Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš atklāšanā sacīja, ka ar šo objektu Ventspils liek punktu bibliotēku tīkla sakārtošanai, kas aizsākusies 1995. gadā, kad pēc pazīstamā arhitekta Jāņa Dripes, tolaik Latvijas vēstnieka Zviedrijā, uzaicinājuma Ventspils bibliotēku speciālistiem tā laikā vadītājas Ilzes Buņķes vadībā bija iespēja viesoties Zviedrijā, lai iepazītu zviedru pieredzi bibliotēku jomā. Gāliņciema bibliotēkas būvniecības laikā nācās pārvarēt dažādus šķēršļus – mainīt sākotnējo projekta arhitektonisko risinājumu, jo to bija praktiski neiespējami īstenot, kā arī rast risinājumu izmaksu sadārdzinājumam. Vītoliņš pateicās visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem, uzsverot, ka bez Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektu nebūtu bijis iespējams īstenot.
Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš pauda prieku, ka mazajai gaismas piļu plejādei ir pievienojusies vēl viena spoža zvaigzne. Viņš uzslavēja Ventspili, sakot, ka šī noteikti ir pirmā pilsēta, kurai ir izdevies visas bibliotēkas filiāles izmitināt jaunās, mūsdienīgās, skaistās telpās, kas atbilst valsts kultūrpolitikas nostādnēm, ka kultūrai ir jābūt, cik vien iespējams, pieejamai ikvienam iedzīvotājam.
Gāliņciems ir viens no dzīvojamajiem rajoniem Ventspilī, Ventas kreisajā krastā, kas mūsdienās arvien aug – to par savu mājvietu izvēlas ģimenes, kas šeit ceļ savas mājas. Bibliotēka šai apkaimē darbojas kopš 1954. gada pēc rakstnieka, tā laika Ventspils bibliotēkas pārziņa, Gāliņciema iedzīvotāja Herberta Dorbes iniciatīvas, lai ceļš pēc grāmatām iedzīvotājiem nebūtu jāmēro uz pilsētu. Sākumā bibliotēka atradās Mācītājmuižā, bet, kad apstākļi tajā kļuva darbam pavisam nepiemēroti, kopš 2003. gada bibliotēka atradās 90 kvadrātmetrus plašās telpās blakus vietējam doktorātam.
Gāliņciema bibliotēkas aktīvā darbība un regulāri rīkotie pasākumi, kas pulcēja arvien vairāk apmeklētāju, kā arī sekmīgā pieredze ar 2009. gadā atklāto jauno bibliotēku citā Ventspils apkaimē – Pārventā – lika aizdomāties, ka ir pienācis laiks uzbūvēt jaunu, kvalitatīvu, mūsdienīgu ēku, kur piedāvātu ne tikai bibliotēkas pakalpojumus, bet arī kalpotu kā Gāliņciema sabiedriskais centrs, vieta, kur notiek koncerti, izstādes, izrādes, vieta, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ideju par Gāliņciema sabiedriskā centra būvniecību Ventspils pilsētas domē atbalstīja 2013. gadā.
Ēkas būvniecība sākās 2020. gada novembrī un noslēdzās 2022. gada beigās. Ēku būvēja SIA “AMATNIEKS”. Ēkas būvprojektu izstrādāja SIA “SARMA & NORDE Arhitekti”, ko pašvaldība izraudzījās no publiskā metu konkursā iesniegtajiem 14 priekšlikumiem. Savukārt būvdarbu uzraudzību veica SIA “Būves un būvsistēmas” norīkots sertificēts speciālists.
Ēka ir 620 kvadrātmetrus plaša. Tajā iekārtota atsevišķa zāle pasākumiem, kas paredzēta līdz 60 cilvēkiem, plaša telpa bibliotēkas krājuma izvietošanai, vieta brīvpieejas datoriem un atsevišķa zona bērniem un jauniešiem. Ēkas fasādes veidotas no taisna un liekta tērauda fasāžu sistēmas. Energoefektivitātes nodrošināšanai izmantotas trīs stiklu paketes ar saules siltumu un iekštelpu enerģiju atstarojošiem slāņiem. Ēkas kodols veidots no akustiska materiāla. Vertikālās kodola sienas saplūst ar griestiem, vizuāli atkārtojot koka struktūru, tādējādi uzsverot tuvumā esošo dižkoku un ēkas saikni. Ēkas interjerā izmantoti individuāli izgatavoti LED gaismekļi, kas papildina telpas arhitektūru un kopējās publiskās telpas zonā nodrošina nakts izgaismojumu. Aizkari ir ar gaismu atstarojošu funkciju, tie nodrošina arī siltuma kontroli un telpas aizsargā no spilgtas saules gaismas un ultravioletā starojuma. Pie ēkas aug vairāki ainaviski izteiksmīgi parastie oši, kā arī trīs hibrīdie alkšņi, kas jau sasnieguši dižkoka statusu un uzskatāmi par īpaši vērtīgiem.
Bibliotēka apmeklētājiem piedāvās sešus jaunus tematiskos pakalpojumus, kas saistīti ar tradicionālā dzīvesveida un tā savdabības saglabāšanu. Šeit darbosies seno arodu prasmju centrs un radošā telpa, dabas un kultūras vēstures pētnieku kopa, notiks literārās un rakstniecības meistardarbnīcas, folkloras un latviskās dzīvesziņas pasākumi. Tāpat te regulāri pulcēsies un mācīsies dzimtu vēstures pētnieki, kā arī būs iespējams saņemt atbalsti digitālo prasmju, tehnoloģiju apguvei un pielietošanai. Gāliņciema jaunajā bibliotēkā gādās par to, lai bibliotēkas pakalpojumus var ērti izmantot arī cilvēki ar redzes traucējumiem, jo kopš šī gada jūlija bibliotēkā integrēts līdzšinējais Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Ventspils filiālbibliotēkas krājums. Bērniem un jauniešiem paredzētajā daļā būs iespēja izmantot spēļu konsoli, spēlēt galda spēles, lasīt un vienkārši pavadīt laiku.
Projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” Nr.5.5.1.0/19/I/001 kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 2,38 miljoni eiro jeb 85%, valsts budžeta dotācija 84 tūkstoši eiro jeb 3% un pašvaldības budžeta līdzekļi 337 tūkstoši eiro jeb 12%. Projektu ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu īstenoja Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils bibliotēka” sadarbībā ar pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”.
Autors: Ventspils bibliotēka, foto: Oskars Jūra