Minimālās būvdarbu garantijas termiņu ievērojamais palielinājums no 2014. gada un būvdarbu apjoma pieaugums valstī ir ievērojami ietekmējis arī kopējo saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, ko būvdabu veicēji iesniedz pasūtītājiem. Latvijas Būvniecības padome ir apstiprinātas rekomendācijas būvdarbu iepirkumiem, lai nodrošinājumu izmaksas neizraisītu būtisku būvdarbu izmaksu pieaugumu.
Kopš 2014. gada 1. oktobra ir ievērojami pagarināti Būvniecības likumā noteiktie minimālie būvdarbu garantijas laika termiņi. Vienlaicīgi valstī ir būtiski audzis kopējais būvdarbu apjoms, līdz ar to ir ievērojami pieaudzis arī būvdarbu veicēju iesniegto saistību izpildes nodrošinājumu kopējais apjoms pasūtītājiem. Turpinoties esošai dinamikai, tuvākajā laikā arvien vairāk būvdarbu veicējiem var rasties grūtības kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās saņemt nepieciešamos nodrošinājumus. Tas var izraisīt būtisku nodrošinājumu izmaksu pieaugumu, kas jau šobrīd veido ievērojamu daļu no būvdarbu izmaksām. Tāpat pastāv risks, ka grūtības iesniegt prasītos nodrošinājumus var būtiski ierobežot pretendentu loku iepirkumos un tādējādi var palielināties būvdarbu izmaksas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” veica pētījumu “Par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumu līgumos", ko prezentēja Latvijas Būvniecības padomē. Pamatojoties uz pētījumu un tajā apkopotajiem secinājumiem un ieteikumiem pasūtītājiem, padome sēdē apstiprināja rekomendācijas publisko būvniecības pakalpojumu iepircējiem un aicina tās ņemt vērā, izsludinot publiskos iepirkumus.
Padomes rekomendācijas:
- jābūt iespējai visos gadījumos kā nodrošinājumu izmantot gan bankas garantiju, gan apdrošināšanas polisi, gan naudas iemaksu;
- iepirkuma līgumos nav pieļaujams iekļaut nosacījumus, kas būvkomersantiem paredz pienākumu saņemt avansu. Avansa saņemšanai ir jābūt kā brīvai komersanta izvēlei;
- līguma izpildes nodrošinājuma (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda) kopējam apmēram jābūt ne lielākam kā 10% no līguma cenas;
- jāparedz iespēja, ka avansa nodrošinājuma apmēru ir iespējams samazināt atmaksātā avansa apmērā;
- iepirkuma līgumos ir nosakāms saprātīgs avansa amortizācijas apmērs un periods;
- garantijas laika nodrošinājuma apmēru pirmajos divos gados ekonomiski pamatoti ir noteikt līdz 5% no līguma cenas, bet pārējā garantijas periodā līdz 2% no līguma cenas;
- garantijas laika nodrošinājums par pirmajiem 2% no līguma cenas var būt gan bankas garantija, gan galvojuma apdrošināšanas polise, gan naudas līdzekļi;
- garantijas laika nodrošinājums, kas pārsniedz 2% no līguma cenas, var būt arī apdrošināšanas līgums, kas nav galvojuma apdrošināšanas līgums;
- aicināt pasūtītājus pirmā pieprasījuma garantijas neizmantot ļaunprātīgi kā strīdu risināšanas instrumentu.
Ar pētījumu var iepazīties šeit.
! Lūdzam ņemt vērā, ka pētījuma 3.lp. norādītais attiecībā uz pasūtītāja tiesībām noteikt nodrošinājuma veidus, līdzekļus, apmēru un termiņu, kā arī nodrošinājuma iesniegšanas un atgriešanas noteikumus, kā arī 4.lp. minētais attiecībā uz to, ka ne Publisko iepirkumu likums (PIL), ne Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (SPSIL) bankas garantijām un apdrošināšanas polisēm neizvirza noteiktus kritērijus un noteikumus, jāskata kontekstā ar PIL 50.pantā un SPSIL 27.pantā noteikto, proti, pasūtītājam kā nodrošinājumu obligāti jāparedz gan bankas garantiju, gan apdrošināšanas polisi, savukārt attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājumu ir jāņem vērā, ka to nevar noteikt lielāku kā 2% no iepirkuma paredzamās līgumcenas.
