Šodien, 2.septembrī, Ministru kabinets (MK) konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) priekšlikumu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) uzticēt Latvijas iesaistes sekmēšanu Eiropas Savienības (ES) ārējās darbības instrumentu projektos. Tas fiksēts ĀM informatīvajā ziņojumā, ko valdība izskatīja šodienas sēdē.
Paredzēts, ka CFLA uzņemsies jaunas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos, t.sk. nodrošinot ES ārējās darbības instrumentu finansētu projektu administrēšanu, sniedzot atbalstu valsts pārvaldes institūcijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), kā arī komersantiem , kuri ir ieinteresēti iesaistīties ES ārējās darbības instrumentu finansētu projektu ieviešanā, uzņemoties vienotā kontaktpunkta un koordinatora lomu projektu piedāvājumu izstrādes, iesniegšanas un projektu administrēšanas, t.sk. uzraudzības un pēcuzraudzības procesā.
ĀM vērtējumā CFLA spēj visefektīvāk nodrošināt šīs funkcijas - ĀM ņēmusi vērā būtiskākos kritērijus attīstības sadarbības veicināšanā, kā arī uzsver CFLA atbilstošo profesionālo kapacitāti.
CFLA ir izveidota efektīva, lietderīga un ekonomiska iekšējās kontroles sistēma, tiek izmantota grāmatvedības sistēma, kas sniedz precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju, balstoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā arī iestāde ir pakļauta neatkarīgai ārējai revīzijai.
CFLA kā attīstības sadarbības projektu koordinators veicinās administratīvā sloga samazināšanu, kopumā nodrošinot vienotu pieeju potenciālo projekta īstenotāju konsultēšanā, vienlaikus ņemot vērā arī katra īstenojamā projekta lielumu, sarežģītību un specifiskās prasības, kā arī nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai.
Valsts pārvaldes iestādes, PSO un komersanti ar pietiekamu projektu vadības kapacitāti un pieredzi attīstības projektu plānošanā un īstenošanā, arī turpmāk varēs patstāvīgi izstrādāt, iesniegt un īstenot projektus ES attīstības sadarbības finanšu instrumentos, un iespēja sadarboties ar CFLA būs pieejama pēc brīvprātības principa. Šāds risinājums, cita starpā, būtu piemērojams arī gadījumos, kad projekta saturisko ekspertīzi nodrošinošās institūcijas ieskatā būtu lietderīgi iesaistīties tikai konkrētu projekta aktivitāšu ieviešanā, neuzņemoties visa projekta īstenošanu vai galvenā partnera lomu, to uzticot starptautiskajam partnerim.
Saskaņā ar valdības lēmumu ĀM sadarbībā ar CFLA līdz 2020.gada 31.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai MK grozījumi “Starptautiskās palīdzības likumā”, nosakot galvenos principus valsts pārvaldes iestāžu dalībai ES ārējās darbības un starptautisko institūciju finansēto attīstības sadarbības programmu īstenošanā, kā arī CFLA lomu un jaunajām funkcijām.
Plānots, ka CFLA sagatavošanās fāzes izdevumus 2020.gadā nodrošinās no esošajiem budžeta līdzekļiem - apakšprogramma "Eiropas Savienības pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācija". Savukārt par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu CFLA attīstības sadarbības funkciju nodrošināšanai turpmāk ik gadu valdība lems ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma pieņemšanas gaitā.
Vairāk informācijas (ĀM informatīvais ziņojums, protokollēmums, izziņa) – MK tīmekļa vietnē.