Piedāvājumu vērtēšana ir būtiska iepirkuma daļa, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu un efektīvu iepirkuma procedūru. Šajā posmā iepirkumu veicējs (pasūtītājs) pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma dokumentācijas prasībām, un tās laikā bieži vien tiek konstatētas tādas neatbilstības kā nepiemērota pretendenta atzīšana par uzvarētāju, piedāvājumu neatļauta papildināšana, tehniskajai specifikācijai neatbilstoša piedāvājuma pieņemšana un piedāvājuma līgumcenas pārsniegšana 150% apmērā no paredzamās līgumcenas. Kam pievērst uzmanību, lai piedāvājums iepirkumā atbilstu prasībām?
Raksta autore: Uļjana Bikmetova,
Centrālās finanšu un līguma aģentūras Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte-juriskonsulte
Saskaņā ar Senāta 2012.gada 17.augusta lēmumu lietā SKA-850/2012 “nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”. Tas nozīmē, ka iepirkuma dokumentācijā noteiktie kritēriji ir saistoši un no tiem nevar atkāpties ne pretendenti, ne pasūtītājs. Vērtējot piedāvājumus, pasūtītājam ir jāpārbauda visi piedāvājumu vērtēšanas aspekti, pārliecinoties, ka piedāvājums pilnībā atbilst iepirkuma dokumentācijas prasībām.
Atbilstība kvalifikācijas/atlases prasībām
Nereti Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) konstatē, ka finansējuma saņēmējs, pārbaudot pretendenta kvalifikāciju, nepietiekami rūpīgi izvērtē pieteikumā norādīto informāciju. Rezultātā par iepirkuma uzvarētāju tiek pasludināts pretendents, kura kvalifikācija faktiski neatbilst atlases prasībām. Šāda neatbilstība saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām Nr.2.7. “Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā” ir vērtējama kā atlases prasību grozīšana, par kuru paredzēta finanšu korekcija 25% apmērā.
Vērtējot pretendenta atbilstību, būtiski ne tikai rūpīgi izanalizēt paša pretendenta kvalifikāciju, bet arī to personu kvalifikāciju, uz kuras spējām pretendents balstās, kā arī piesaistīto speciālistu kvalifikāciju. Svarīgi atcerēties, ka, izvirzot pieredzes prasību pretendentam, pasūtītāja mērķis ir pārliecināties par pretendenta spēju nodrošināt līguma izpildi. Tādēļ iepirkumu veicējam jānošķir prasības, kas izvirzītas pretendentam, no tām, kas izvirzītas piesaistītajiem speciālistiem, pārliecinoties, ka piedāvājums atbilst katram iepirkuma dokumentācijā noteiktajam kritērijam.
Tehniskā piedāvājuma vērtēšana
Senāts 2014.gada 6.novembra spriedumā lietā SKA-681/2014 secinājis, ka “nolikumam neatbilstoša piedāvājuma atzīšana par atbilstošu tam ir pretēja Publisko iepirkumu likuma (PIL) mērķim nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret piegādātājiem”. Tāpēc, pārbaudot tehnisko piedāvājumu, iepirkuma komisijai rūpīgi jāizvērtē piedāvājuma atbilstība katrai iepirkuma dokumentācijā izvirzītajai prasībai. Šajā posmā nav pieļaujama pat neliela atkāpšanās no tehniskās specifikācijas prasībām. Minēto apstiprina Senāta 2013.gada 18.septembra spriedumā lietā SKA-772/2013 paustā atziņa: “Visām prasībām, kurām jāatbilst piedāvājumam, un piedāvājumu vērtēšanas kārtībai ir jābūt paredzētai iepirkuma procedūras dokumentācijā, ja pretendents vai potenciālais pretendents iebilst pret pasūtītāja izvirzītajām prasībām, tas šīs prasības var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, ja tas netiek darīts, pretendentam jāgādā, lai viņa piedāvājums pilnībā atbilstu šīm prasībām. [..] Piedāvājuma neatbilstība ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai.”
Izstrādājot tehnisko specifikāciju, tajā iekļauj vēlamo preču vai pakalpojumu parametrus un to pieļaujamās svārstību robežas. Konkrētu prasību izvirzīšana nozīmē, ka pasūtītājam ir būtiski saņemt preci vai pakalpojumu ar noteiktiem parametriem un atkāpšanās no šīm prasībām nav pieļaujama. CFLA bieži konstatē gadījumus, kad finansējuma saņēmējs ir noteicis konkrētas vēlamo parametru amplitūdas, bet iepirkuma komisija, vērtējot tehnisko piedāvājumu atbilstību, par uzvarētāju atzīst piedāvājumu, kas neiekļaujas tehniskajā specifikācijā noteiktajās robežās. CFLA norāda, ka arī gadījumos, kad pasūtītājs iepērk dažāda izmēra un funkcionalitātes preces, kur tikai viena no pozīcijām neatbilst izvirzītajām prasībām, šāds piedāvājums nav uzskatāms par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām. CFLA atgādina, ka, lai gan pārbaudāmo pozīciju apjoms var būt ievērojams, nosakot konkrētus kritērijus, ir svarīgi pārliecināties par katras pozīcijas atbilstību izvirzītajām prasībām. Tehniskā piedāvājuma vērtēšanas laikā konstatējot pat nelielu atkāpi (piemēram, dažu milimetru atkāpi no tehniskajā specifikācijā norādītā izmēra), iepirkuma komisijai jāpārtrauc piedāvājuma vērtēšana un piedāvājums jānoraida.
Līdzīgas iepirkumu komisijas kļūdas, akceptējot neatbilstošu tehnisko piedāvājumu, konstatējamas arī tad, kad vairāku pretendentu piedāvājumos ir iekļautas identiskas pozīcijas, kas neatbilst tehniskās specifikācijas prasībām, kurus iepirkuma komisija neizslēdz no iepirkuma laika taupīšanas nolūkā vai piedāvājuma izdevīguma dēļ. CFLA vērš uzmanību, ka šāda pasūtītāja rīcība ir pretrunā ar Senāta spriedumā lietā SKA-772/2013 pausto atziņu: “Lai arī neatbilstība starp pasūtītāja prasībām un pieteicējas piedāvājumu šķietami ir neliela, tam nevar piešķirt kādu nozīmi, apsverot, vai pretendents ir vai nav izslēdzams no turpmākas dalības iepirkumā, pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības un taisnīgas attieksmes princips, ja arī citi pretendenti būtu zinājuši, ka var tikt piedāvātas no tehniskās specifikācijas nedaudz atšķirīgas preces (proti, ja šāda iespēja būtu paredzēto iepirkuma procedūras dokumentācijā), to piedāvājums, iespējams, būtu citādāks, un tas savukārt varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātus.” No minētās tiesas atziņas nepārprotami izriet, ka neatkarīgi no tā, cik neliela ir neatbilstība, tehniskajai specifikācijai neatbilstošs piedāvājums ir jānoraida. Šāda piedāvājuma atzīšana par atbilstošu vērtējama kā atlases prasību grozīšana un rezultējas ar finanšu korekciju.
Praksē konstatētas arī situācijas, kad pasūtītājs ļauj pretendentam papildināt tehnisko piedāvājumu. Saskaņā ar PIL 41.panta 8.daļu, piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā piedāvājumā jau iekļautā informācija. Kā norādīts Senāta 2016.gada 10.novembra spriedumā lietā SKA-714/2016, “attiecībā uz tehniskā piedāvājumā ietverto informāciju, nav jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro piedāvājumu, nevis papildina vai groza to; lai secinātu, ka vēlāk iesniegtā informācija ir piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā būtu jāsalīdzina ar sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības”. No minētās tiesas atziņas izriet, ka tehnisko piedāvājumu papildināšana un grozīšana nav pieļaujama, tomēr pasūtītājam ir tiesības lūgt skaidrot piedāvājumā ietverto informāciju. Vērtējot pretendenta sniegto skaidrojumu, pasūtītājam jāpārliecinās, ka skaidrojumā nav iekļauta tāda jauna informācija, kas faktiski noved pie piedāvājuma grozīšanas pēc būtības, salīdzinot to ar sākotnējo piedāvājumu.
Finanšu piedāvājuma vērtēšana
Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājam jāpārbauda, vai piedāvājums sagatavots atbilstoši iepirkuma dokumentācijas prasībām: vai visas izmaksas ir korekti sadalītas un atspoguļotas piedāvājumā un vai piedāvājumā ir iekļauti visi izdevumi. Senāta 2017.gada 23.oktobra sprieduma lietā SKA-776/2017 norādīts: “ja nolikumā paredzēts, ka kāda pakalpojuma komponente ir jāizceno atsevišķi, un šai cenai ir nozīme saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlē, tad pasūtītāja rīcība, akceptējot piedāvājumu, kurā attiecīgā cena faktiski iekļauta citā pozīcijā, var radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu”. Vienlaikus, vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājam jāpārbauda vai piedāvājumā nav aritmētiskās kļūdas (pēc nepieciešamības labojot tās), kā arī jāizvērtē, vai piedāvājums nav atzīstams par nepamatoti lētu, šaubu gadījumā pretendentam lūdzot sniegt skaidrojumu.
Viena no praksē biežāk sastopamajām kļūdām finanšu piedāvājumu vērtēšanas posmā ir tāda pretendenta atzīšana par uzvarētāju, kura piedāvājums pārsniedz 150% no iepirkuma paredzamās līgumcenas. Šāda neatbilstība finansējuma saņēmējam var rezultēties ar finanšu korekciju 5–25% apmērā. Nereti tas notiek gadījumos, kad vairāki (vai visi) iesniegtie piedāvājumi pārsniedz publicēto paredzamo līgumcenu. Resursu taupīšanas nolūkā iepirkuma komisija pieņem lēmumu nepārtraukt iepirkuma procedūru, turpinot piedāvājumu vērtēšanu, rezultātā piešķirot līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura piedāvājums ievērojami pārsniedz paredzamo līgumcenu, kas ir pretrunā ar PIL 41.panta 11.daļas 2.punktā norādīto.
Vēl viena tipiska iepirkumu komisijas kļūda ir uzskatīt, ka, ja iepirkums daļēji izbeidzas bez rezultāta, citā iepirkuma daļā drīkst akceptēt piedāvājumu, kas pārsniedz atsevišķās daļas paredzamo līgumcenu, pie nosacījuma, ka kopējā iepirkuma paredzamā līgumcena netiek pārsniegta. Šāda rīcība nav pieļaujama, proti, pasūtītājam nav tiesiska pamata summēt atlikušo iepirkuma daļu līgumcenas un šo summu noteikt kā kopējo paredzamo līgumcenu, jo pasūtītājam ir saistoša katras atsevišķās iepirkuma daļas paredzamā līgumcena.
Izslēgšanas nosacījumu pārbaude
Pirms lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu iepirkumu veicējam jāpārliecinās, ka uz pretendentu nav attiecināmi PIL 42.pantā minētie izslēgšanas nosacījumi.
Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem izslēgšanas iemeslu pārbaudes procesā ir nepietiekami rūpīga nodokļu saistību pārbaude, tas ir, pārbaudot pretendenta nodokļu saistības, pārbaude bieži vien netiek veikta attiecībā uz visiem likumā noteiktajiem subjektiem. Saskaņā ar FM vadlīnijām līguma slēgšanas tiesību piešķiršana pretendentam, kurš ir izslēdzams no iepirkuma procedūras, finansējuma saņēmējam rezultēsies ar finanšu korekciju 25% apmērā. Ievērojot augstāk minēto, jānorāda, ka saskaņā ar PIL 42.panta 3.daļu nodokļu saistību stāvoklis jāpārbauda ne tikai attiecībā uz pašu pretendentu, bet arī uz tā patiesā labuma guvēju vai personām, kurām ir izšķirošā ietekme (piemēram, mātes uzņēmums), pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuriem nodoto darbu vai pakalpojumu vērtība ir 10 000 eiro un vairāk, kā arī attiecībā uz personām, uz kuras spējām pretendents balstās. Bez tam iepirkumu veicējam jāatceras, ka, veicot nodokļu saistību pārbaudi attiecībā uz fiziskajām personām, jāvērtē gan tās nodokļu saistības, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (ja persona ir saimnieciskās darbības veicējs), gan tās, ko administrē pašvaldības (nekustamā īpašuma nodokļi).
Līdz ar to kvalitatīva piedāvājuma izvērtēšana un iepirkuma rezultāts ir atkarīgs tikai no paša iepirkumu veicēja. Finansējuma saņēmējam ļoti rūpīgi jāpārbauda piedāvājumā iekļautā informācija, pārliecinoties, ka viss piedāvājums atbilst iepirkuma dokumentācijas prasībām. Lai gan piedāvājumu noraidīšana un iepirkuma procedūras pārtraukšana var būt saistīta ar papildu laika un resursu ieguldījumu, procedūras ievērošana palīdz minimizēt nelabvēlīgas sekas un efektīvi izmantot finansējuma saņēmēja līdzekļus.