Vērienīgie konservācijas darbi norisinājās Kokneses pilsdrupu mūra sienām Pērses upes pusē, bet jauna ekspozīcija izveidota ziemeļu korpusa austrumu stūra telpā – tur atveidots moku kambaris.
Kokneses pilsdrupas ir viens no lielākajiem tūrisma objektiem novadā.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kokneses viduslaiku pils un senpilsētas teritorijā, Daugavas un Pērses upju satecē, kam ir izcila kultūrvēsturiska, estētiska, zinātniska un izglītojoša vērtība. Lai nodrošinātu šo vērtību saglabāšanu nākamībai, bija nepieciešams veikt pilsdrupu saglabāšanas un atjaunošanas darbus.
Kokneses pilsdrupas ir viens no trim kultūrvēsturiskajiem objektiem, kas ir atjaunots projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ietvarā.
Jauna ekspozīcija - moku kambaris
Moku kambaris Kokneses pilsdrupās ir atveidots telpā, kas atrodas pagraba līmenī, un uz to var nokļūt pa akmens kāpnēm. Kā telpas pārsegums izbūvēta skatu platforma. Moku kambaris demonstrē moku rīkus, apmeklētājiem dodot iespēju ielūkoties viduslaiku sodīšanas metodēs.
Pagalma centrā atbilstoši izpētes rezultātiem un vēsturiskajiem aprakstiem atsegta vēsturiskā akas vieta.
Pils un pagalms aizņem aptuveni 3000 m2 platību.
Iepriekš laikapstākļu un laika zoba radītās erozijas ietekmē vairākas pilsdrupu sienas bija avārijas stāvoklī, kas arī apdraudēja apmeklētāju drošību un pilsdrupu pastāvēšanu, tāpēc tika veikti to saglabāšanai nepieciešamie darbi. Konservācijas darbu mērķis ir nodrošināt virszemes konstrukciju konstruktīvo stiprību un mūra konstrukciju un atsevišķu būvelementu noturību. Īstenojot šo ieceri, konservētās mūra plaknes un korpusi tagad ir droši pieejami apmeklētājiem.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām starp divām upēm - Pērsi un Daugavu.
Mazliet vēstures: Kokneses pils bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība tika uzsākta 1209. gadā un neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701.gadā, un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus.
Kokneses viduslaiku pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, dažādu senatnīgu darbību restaurācijas demonstrējumi - naudas kalšana, viduslaiku cirvju mešana, rakstīšana ar spalvu, kā arī kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā, par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki. Vēsturiskā ekspozīcija pilsdrupu paviljonā sniedz ieskatu cilvēka skatam zudušajai ainavai.
Kokneses pilsdrupu kopējās izmaksas ir 294 117 eiro, ES fondu finansējums - 232 058 eiro
Projekts "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu.
Projektu Kokneses novada dome īsteno sadarbībā ar Jēkabpils pašvaldību un Ogres novada pašvaldību. Tā kopējās izmaksas ir 4 246 679 eiro, no kurām 1 392 352 eiro ir ES fondu finansējums.
