Ceturtdien, 4.februārī, valdībā skatīs Finanšu ministrijas (FM) iesniegto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Plāna projekts, kurš sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, pēc izskatīšanas valdībā tiks virzīts saskaņošanai EK, informē FM.
ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam.
“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropā jauna, līdz šim vēl nebijusi finansējuma programma. Esam vienojušies par plānu tā finansējuma izmantošanai Latvijas attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei. Plānā paredzētās reformas un investīcijas ir vērstas uz mūsu valsts ilgtermiņa attīstību ar īpašu uzsvaru uz produktivitātes pieaugumu caur zaļo un digitālo transformāciju. Mēs esam gatavi jau šajā gadā sākt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu investēšanu Latvijas ekonomikā,” uzsver Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai EK apstiprinātu dalībvalstu ANM plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija ANM plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tai skaitā izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt, pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.
Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.
Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).
Pēc viedokļa saņemšanas no EK, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots. Ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro (2%). Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.
Ar MK protokollēmuma projektu un informatīvo ziņojumu var iepazīties MK mājaslapā. ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.
