Projektu atlases process, kurā tiek lemts par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanu, lai tas būtu caurspīdīgs un objektīvs, ir strikti reglamentēts. Lai projekta iesniegums tiktu atbalstīts un saņemtu finansējumu (nereti konkurējot ar citiem projektu iesniegumiem), tam ir jāatbilst atbalsta programmas nosacījumiem, kas ir ietverti divos dokumentos: konkrētās investīciju programmas Ministru kabineta (MK) noteikumos un no tiem izrietošajā projektu atlases nolikumā, kurā ir iekļauti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika.
KĀPĒC, KAM, CIK?
Ministru kabineta noteikumi
ES fondu plānošanas perioda investīciju sadalījumu pa nozarēm un specifiskajiem mērķiem jeb atbalsta programmām nosaka katras dalībvalsts Darbības programmā, to saskaņojot ar Eiropas Komisiju.
Latvijā ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā šādu programmu ir vairāk nekā simts, savukārt Atveseļošanas fondam (AF) – vairāk nekā 80. Katrai no atbalsta programmām dažādas nozares ministrijas izstrādā MK noteikumus (AF - arī informatīvos ziņojumus), detalizēti nosakot visus svarīgākos atbalsta programmas aspektus:
-
definē programmas mērķi,
-
nosaka potenciālos projektu īstenotājus jeb finansējuma saņēmējus,
-
vienam projektam un visai programmai pieejamā finansējuma apjomu, kā arī
-
sasniedzamos rādītājus un darbības, kuru īstenošanai finansējums pienākas un konkrētas izmaksas, lai ieplānotās darbības visefektīvāk īstenotu.
Tieši MK noteikumu izstrādes posms, ko īsteno nozaru ministrijas,ir brīdis, kad ieinteresētajām pusēm, jo īpaši potenciālajiem finansējuma saņēmējiem (arī tos apvienojošām organizācijām), ir iespēja iesaistīties atbalsta programmas veidošanā – kā savas jomas praktiķiem un ekspertiem nozarē. Šajā posmā ir ļoti svarīga nevalstiskā sektora cieša sadarbība ar nozares ministrijām, lai panāktu kvalitatīvu un visai nozarei saprotamu atbalsta saņemšanas noteikumu galarezultātu. Par nevalstiskā sektora iesaistīšanu MK noteikumu izstrādē ir atbildīga katra nozares ministrija, vislabāk pārzinot savas nozares prioritātes un “tirgus spēlētājus”.
KURAM TIEŠI?
Projektu vērtēšanas kritēriji
Ja MK noteikumos tiek iezīmētas galvenās atbalsta programmas līnijas un rāmji, tad vērtēšanas kritēriji jau tiek veidoti ļoti specifiski – to loma ir pēc iespējas precīzi definēt atbalsta programmas noteikumus, lai varētu objektīvi un konkursa apstākļos arī savā starpā salīdzināmi novērtēt projekta iesniegumu atbilstību gan MK noteikumiem un vispārējām prasībām ES fondu jomā (piemēram, par nodokļu parādu neesamību), gan sarindot projektus, īpaši, ja tiek īstenota atklāta projektu iesniegumu atlase un projekti savstarpēji konkurē par atbalsta programmā pieejamo finansējumu.
Vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku vienmēr izstrādā nozares ministrija. Atveseļošanas fonda programmu atlasēs, ko īsteno CFLA, kritēriji ir iekļauti MK noteikumos, savukārt ES fondu atbalsta programmu gadījumos tos apstiprina Finanšu ministrijas vadīta Uzraudzības komiteja.
Arī ES fondu atbalsta programmu kritēriju izstrādē ir iespējams piedalīties nevalstiskajam sektoram, iesaistoties ES fondu Apakškomitejas sēdēs1 un izsakot savu, nozares “tirgus spēlētāju” viedokli par kritēriju komplektu un to saturu. Par nevalstiskā sektora iesaistīšanu kritēriju komentēšanā ir atbildīgas nozares ministrijas sadarbībā ar Finanšu ministriju kā ES fondu vadošo iestādi.
KAD?
Projektu atlases nolikums
Projektu atlases nolikums ir pēdējais būtiskais dokuments pirms atlases uzsākšanas. Šo dokumentu izstrādā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), balstoties uz MK noteikumos un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos ietverto informāciju. Atlases nolikums vienmēr tiek saskaņots ar attiecīgo nozares ministriju, kas izstrādājusi atbalsta programmu. Tajā tiek noteikti:
-
projektu iesniegšanas un vērtēšanas termiņi,
-
būtiskākie MK noteikumu nosacījumi,
-
lēmumu pieņemšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība.
Daļā ES atbalsta programmu ir noteikta ierobežotas projektu iesniegumu atlases procedūra - projektu īstenotāji jeb finansējuma saņēmēji ir norādīti Ministru kabineta noteikumos. Nozaru ministrijas, plānojot programmas, paredz ne tikai sasniedzamos mērķus un finansiāli atbalstāmās darbības, bet šādos gadījumos arī nosaka konkrētus projektu iesniedzējus. Savukārt CFLA, izsludinot atlasi, uzaicina potenciālo finansējuma saņēmēju gatavot projekta iesniegumu. Šāda procedūra ir paredzēta lielākajā daļā jeb vairāk nekā 70% no kopējā programmu apjoma (atbilstoši pašreiz zināmajai investīciju plāna detalizācijai), un šajos gadījumos paredzēts, ka apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst programmas nosacījumiem un kritērijiem.
Pārējās ES fondu programmas paredz atklātās projektu iesniegumu atlases procesu, kurā starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
KĀ CFLA izvēlas projektus, ko atbalstīt?
Projektus vērtē un lēmumus par to atbalstīšanu pieņem CFLA izveidota vērtēšanas komisija. Komisijas sastāvs ir atkarīgs no konkrētās programmas specifikas. Ir jomas, kur nepieciešama dažādu ekspertu iesaiste, lai novērtētu projektu ieceres (piemēram, lai izvērtētu zinātnes un pētniecības projektus CFLA piesaista arī ārvalstu ekspertus). Vērtēšanas komisijas sastāvu CFLA nosaka sadarbībā ar ministriju. Vērtēšanas komisijā vienmēr ir vismaz viens pārstāvis no nozares ministrijas, kas izstrādājusi atbalsta programmu, lai nodrošinātu precīzu un nepastarpinātu atbalsta programmas nosacījumu interpretāciju.
ES fondu sistēmā CFLA kā sadarbības iestādes uzdevums ir nodrošināt programmu praktisko ieviešanu, veicot projektu atlasi un vēlāk uzraugot to īstenošanu atbilstoši nozares ministrijas izstrādātajai programmai un nosacījumiem, kā arī vienlaikus pārraugot vispārējo ES fondu prasību ievērošanu, kas ir saistošas finansējuma saņemšanai valstiskā un ES līmenī. Proti, esam sadarbības partneris ministrijām, palīdzot ES fondu investīcijām nonākt līdz konkrētiem projektiem un kopumā - līdz izvirzītajiem mērķiem, kas atzīti par svarīgiem katrā nozarē.
Kas notiek, ja atbalsts netiek sniegts?
Ja projekts neatbilst atbalsta programmas nosacījumiem (kritērijiem un MK noteikumiem), vai, ja konkursa apstākļos (atklātas atlases gadījumā) finansējums nav pietiekams, lai atbalstītu visus programmai atbilstīgi izstrādātos projektu iesniegumus, CFLA izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. CFLA lēmumu var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā laikā un kārtībā, un informācija par noraidījuma apstrīdējumu vienmēr tiek iekļauta noraidījuma lēmumā.
CFLA, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, trīs darba dienu laikā pārbauda apstrīdēšanas iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam par pārsūdzības iesnieguma saturu (t.i., vai apstrīdēšanas iesniegums ir iesniegts parakstīts un to ir parakstījusi paraksttiesīgā persona/-as, pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms) un ievērotas Valsts valodas likuma prasības) un apstrīdēšanas iesniegumu nosūta izskatīšanai Finanšu ministrijai (kā AF plāna koordinējošai iestādei un ES fondu vadošajai iestādei), ja ir ievēroti iepriekš minētie nosacījumi.
Finanšu ministrija izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi, un pieņem lēmumu, ar kuru atstāj CFLA lēmumu negrozītu, atceļ CFLA lēmumu vai atceļ CFLA lēmumu daļā. Ja CFLA lēmums tiek atcelts, projekta iesniegums tiek pārvērtēts un tiek pieņemts jauns CFLA izveidotās atlases komisijas lēmums par tālāku projekta virzību.
CFLA ir tiesības pašai pēc pārsūdzības iesnieguma saņemšanas un tajā ietvertās informācijas izskatīšanas atcelt savu noraidījuma lēmumu, ja CFLA saskata, ka iesniedzēja pārsūdzības iesniegumā norādītie fakti liek pārskatīt sākotnēji pieņemto lēmumu vai ir bijuši secināmi no sākotnēji iesniegtā/precizētā projekta iesnieguma.