27. aprīlī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē tika skatīts precizētais Latvijas Atveseļošanas fonda plāns un panākta konceptuāla vienošanās ar sadarbības partneriem un sociālajiem partneriem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Plāna pilnveidošanā ļoti būtiska bija sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un sadarbības partneru aktīva iesaiste. Gribu visiem pateikties par konstruktīvo un nenogurstošo darbu. Precizējošas konsultācijas turpināsies vēl līdz pat plāna oficiālai iesniegšanai EK. Plānā paredzētas investīcijas 6 Latvijas tautsaimniecībā svarīgās jomās un konkrētos projektos, kas mums ļaus veikt vitāli svarīgas reformas.”
Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Pēc plāna apstiprināšanas valdībā, tas tiks neformāli iesniegts Eiropas Komisijā (EK) pēdējiem tehniskiem komentāriem. Finanšu ministrija informēs, kad EK tiks oficiāli iesniegta plāna gala versija.
Vienlaicīgi veiktas arī plāna saturiskās izmaiņas novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Tāpat palielināts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināti resursi energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas. Mainīta proporcija starp ieguldījumiem valsts sistēmu digitalizācijā, paredzot lielākus ieguldījumus digitālajās prasmēs. Papildus finansējums novirzīts arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Plānā atbalstīta arī reģionālo VUGD depo izveide un plūdu risku samazināšanas pasākumi.
Kopumā ieguldījumi plānoti sešās jomās – digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.
Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% - 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.
Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.
Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem
Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.
Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.
Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.
Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm iesniedza un uzsāka sarunas ar EK par Atveseļošanas fonda plāna projektu, kas savlaicīgi ļāva apzināt EK nosacījumus gan par plāna saturu, gan nepieciešamajiem tehniskajiem precizējumiem. Paralēli sarunām ar EK, tika organizētas diskusijas ar sociālajiem partneriem, kā arī plāna sabiedriskās apspriedes, kuru ietvaros jebkurš interesents varēja sniegt savu redzējumu par plāna ietvaru. Precizētā plāna projektā integrēti gan EK, gan sociālo partneru priekšlikumi.
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Vairāk par Atveseļošanas fondu
