Valmieras vecpilsētā ir noslēgusies Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība. Blakus Valmieras pils mūrim un vienām no senākajām pilsētas ēkām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ir tapusi jauna, moderna ēka, vienlaikus nodrošinot gan mūru atsegumu konservāciju, gan dodot telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izziņai. Savukārt ERAF projekta “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros veikta pils ziemeļrietumu korpusa restaurācija un konservācija, ēku kompleksa “Vecā aptieka” restaurācija un pils iekšpagalma infrastruktūras labiekārtošana. Līdztekus būvniecībai veikti arī arheoloģiskie izrakumi, kas Valmieras muzejam ir snieguši gan jaunus materiālus, gan iespēju precīzāk datēt esošos.
Vecā aptieka ir pašlaik senākā zināmā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, kas celta guļbūvē krusta pakšos ar guļbaļķu zelmiņiem un zem spārenīcas izvirzītiem profilētiem dziedru galiem. Kā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, tā ir vērtīga baroka laikmeta koka mākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem.
Pārbūvējot Vecās aptiekas koka korpusu un austrumu piebūvi, konstatēja, ka ārsienas nebija viendabīgas un sastāvēja gan no gāzbetona, gan pārsvarā trupes bojāta, daļēji protezēta kokmateriāla. Daļēja demontāža atsedza līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskas liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību, tādēļ darbi vēsturiskajās ēkās tika apturēti aptuveni uz pusotru gadu. Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu atzinumu tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un ēkai noteica jaunatklāta valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Objektu apsekoja un sniedza konsultācijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kā saglabāt vēl esošās vēsturiskās ēkas daļas un atbilstoši SIA “ARHITEKTONISKĀS IZPĒTES GRUPA” veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei izstrādāt būvprojektā jaunus ēkas atjaunošanas un pārbūves risinājumus.
Kā skaidro būvniecības uzņēmuma SIA “R.K.C.F. Renesanse” valdes loceklis Raimonds Kuncevičs, lai arī būvniecības darbi ir sākušies 2020. gada vasarā, pusi no laika prasīja izpētes un jaunā būvprojekta izstrādes darbi. Darbus ietekmēja arī Covid-19 pandēmija un būvmateriālu cenu būtiskais pieaugums. Tādēļ būvniecības grafiks noslēguma fāzē ir bijis diezgan saspringts. Gaidot jaunā būvprojekta apstiprināšanu, celtnieki saņēma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju komunikāciju tranzīta tīklu izbūvei seno ēku pagrabstāvā, lai varētu turpināties būvdarbi jaunajā ēkā. Savukārt vēsturisko ēku pārbūves darbus celtnieki paveikuši septiņu mēnešu laikā.
