi, bez valsts atbalsta. Valsts atbalsta stimulējošā ietekme ir konstatējama, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tādā veidā, ka tas uzņemas papildu darbības, kas veicina reģiona attīstību un kuras bez šī atbalsta neveiktu vai veiktu tikai ierobežotā apjomā, atšķirīgā veidā vai citā vietā. Atbalsts nedrīkst tikt izmantots, lai subsidētu izmaksas par darbībām, kuras uzņēmums būtu veicis jebkurā gadījumā, kā arī nedrīkst kompensēt parastos uzņēmējdarbības riskus, kas ir raksturīgi saimnieciskajai darbībai.
Vēl pirms projekta iesniegšanas ir svarīgi noskaidrot, kādas darbības projektā ir un kādas nav uzsāktas pirms tā iesniegšanas iestādē. Tas palīdz izvairīties no pārkāpumiem, kas saistīti ar stimulējošās ietekmes aizliegumu. Darbu sākums tiek definēts kā ar ieguldījumu saistītu būvdarbu uzsākšana, pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Tas nozīmē, ka darbi nedrīkst būt uzsākti pirms projekta iesniegšanas. Vienlaikus norādāms, ka tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Sagatavošanās darbi ietver projektēšanu, būvprojekta izstrādi, izmaksu-ieguvumu analīzes izstrādi, pamatojošās dokumentācijas izstrādi. Šie darbi var tikt veikti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, taču būtiski ievērot, ka atbalsta pretendents tos finansē no saviem līdzekļiem vai izmanto de minimis atbalstu, ja tāds ir paredzēts attiecīgajā atbalsta programmā. Regulas 651/2014 finansējumu iepriekšminētajām darbībām izmantot nedrīkst.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss
Būtisks aspekts, kas jāievēro neatkarīgi no atbalsta kategorijas (izņemot de minimis atbalstu), ir tas, ka uzņēmumam nedrīkst būt grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss. Proti, pretendējot uz valsts atbalstu, piemērojot EK lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vai regulu 651/2014, uzņēmums nedrīkst atbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam. Uzņēmuma atbilstību šādam statusam pārbauda gan projekta iesnieguma iesniegšanas dienā, gan dienā, kad tiek pieņemts lēmums par tā apstiprināšanu.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu nosaka gan individuāli uzņēmumam, kas pretendē uz valsts atbalstu, gan visai saistīto uzņēmumu grupai. Grupas vērtējums tiek noteikts, pamatojoties uz katra uzņēmuma finanšu datiem. Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa vērtējums balstās uz projekta iesniegumam pievienoto informāciju tā iesniegšanas dienā un publiski pieejamiem, ticamiem datiem par projekta iesniedzēju un ar to saistītajiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka atbalsta pretendents projekta iesniegumam pievieno arī informāciju, tostarp gada pārskatus, par uzņēmuma grupā esošajiem ārvalstu uzņēmumiem.
Mērķorientēta infrastruktūra
Publiskā finansējuma investīciju gadījumā, tostarp pašvaldības, valsts budžeta un ES fondu finansējuma gadījumā, atbilstoši regulas 651/2014 56.pantam pašvaldība var veikt ieguldījumus infrastruktūrā, kas vietējā līmenī veicina uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošanos, kā arī ražošanas bāzes modernizāciju un attīstību. Attiecīgo infrastruktūru nodod komersantiem atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, par tās izmantošanu vai pārdošanu pieprasot tirgus cenu. Infrastruktūra nedrīkst būt mērķorientēta uz konkrēta uzņēmuma vai nozares atbalstu.
Mērķorientēta infrastruktūra ir infrastruktūra, kas izbūvēta konkrēti vienam vai vairākiem iepriekš nosakāmiem komersantiem un pielāgota to specifiskajām vajadzībām. Infrastruktūra nav mērķorientēta, ja tā nav izveidota konkrētam operatoram vai subjektam to saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet ir pieejama darbībai un izmantošanai visiem ieinteresētajiem lietotājiem.
Piemērojot regulas 651/2014 56.pantu, ir svarīgi nodrošināt, ka projekts atbilst atklātas, caurspīdīgas un nediskriminējošas prakses principiem. Uzņēmumam, kurš plāno sadarbību ar pašvaldību, ir jāpievērš uzmanība tam, kā tiek izvēlēts konkrētais sadarbības partneris.