Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā atjaunota Dzīvesziņas un arodu sēta. Ēka pēc restaurācijas saglabā agrāko laiku interjeru, sienu rotājumus, inženierkomunikācijas risinājumus, plīti un krāsnis.
Dzīvesziņas un arodu sētā izveidots pagalms ar nelielu skatuvi, iekārtotas audēju un keramikas darbnīcas, saimes istaba. Tā radīta ar mērķi popularizēt senlatviešu amatu prasmes un atbilstoši latviskajām tradīcijām veicināt sabiedrības iesaisti dažādos pasākumos.
Būvniecības darbu ietvaros pārmūrēta daļa no pamatiem un guļbūves ārsienām izbūvēta hidroizolācija. Veicot mājas sienu protezēšanu, tās saudzīgi izjauktas, un, balstoties uz guļbaļķu izpēti, atjaunotas, protezējot satrupējušās sienu daļas. Sienas baļķu starpas aizpildītas ar sūnām termoizolācijai, kā tas bijis senatnē. Ēkas atjaunošanas procesā maksimāli izmantoti labi saglabājušies kokmateriāli. Veicot iekštelpu apdares slāņu izpēti, atklāta mākslinieciski vērtīga polihromā apdare – 18. un 19. gadsimtā, gan brīvroku, gan trafareta tehnikā krāsoti raksti sienu augšdaļā. Dekoratīvās sienu joslas ēkas iekštelpās atjaunotas. Ēkā atjaunots unikāls objekts - manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā. Manteļskursteņi ir viena no vecākajām dūmvadu sistēmām, kas agrīnajos viduslaikos tika ierīkoti pilīs un muižās, vēlāk arī dzīvojamajās mājās.
Ēkas Vecpilsētas ielā 2 un objekta funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras – ēkas Jāņa Asara ielā 1 pārbūve, restaurācija un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, izveidojot Dzīvesziņas un arodu sētu īstenota ERAF projekta 5.5.1.0/19/I/005 "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā" ietvaros. Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Jelgavā, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekli.
Vēstures fakti:
Namam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss un tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā. Jelgavas pilsētas 1813. gada plānā ir iespējams identificēt pilsētas daļu, kurā atrodas Vecpilsētas 2 ielas nams. Tā ir koka konstrukcijās veidota būve, kādas pēc 1813. gada būvnoteikumiem Jelgavā vairs nedrīkstēja celt, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka nama pirmsākumi meklējami pirms 1813. gada.
18.gadsimta otrajā pusē - 19. gadsimta sākumā tā bija dzīvojamā māja, kam līdzās atradās noliktava.
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartālā, kur atrodas Dzīvesziņas un arodu sēta, līdz mūsdienām ir saglabājies unikāls vēsturiski veidojies ielu tīkls un apbūves blīvuma raksturs. Apbūves rajons veidojies laikā no 18. līdz 19.gadsimtam. Tā ir vecākā Jelgavas pilsētas apbūves daļa, kas netika iznīcināta II Pasaules kara laikā.
