Ieteikumi publisko iepirkumu mērķu sasniegšanai

Mg. iur., LL.M. Džeina Gaile CFLA Veselības infrastruktūras attīstības nodaļas vecākā eksperte
Mg. soc., Bc. iur. Daina Pulkstene CFLA Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte juriskonsulte
Raksta pirmpublicējums – žurnālā “Jurista Vārds” 19 (1129) 12.05.2020.

Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar dažiem aspektiem, kurus ieteicams ņemt vērā publisko iepirkumu veicējiem ES fondu līdzekļu ieguldīšanā.

Publisko iepirkumu jomā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) veic sadarbības iestādei noteiktos pienākumus un nodrošina Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu un programmu ieviešanas uzraudzību un izdevumu atbilstības kontroli. ¹ CFLA ir pienākums pārbaudīt ES fondu finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus. ² Termins "pārbaudīt" šajā gadījumā nozīmē gūt pārliecību par to, ka ir pamats atmaksāt maksājuma pieprasījumā minēto summu. Savukārt neatbilstība ir jebkurš Latvijas Republikas vai ES tiesību akta pārkāpums, kas atbilst Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punktam, ³ proti, tiesību akta pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ES fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES budžetam, prasot no ES budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. ⁴ CFLA, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu. Ja CFLA konstatē, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta attiecināmās izmaksas par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu un civiltiesiskā līguma vai vienošanās nosacījumiem par projekta īstenošanu, CFLA saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu piemēro proporcionālo finanšu korekciju. ⁵

Finanšu ministrijas vadlīniju "Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" ⁶ (turpmāk – Vadlīnijas) 4. un 5. pielikums sniedz neatbilstību piemērus, kurus iepirkumu veicējiem ir noderīgi apskatīt. Piemēram, finanšu korekcija iespējama par līguma tiešu piešķiršanu nepamatoti, iepirkuma līgumu mākslīgu sadalīšanu, interešu konfliktu, kas ietekmē iepirkuma procedūras rezultātu, vai nepamatoti veiktiem būtiskiem grozījumiem līguma nosacījumos. Vadlīniju 5. pielikumā norādītie iepirkumu normu pārkāpumi ir balstīti uz Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumu, ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē ES, ⁷ kas piemērojami visā ES.

Atgriežoties pie raksta nosaukumā minētajiem publisko iepirkumu mērķiem, Publisko iepirkumu likuma ⁸ 2. pantā ir paredzēts, ka likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku, kas saistīti ar Direktīvas 2014/24/ES ⁹ 18. pantā norādītajiem iepirkumu principiem. Raksta 1. daļā apskatīsim dažus iepirkuma aspektus, kuriem praksē pievērst uzmanību, lai sasniegtu minētos mērķus un izvairītos no iespējamām finanšu korekcijām, savukārt 2. daļā pievērsīsimies līguma grozījumu problemātikai.

1. Būtiskie aspekti iepirkuma norises gaitā

Praksē konstatējams, ka reizēm jau sākotnēji netiek veikta atbilstoša projekta aktivitāšu plānošana vai kavējas iepirkuma līguma noslēgšana, kas ietekmē projekta ieviešanu – nav iespējams projekta īstenošanas termiņā pabeigt projektā plānotās darbības un iespējams pilnībā vai daļēji zaudēt projekta finansējumu. Var būt dažādas ar iepirkumu saistītas situācijas, kas apdraud projekta norisi, – iepirkumā vispār nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti neatbilstīgi vai nepiemēroti piedāvājumi, ¹⁰ tiek saņemti pārāk dārgi piedāvājumi ¹¹ vai kavējas līguma izpilde.

Minētā kontekstā uzsverams, ka būtiskākais iepirkuma posms ir tā sagatavošanas process – plānošana, vajadzību apzināšana, iepirkuma komisijas izvēle, tirgus izpēte, prasību izstrāde. Šīs darbības ir pamats visiem nākamajiem iepirkuma posmiem, un, jo tālāk iepirkuma process virzīsies, jo sarežģītāk būs šeit pieļautās kļūdas labot. Kā norādījusi Augstākā tiesa (turpmāk – AT), nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi. Tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Nolikums pēc savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības iepirkumu procesā un nav uzskatāms par administratīvo aktu, bet par tā pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem "spēles noteikumiem". ¹² Līdz ar to, jo skaidrāki šie noteikumi, jo vieglāks turpmākais process.

Svarīgas veiksmīga iepirkuma uzsākšanas sastāvdaļas

• Kompetenta komisija un piesaistītie speciālisti. EK ir norādījusi, ka nepieciešama iepirkuma procesa profesiona­lizācija, ¹³ arī Ministru kabinets kā vienu no Rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai pasākumiem ir norādījis – celt iepirkuma komisijas locekļu kvalifikāciju un kapacitāti, ¹⁴ tāpēc, iespējams, sagaidāmas papildu iespējas iepirkuma komisijas locekļu kompetences celšanai. Vienlaikus jau šobrīd var nodrošināt, lai iepirkumu veicēji iepazīstas ar Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) izstrādātajām vadlīnijām un skaidrojumiem, kā arī tiešsaistē pieejamajiem semināriem, ¹⁵ AT apkopojumu publisko iepirkumu jomā, ¹⁶ EK izstrādātajiem ieteikumiem praktizējošiem iepirkumu speciālistiem, ¹⁷ apmeklē, piemēram, Valsts administrācijas skolas rīkotos iepirkumu seminārus ¹⁸ u.tml. Katrs pasūtītājs ir atbildīgs par savu personāla politiku, lai nodrošinātu, ka tā speciālisti papildina savas zināšanas. Veiksmīga iepirkuma norisei nepieciešamas gan juridiskās zināšanas publisko iepirkumu jomā, gan izpratne par biznesa procesiem, gan arī specifiskas, uz konkrēto iepirkuma priekšmetu attiecināmas zināšanas, piemēram, būvniecības procesa izpratne.
• Ieplānots pietiekami ilgs laiks iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai, norisei (ņemot vērā iespējamās sūdzības) un līguma izpildei. Praksē novērojams, ka iepirkuma process bieži vien ir garāks, nekā sākotnēji plānots, īpaši liela apjoma iepirkumu gadījumā, jo piegādātāji izmanto iespēju iesniegt sūdzības gan par nolikuma prasībām, gan rezultātiem. Kā norādījis IUB attiecībā uz ārkārtas apstākļu regulējuma piemērošanu, ja pasūtītājs novēlotas finansēšanas projekta saskaņošanas dēļ nav savlaicīgi izziņojis sociālās mājas projektēšanas un būvdarbu iepirkumu, sarunu procedūras piemērošana, atsaucoties uz laika trūkumu, šim iepirkumam nav tiesiska, jo laika trūkuma iemesli ir pasūtītāja darbības slikta plānošana un organizēšana. Tāpat nav uzskatāmi par attaisnojumu sarunu procedūras piemērošanai tādi apstākļi kā nepieciešamība apgūt piešķirto finansējumu vai izpildīt līgumu līdz noteiktam termiņam. ¹⁹ Arī tas, ka iepirkuma rezultāti ir pārsūdzēti un IUB aizliedzis slēgt līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli. ²⁰ Pasūtītājam tas jāņem vērā, jau plānojot iepirkumus.
• Tirgus izpēte – objektīvi jāizvērtē paredzamā līgumcena, ņemot vērā aktuālās cenas un tirgus situāciju, kas būtiski var ietekmēt projekta norisi. Piemēram, ja pasūtītājs, balstoties uz neprecīzu vai novecojušu informāciju, būs noteicis pārāk mazu līgumcenu, kas ietekmēs iepirkuma metodes izvēli (piemēram, Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkuma vietā būtu bijis jārīko atklāts konkurss), iepirkums būs jāpārtrauc. IUB ir aktualizējis skaidrojumu par priekšizpētes veikšanu, ²¹ kas satur informāciju par iespējamiem avotiem to veikšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai.
• Ieinteresēto piegādātāju sanāksme. To ir iespējams organizēt jau pirms iepirkuma. ²² Vienlaikus jāņem vērā arī konkurences tiesību aspekti šīs sanāksmes organizēšanā, ²³ jo pasūtītājam visa iepirkuma gaitā rūpīgi jāseko, vai nav konstatējamas aizliegtas vienošanās pazīmes piegādātāju starpā.

Prasību noteikšanas process

• Jāizvērtē, vai izvirzītās kvalifikācijas prasības un līguma nosacījumi (piemēram, nodrošinājums) ir samērīgi. Publisko iepirkumu likums nosaka, ka prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrēta iepirkuma līguma izpildei nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam. ²⁴ IUB norāda – līdz ar to pretendentam un tā speciālistiem nevar tikt noteiktas augstākas kvalifikācijas (tostarp pieredzes) prasības, nekā tas faktiski nepieciešams, ņemot vērā iepirkuma priekšmeta specifiku un apjomu. Piemēram, iepirkumā ir paredzēti ceļa būvdarbi 2 km garumā, savukārt pretendentam un atbildīgajam būvdarbu vadītājam tiek prasīta pieredze ceļu būvdarbos vismaz 5 km garumā viena līguma ietvaros (pareizi būtu izvirzīt prasību par nepieciešamo pieredzi, nepārsniedzot iepirkumā paredzēto būvdarbu apjomu, t.i., nepārsniedzot 2 km viena līguma ietvaros). Tāpat ir konstatēts, ka iepirkumā ir paredzēts veikt vienas ēkas pārbūvi, vienlaikus pretendentam un tā speciālistiem tiek prasīta pieredze vismaz četru līdzvērtīgu ēku būvdarbos (jāņem vērā, ka tiek uzskatīts, ka pieredzei trīs objektos jābūt pietiekamai adekvātu spēju apliecināšanai, tomēr minētā pieeja neattiecas uz dažādu veidu nelieliem, sistēmiskiem pakalpojumiem, kā, piemēram, lekciju nodrošināšana). Tāpat nav pamatoti prasīt pieredzi un izglītību, kas pēc būtības nav saistīta ar līguma priekšmetu. ²⁵ Katrā konkrētā gadījumā samērīgums un objektivitāte ir izvērtējama individuāli. Kā norādījusi AT, papildus nediskriminācijas principam ir jāievēro kvalifikācijas prasību samērīgums, ņemot vērā paredzēto līguma priekšmetu. Tas nozīmē, ka kvalifikācijas prasībās pasūtītājam nav tik liela rīcības brīvība, kā nosakot, ko tas vēlas pirkt un kā tiks noteikts pasūtītājam izdevīgākais piedāvājums. ²⁶ Būtiski, vai nolikuma prasības ir objektīvi pamatotas (ir vērstas uz kvalitatīva pakalpojuma iegādi, nevis uz citu interešu nodrošināšanu) un samērīgas ar līguma priekšmetu. ²⁷ Tāpat pasūtītājam īpaši jāņem vērā, ka tam nav tiesību ierobežot ārvalstu piegādātāju iespējas piedalīties iepirkumā, piemēram, prasot jau uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi būt reģistrētam Būvkomersantu reģistrā vai tā speciālistiem – piedāvājuma iesniegšanas brīdī iesniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību. ²⁸ Par prasībām, kas ir diskriminējošas tāpēc, ka nepamatoti priekšroka tiek dota valsts, reģionālā vai vietēja līmeņa piedāvājumam, iespējama finanšu korekcija līdz pat 25 %. ²⁹
• Sagatavot pasūtītāja vajadzībām un Publisko iepirkumu likumam atbilstošu tehnisko specifikāciju. Publisko iepirkumu likums paredz, ka tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. ³⁰ Nolikumā ietverams iepirkuma priekšmeta apraksts, un tam ir jābūt pietiekami skaidram. Neskaidra iepirkuma priekšmeta noteikšana var būtiski ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un pati par sevi ir būtisks procedūras pārkāpums. ³¹ Tehniskās specifikācijas izstrādē ir jāizvairās no konkrētu zīmolu norādīšanas, koncentrējoties uz materiālu tehniskajām īpašībām, bet šādu zīmolu, standartu u.tml. gadījumā iekļauj norādi "vai ekvivalents". ³² Tāpat jānodrošina, lai izvirzītās prasības būtu objektīvi pamatotas un nepieciešamas un, piemēram, jānorāda izmēru amplitūdas, kur tas iespējams. ³³ Kā norāda AT, nozīme ir tam, vai pasūtītāja izveidotais iepirkuma priekšmeta apraksts nepiešķir nepamatotas priekšrocības vienam, faktiski iepriekš zināmam pretendentam iepretim citiem (piemēram, vai pretendentiem nav radīti mākslīgi vai pārmērīgi šķēršļi piegādāt prasīto preci un tiem nav bijuši šķēršļi pieaicināt apakšuzņēmējus). ³⁴ Tādēļ pasūtītājs ir atbildīgs, lai tehnisko specifikāciju izstrādē iesaistītie speciālisti ir informēti par publisko iepirkumu principiem un to, kā ir pieļaujams šīs prasības formulēt.

Kvalitatīva līguma projekta sagatavošana

• Nepieciešams ieplānot pietiekamu laiku līguma izpildei, ņemot vērā piegādātāju faktiskās iespējas, kā arī dažādus apstākļus. Piemēram, būvniecības sezonu (tehnoloģiskie pārtraukumi), nepieciešamo laiku saskaņojumu saņemšanai no dažādām iestādēm, kā arī ekspertīzēm, ja paredzēts. Nepamatoti īsi līguma izpildes termiņi vai nesamērīgs risku sadalījums var novest pie cenu sadārdzinājuma, jo piegādātāji vēlēsies kompensēt minēto. Pasūtītājam veiksmīga iepirkuma norisei ir jāizprot arī iepirkuma ekonomiskie aspekti, pretējā gadījumā tā izvirzīto nosacījumu dēļ piegādātāji var vai nu izvēlēties vispār nepiedalīties vai arī iesniegt piedāvājumus, kuros paredzētais nav izpildāms.
• Ir ļoti būtiski jau līguma projektā paredzēt iespējamos līguma grozījumus, tai skaitā iespēju pagarināt līguma izpildes termiņu. Tāpat jāņem vēra – ja tas ir noteikts kā piedāvājuma vērtēšanas kritērijs, līguma termiņu nevarēs pagarināt.

Iepirkuma izziņošanas laiks

Iepirkuma izziņošanas laikā, lai veicinātu piegādātāju interesi par iepirkumu:

• pasūtītājam ieteicams papildus paziņojumam par iepirkumu izsūtīt informāciju par iepirkumu arī e-pastā piegādātājiem, kuri varētu būt ieinteresēti līguma izpildē;
• iepirkumos virs ES līgumcenu robežvērtības ārvalstu piegādātāju piesaistei ieteicams izvērtēt iespēju tulkot iepirkuma dokumentāciju.

Pēc piedāvājumu iesniegšanas

• Ir būtiski, lai pasūtītājs pats ievēro prasības, kuras ir izvirzījis, un piedāvājumus vērtē atbilstoši tām. CFLA saskaras ar situācijām, kurās, piemēram, sākotnēji ir noteiktas detalizētas un augstas kvalifikācijas vai tehniskās specifikācijas prasības, bet iepirkuma norises laikā šīs prasības netiek ievērotas. Kā norāda AT, vispārīgi piedāvājuma neatbilstība neatkarīgi no tās būtiskuma ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai. Turpinot vērtēt piedāvājumu, kurā pieļautā atšķirība no pasūtītāja prasībām ir šķietami neliela, tiek pārkāpts vienlīdzības un taisnīgas attieksmes princips. Ja arī citi pretendenti būtu zinājuši, ka var tikt piedāvātas no tehniskās specifikācijas nedaudz atšķirīgas preces (proti, ja šāda iespēja būtu paredzēta iepirkuma procedūras dokumentācijā), to piedāvājums, iespējams, būtu citādāks un tas savukārt varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātu. ³⁵ Ja atlasīti pretendenti, kuri būtu neatbilstoši, ja ievērotu sākotnēji publicētos atlases kritērijus, iespējama finanšu korekcija līdz 25 %. ³⁶
• Rūpīgi jāizvērtē pretendenta sniegtās atbildes un informācija, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 41. pantā iekļauto regulējumu par informācijas precizēšanu, vienlaikus nepieļaujot situācijas, ka piedāvājums tiek grozīts pēc būtības, pārkāpjot caurskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka pasūtītājam jau iepirkuma plānošanas posmā ir jāparedz un jāizvērtē iespējamie riski un iespējas, jāņem vērā laika plānojums un jāiegulda papildu darbs, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots laikā.

2. Līguma grozījumi

CFLA, veicot ES fondu finansēto projektu uzraudzību, vērtē ne tikai to, vai pasūtītājs iepirkumā nav pieļāvis normatīvo aktu pārkāpumus, bet arī minēto projektu ietvaros noslēgto iepirkuma līgumu izpildi.

CFLA praksē nereti saskaras ar situācijām, ka ES fondu finansētā projekta ietvaros noslēgtajos iepirkuma līgumos ir jāveic grozījumi. Tomēr pasūtītājam, veicot grozījumus publiskā iepirkuma rezultātā noslēgtajā līgumā, ir jāņem vērā, ka līgums tiek slēgts atbilstoši iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, tajā skaitā līguma projektā iekļautajiem noteikumiem, kas ir bijuši zināmi visiem pretendentiem, kas piedalījušies iepirkumā un ņēmuši vērā šos noteikumus, sagatavojot savus piedāvājumus.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka Kopienu tiesiskā regulējuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu galvenais mērķis ir pakalpojumu sniegšanas brīvība un netraucēta konkurence. Šā mērķa izpildei tiek izmantots citastarp vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pretendentiem un no tā izrietošais pārskatāmības princips. Lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršana tad, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus. ³⁷

Publisko iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos ³⁸ ir iekļauts regulējums par to, kādi grozījumi iepirkuma līgumā ir uzskatāmi par būtiskiem, proti, ja grozītie iepirkuma līguma noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā; ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs; iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums; vai iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

Šajā sadaļā galvenokārt tiks apskatīti gadījumi, kas saistīti ar Publisko iepirkumu likuma kārtībā veikto iepirkumu rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu izpildi.

Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešā daļa paredz gadījumus, kad būtisku grozījumu veikšana iepirkuma līgumā ir pieļaujama. Tomēr jāatzīst, ka šis regulējums galvenokārt aptver situācijas, kad iepirkuma līguma izpildes laikā rodas nepieciešamība pasūtīt papildu darbus vai palielināt iepirkuma līguma apjomu, kas var kalpot par pamatu arī līguma izpildes termiņa pagarinājumam. Gadījumā, ja pasūtītājam rodas nepieciešamība tikai pagarināt iepirkuma līguma izpildes termiņu vai mainīt citus līguma nosacījumus, un šādu grozījumu veikšana nav paredzēta iepirkuma līgumā, pirms šādu grozījumu veikšanas ir detalizēti jāizvērtē plānoto grozījumu būtiskums.

Iepirkuma līguma izpildes termiņa pagarināšana būtu pieļaujama, piemēram, saistībā ar papildu darbu veikšanu vai tādiem apstākļiem, kas nav atkarīgi no izpildītāja rīcības. Pasūtītājs šādos gadījumos būtu tiesīgs saskaņot tikai tādu iepirkuma līguma izpildes termiņa pagarinājumu, kas ir samērīgs papildus veicamo darbu apjomam vai atbilst periodam, kurā iepirkuma līguma izpilde nav bijusi iespējama no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ. Lai izvairītos no nepieciešamības vērtēt plānoto iepirkuma līguma grozījumu būtiskumu, iespēja pagarināt iepirkuma līguma izpildes termiņu būtu jāparedz iepirkuma dokumentiem pievienotajā līguma projektā. Vienlaikus jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka iepirkuma līgumā ir skaidri un nepārprotami jāparedz ne tikai nosacījumi, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, un to būtība, bet arī grozījumu apjoms. Līdz ar to, iekļaujot līguma projektā nosacījumu, ka iepirkuma līguma izpildes termiņa pagarinājums ir iespējams gadījumos, ja, piemēram, pasūtītājam ir nepieciešami papildu darbi vai līguma izpildē ir radies kavējums no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ, būtu arī jāparedz maksimālais līguma izpildes termiņa pagarinājums. Ieteicams nevis noteikt konkrētu līguma izpildes termiņa pagarinājuma maksimālo apjomu, bet gan izvēlēties tādu formulējumu kā, piemēram: "iepirkuma līguma izpildes termiņu var pagarināt par laiku, kas atbilst papildus veicamo darbu apjomam" vai "iepirkuma līguma izpildes termiņu var pagarināt par laiku, kas atbilst termiņam, kādā līguma izpilde nebija iespējama no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ".

CFLA, vērtējot, vai iepirkuma līguma izpilde ir notikusi atbilstoši iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām un iepirkuma līgumā iekļautajiem noteikumiem, vairākkārt ir konstatējusi situācijas, kad pasūtītājs, to neapzinoties, ir pieļāvis iepirkuma līguma būtiskus grozījumus.

Kā pirmais šāds piemērs jāmin gadījumi, kad iepirkuma līguma izpildes laikā tiek pieļautas atkāpes no iepirkuma līgumā iekļautajiem noteikumiem attiecībā uz līguma saistību izpildes nodrošinājumiem.

Pasūtītāji bieži vien iepirkuma dokumentācijā paredz detalizētus nosacījumus attiecībā uz līguma saistību nodrošinājuma veidu, tā iesniegšanas laiku un spēkā esību. Saskaņā ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veikto pētījumu par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumos ³⁹ gadījumos, ja attiecībā uz līguma saistību izpildes nodrošinājumu ir izvirzīts nosacījums, ka tam jāatbilst pirmā pieprasījuma garantijas nosacījumiem saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vienotajiem noteikumiem par pieprasījuma garantijām Nr. 758, ⁴⁰ šāda nodrošinājuma izmaksas ir 1 % līdz 2 % no nodrošinājuma summas gadā. Līdz ar to, ja pasūtītājs iepirkuma līguma izpildes laikā pieļauj, ka izpildītājs neiesniedz iepirkuma līgumā paredzētos saistību izpildes nodrošinājumus, iesniedz iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām neatbilstošus saistību izpildes nodrošinājumus (piemēram, apdrošināšanas polises, kuras neatbilst pirmā pieprasījuma garantijas nosacījumiem, vai tādus nodrošinājumus, kuru spēkā esības termiņš ir īsāks, nekā to paredz iepirkuma līgums), būtiski kavē to iesniegšanai noteiktos termiņus vai arī nepagarina šo nodrošinājumu spēkā esību gadījumā, ja tiek pagarināts iepirkuma līguma izpildes termiņš, šāda situācija var tikt traktēta kā ekonomiskā līdzsvara izmaiņas iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs, jo izpildītājam tiek radīti labvēlīgāki līguma izpildes nosacījumi, tādējādi tie ir atzīstami par būtiskiem iepirkuma līguma grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē un nav pieļaujami.

Lai novērstu šādu situāciju, pasūtītājam iepirkuma līguma uzraudzībai būtu jānorīko darbinieks, kurš labi pārzina konkrētā iepirkuma līguma nosacījumus un regulāri seko līdzi iepirkuma līguma izpildei. Tāpat pasūtītājam būtu ieteicams iepirkuma līguma izpildes uzraudzībā ieviest "četru acu" principu, uzdodot, piemēram, darbiniekam, kas atbildīgs par maksājumu veikšanu, pirms izpildītāja iesniegto rēķinu apmaksas pienākumu pārliecināties, ka izpildītājs ir savlaicīgi iesniedzis visus iepirkuma līgumā paredzētos līguma saistību izpildes nodrošinājumus.

Kā otrais piemērs, kad pasūtītājs pieļauj iepirkuma līguma būtiskus grozījumus, jāmin gadījumi, kad pasūtītājs iepirkuma līguma izpildes laikā saskaņo iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām neatbilstošu apakšuzņēmēju, personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām (turpmāk – persona, uz kuras iespējām pretendents balstās), vai speciālistu nomaiņu.

Visbiežāk šādas situācijas tiek pieļautas tieši gadījumā, kad iepirkuma līguma izpildes laikā tiek nomainīts speciālists, kura kvalifikācija tika vērtēta iepirkuma laikā un atzīta par atbilstošu iepirkuma dokumentācijas prasībām, pret tādu speciālistu, kas neatbilst minētajām prasībām. Ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 1. punktu grozījumi ir būtiski, ja grozītie iepirkuma līguma noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. IUB skaidrojumā par iepirkuma līguma grozīšanu ⁴¹ ir norādījis, ka par būtiskiem grozījumiem var tikt uzskatīta to noteikumu maiņa, kuri tika vērtēti, nosakot uzvarētāju iepirkumā. Tādējādi gadījumā, ja potenciālie pretendenti būtu informēti, ka iepirkuma komisija par atbilstošiem atzīs arī to pretendentu piedāvājumus, kuru piedāvātajiem speciālistiem nav iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām atbilstoša pieredze, tie, iespējams, iesniegtu savu piedāvājumu iepirkumā, līdz ar to pretendentu loks būtu plašāks un, iespējams, pasūtītājs līgumtiesības būtu piešķīris citam pretendentam. Tāpēc iepirkuma dokumentācijas prasībām neatbilstoša speciālistu nomaiņa ir kvalificējama kā būtiski iepirkuma līguma grozījumi Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē un tie nav pieļaujami.

Papildus pasūtītājam ir jāizvērtē veids, kādā plānota speciālista iesaiste iepirkuma līguma izpildē, proti, vai izpildītājs ar tā piesaistīto speciālistu plāno slēgt darba vai uzņēmuma līgumu, vai arī minētais speciālists tiek piesaistīts kā apakšuzņēmēja vai personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, resurss. Gadījumā, ja iepirkuma dokumentācijā bija izvirzītas prasības attiecībā uz piesaistītā speciālista kvalifikāciju un speciālistu nenodarbina pats izpildītājs, tad apakšuzņēmējs vai komersants, kurš faktiski nodarbina minēto speciālistu, ir uzskatāms par personu, uz kuras iespējām pretendents balstās. Līdz ar to uz šo apakšuzņēmēju vai komersantu ir attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 1.–7. punktā noteiktie pretendentu izslēgšanas nosacījumi. CFLA ir konstatējusi situācijas, kad no iepirkumā uzvarējušā pretendenta iesniegtā piedāvājuma ir secināms, ka ar tā piedāvāto specialistu tiks slēgts darba vai uzņēmuma līgums, taču faktiski iepirkuma līguma izpildē šis speciālists tiek iesaistīts ar apakšuzņēmēja vai cita komersanta starpniecību. Ja uz šo apakšuzņēmēju vai komersantu ir attiecināms kāds no Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 1.–7. punktā noteiktajiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem vai arī tie neatbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām (piemēram, atbilstība reģistrācijas nosacījumiem), ir konstatējams, ka ir pieļauta to noteikumu maiņa, kuri tika vērtēti, nosakot uzvarētāju iepirkumā, tādējādi šāda situācija ir kvalificējama kā būtiski iepirkuma līguma grozījumi Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, kas nav pieļaujami.

Lai novērstu šādu situāciju, pasūtītājam iepirkuma līguma projektā ir jāparedz pienākums izpildītājam noteiktā termiņā iesniegt pierādījumus par to, ka ar attiecīgajiem speciālistiem ir noslēgts darba vai uzņēmuma līgums, kā arī pasūtītājam ir jānodrošina šī pienākuma izpildes kontrole.

Arī gadījumos, ja iepirkuma līguma izpildes laikā tiek plānots nomainīt speciālistu, kura kvalifikācija ir vērtēta iepirkumā, un piedāvātais speciālists tiks piesaistīts ar apakšuzņēmēja vai cita komersanta starpniecību, pasūtītājam, pirms akceptēt speciālista nomaiņu, ir jāpārliecinās, vai šis apakšuzņēmējs vai komersants atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām un uz to nav attiecināmi iepriekš minētie pretendentu izslēgšanas nosacījumi.

Kā trešais piemērs jāmin gadījumi, kad izpildītājs neievēro iepirkuma līgumā noteikto līguma izpildes kārtību. Šādas situācijas var izpausties vairākos veidos.

1. Piemēram, izpildītāja speciālists netiek iesaistīts iepirkuma līguma izpildē atbilstoši iepirkuma dokumentācijā un iepirkuma līgumā paredzētajām prasībām. Visbiežāk šādas situācijas CFLA konstatē būvuzraudzības pakalpojumu līgumu izpildes laikā. Ja pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā un iepirkuma līguma projektā ir paredzējis nosacījumu, ka būvuzraugam jāatrodas būvobjektā, kad notiek būvdarbi, pasūtītājam ir jāparedz arī instrumenti, kādā veidā tiks kontrolēta šī nosacījuma izpilde. Gadījumā, ja attiecīgais speciālists tomēr neievēro šo iepirkuma līguma nosacījumu, konstatējams, ka tādējādi tiek pieļauta to noteikumu maiņa, kuri tika vērtēti, nosakot uzvarētāju iepirkumā, kā arī radīti izpildītājam labvēlīgāki darbu izpildes nosacījumi. Tā kā potenciālie pretendenti, iepazīstoties ar iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma līguma projekta nosacījumiem, varēja secināt, ka konkrētajam speciālistam nepārtraukti būs jābūt līguma izpildes vietā, tad gadījumā, ja potenciālajiem pretendentiem būtu zināms, ka iepirkuma līguma izpildes laikā tiks pieļautas atkāpes no šiem iepirkuma līguma nosacījumiem, iespējams, pretendenti būtu iesnieguši piedāvājumus par zemāku cenu, kā arī iepirkumam savus piedāvājumus varbūt iesniegtu arī citi pretendenti, tādējādi mainītos iepirkuma rezultāts. Līdz ar to šādas atkāpes no iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem ir kvalificējamas kā būtiski iepirkuma līguma grozījumi Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 1. punkta un 2. punkta izpratnē un tie nav pieļaujami.

CFLA uzraudzībā šī raksta tapšanas brīdī bija 1740 ES fondu finansēti projekti. Visos CFLA uzraudzītajos projektos tiek veiktas gan iepirkuma, gan iepirkuma līguma izpildes atbilstības pārbaudes. Nereti šādu pārbaužu ietvaros CFLA konstatē, ka vieni un tie paši speciālisti vienlaikus tiek iesaistīti vairāku iepirkuma līgumu izpildē. Ja visos šajos iepirkuma līgumos ir izvirzīti nosacījumi, ka speciālistam nepārtraukti jābūt līguma izpildes vietā, rodas pamatotas šaubas par to, ka viens un tas pats speciālists var atrasties divās dažādās vietās vienlaicīgi. Protams, pasūtītāja rīcībā var nebūt informācija par to, vai izpildītāja piedāvātais speciālists vienlaikus netiek nodarbināts vairāku līgumu izpildē. Lai novērstu risku, ka iepriekš minētās situācijas dēļ iepirkuma līgumā tiek pieļauti būtiski līguma grozījumi, pasūtītājam pirms iepirkuma veikšanas būtu jāizvērtē, vai tam patiesi ir nepieciešams, lai speciālists līguma izpildes laikā nepārtraukti atrastos līguma izpildes vietā. Ja šāda nepieciešamība nav objektīvi pamatota, šāds nosacījums iepirkuma dokumentācijā nebūtu jāiekļauj. Savukārt gadījumā, ja šāda nepieciešamība ir objektīvi pamatota, pasūtītājam iepirkuma līgumā būtu jāparedz pasākumi šī nosacījuma izpildes kontrolei, piemēram, nosakot, ka attiecīgais speciālists būvdarbu žurnālā vai darba uzskaites lapās ik dienu veic ierakstus par savu pienākumu izpildi, apliecinot tos ar parakstu, savukārt šo ierakstu atbilstību faktiskajai situācijai apliecina no izpildītāja neatkarīga persona ar savu parakstu.

2. Atkāpes no iepirkuma līgumā noteiktās līguma izpildes kārtības, kas atzīstamas par būtiskiem līguma grozījumiem, var būt saistītas arī ar iepirkuma līgumā paredzētās papildu darbu saskaņošanas kārtības neievērošanu. Piemēram, iepirkuma līgumā ir noteikts, ka izpildītājs līguma izpildes laikā ir tiesīgs veikt darbu apjomu izmaiņas vai papildu darbu izpildi, papildu izmaksas sedzot no pasūtītāja līdzekļiem tikai tad, ja to pirms tam ir akceptējis pasūtītājs, savukārt, ja izpildītājs ir veicis darbu apjomu izmaiņas, neparedzētus vai papildu darbus pirms vai bez pasūtītāja akcepta, izpildītie darbi netiek apmaksāti. Gadījumā, ja iepirkuma līguma izpildes laikā šī iepriekšējā saskaņošanas kārtība netiek ievērota, piemēram, ir konstatējams, ka papildu darbi tika saskaņoti ar pasūtītāju jau pēc to izpildes, secināms, ka izpildītājs un pasūtītājs tādā veidā pārkāpj iepirkuma līguma noteikumus un izpildītājam tiek radīti labvēlīgāki darbu izpildes nosacījumi un apstākļi, nekā tas bija noteikts iepirkuma dokumentos. Tā kā iepirkuma līguma projekts jau sākotnēji tiek pievienots iepirkuma dokumentiem un par papildu darbu saskaņošanas un apmaksas kārtību tiek informēti visi potenciālie pretendenti, tad gadījumā, ja potenciālajiem pretendentiem būtu zināms, ka iepirkuma līguma izpildes laikā tiks pieļautas atkāpes no šiem iepirkuma līguma noteikumiem, iespējams, pretendenti būtu iesnieguši piedāvājumus par zemāku cenu, kā arī iepirkumam savus piedāvājumus varbūt iesniegtu arī citi pretendenti, tādējādi mainītos iepirkuma rezultāts. Līdz ar to šādas atkāpes no iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem ir kvalificējamas kā būtiski iepirkuma līguma grozījumi Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrās daļas 1. punkta vai 2. punkta izpratnē un tie nav pieļaujami.

Lai novērstu risku, ka iepriekš minētās situācijas dēļ iepirkuma līgumā tiek pieļauti būtiski līguma grozījumi, pasūtītājam pirms iepirkuma veikšanas būtu jāizvērtē, vai tā plānotā papildu darbu saskaņošanas kārtība atbilst nozares praksei. Ja šādu kārtību faktiski nav iespējams ievērot darbu rakstura dēļ, šādi noteikumi iepirkuma dokumentācijā nebūtu jāiekļauj. Savukārt gadījumā, ja pasūtītājs uzskata, ka tā plānotā papildu darbu saskaņošanas kārtība atbilst nozares praksei, tas iepirkuma līguma izpildes laikā nedrīkstētu veikt apmaksu par tādiem papildu darbiem, kurus izpildītājs ir veicis bez iepriekšēja pasūtītāja akcepta.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka pasūtītājam pirms jebkuru grozījumu veikšanas iepirkuma līgumā ir rūpīgi jāizvērtē, vai plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem un vai to veikšanu pieļauj publisko iepirkumu normatīvais regulējums. Tāpat arī pasūtītājam ir jānodrošina, ka iepirkuma līguma izpilde notiek atbilstoši visiem iepirkuma līguma nosacījumiem. Tam jo īpaši liela ietekme var būt gadījumos, ja iepirkuma līguma izmaksas tiek segtas no ES fondu finansējuma, jo saskaņā ar Vadlīnijām gadījumos, ja tiek nepamatoti veikti būtiski grozījumi līguma nosacījumos, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma dokumentācijā, iepirkuma līguma summai var tikt piemērota finanšu korekcija 25 % apmērā. ⁴² Minētais nozīmē, ka šādos gadījumos par 25 % tiek samazināta tā izdevumu daļa par iepirkuma līguma izpildi, kuru bija plānots segt no ES fondu līdzekļiem.

1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums, 12. pants. Latvijas Vēstnesis, 10.07.2014., Nr. 133.

2. Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 77 "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014.–2020. gada plānošanas periodā", 50. punkts. Latvijas Vēstnesis, 03.03.2015., Nr. 44.

3. Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumi Nr. 517 "Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā", 2.1. apakšpunkts. Latvijas Vēstnesis, 11.09.2015., Nr. 178.

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 2. panta 36. punkts. OV L 347, 20.12.2013., 320.–469. lpp.

5. Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumi Nr. 517 "Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā", 8. punkts. Latvijas Vēstnesis, 11.09.2015., Nr. 178.

6. Finanšu ministrijas 2020. gada 10. februāra vadlīnijas Nr. 2.7. "Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā". Pieejamas: https://www.esfondi.lv/vadlinijas--skaidrojumi

7. Eiropas Komisijas 2019. gada 14. maija lēmums, ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība, C(2019) 3452. Pieejams: https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/GL_corrections_pp_irregularities_LV.pdf; pielikums: https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/GL_corrections_pp_irregularities_annex_LV.pdf

8. Publisko iepirkumu likums, 2. pants. Latvijas Vēstnesis, 29.12.2016., Nr. 254.

9. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. OV L 94, 28.03.2014., 65.–242. lpp.

10. Skat. Iepirkumu uzraudzības biroja 2019. gada 2. decembra skaidrojumu "Konkursa procedūra ar sarunām vai sarunu procedūra pēc atklāta vai slēgta konkursa". Pieejams: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_SP_KPaS_20191202.pdf

11. Skat. Publisko iepirkumu likuma 41. panta vienpadsmito daļu.

12. Augstākās tiesas 2012. gada 17. augusta lēmums lietā Nr. SKA-850/2012, 7. punkts.

13. Eiropas Komisijas 2017. gada 3. oktobra ieteikums 2017/1805 par publiskā iepirkuma profesionalizāciju. Publiskā iepirkuma profesionalizācijas iestāžu struktūra. OV L 259, 07.10.2017., 28.–31. lpp.

14. Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra rīkojums Nr. 49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai", 3. punkts. Latvijas Vēstnesis, 13.02.2020., Nr. 31.

15. Informācija pieejama: https://www.iub.gov.lv/, semināri: https://www.iub.gov.lv/lv/node/798

16. Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās, 2004.–2017. gads. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas

17. Eiropas Komisija. Norādījumi publiskā iepirkuma speciālistiem, 13.02.2018. Pieejami: https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/information/publications/guidelines/2018/public-procurement-guidance-for-practitioners-2018

18. Informācija pieejama: https://vas.gov.lv/lv/

19. Iepirkumu uzraudzības biroja 2018. gada 25. jūnija skaidrojums par iepirkumu veikšanu ārkārtas apstākļu novēršanai. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98

20. Augstākās tiesas 2018. gada 29. marta spriedums lietā Nr. SKA-426/2018, 16. punkts.

21. Iepirkumu uzraudzības biroja 2020. gada 19. marta skaidrojums par priekšizpētes veikšanu paredzamās līgumcenas noteikšanai iepirkumu līgumu noslēgšanai, kuru finansējums ir saistīts ar Eiropas Savienības fondu vai Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98

22. Publisko iepirkumu likums, 18. panta trešā daļa. Latvijas Vēstnesis, 29.12.2016., Nr. 254.

23. Turpat, 18. panta ceturtā daļa.

24. Turpat, 41. panta otrās daļas 2. teikums.

25. Iepirkumu uzraudzības biroja 2020. gada 31. janvāra skaidrojums "Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē ", 12. punkts. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98

26. Augstākās tiesas 2015. gada 29. decembra spriedums lietā Nr. SKA-1170/2015, 8. punkts.

27. Augstākās tiesas 2018. gada 21. maija spriedums lietā Nr. SKA-1222/2018, 8. punkts.

28. Iepirkumu uzraudzības biroja 2019. gada 8. jūlija Vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai "Atklāta konkursa nolikums "Soli pa solim"", 4.2. sadaļa.

29. Vadlīniju 5. pielikuma 18. punkts.

30. Publisko iepirkumu likums, 20. panta pirmā daļa. Latvijas Vēstnesis, 29.12.2016., Nr. 254.

31. Augstākās tiesas 2007. gada 8. februāra spriedums lietā Nr. SKA-30/2007, 12. punkts; Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 10. maija spriedums lietā Komisija/Nīderlande, Nr. C-368/10, 62. punkts.

32. Publisko iepirkumu likums, 20. panta piektās daļas 2. punkts un sestā daļa. Latvijas Vēstnesis, 29.12.2016., Nr. 254.

33. Iepirkumu uzraudzības biroja 2019. gada 8. jūlija Vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai "Atklāta konkursa nolikums "Soli pa solim"", 3. sadaļa.

34. Augstākās tiesas 2013. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. SKA-58/2013, 10. punkts.

35. Augstākās tiesas 2013. gada 18. septembra spriedums lietā Nr. SKA-772/2013, 6. punkts.

36. Vadlīniju 5. pielikuma 22. punkts.

37. Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 19. jūnija spriedums lietā C-454/06, 30.–32., 34.–37. punkts.

38. Publisko iepirkumu likums, 61. pants. Latvijas Vēstnesis, 29.12.2016., Nr. 254; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, 66. pants. Latvijas Vēstnesis, 16.02.2017., Nr. 36; Publiskās un privātās partnerības likums, 63. pants. Latvijas Vēstnesis, 09.07.2009., Nr. 107.

39. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumos. Pieejams: https://www.latvijasbuvnieki.lv/content/uploads/2019/03/20190319_petijums_par_nodrosinajumiem_buvdarbu_iepirkumos.pdf

40. The ICC Uniform Rules for Demand Guarantees", ICC Publication No. 758. Pieejams: https://iccwbo.org/media-wall/news-speeches/icc-unveils-guide-to-the-uniform-rules-for-demand-guarantees/

41. Iepirkumu uzraudzības biroja 2019. gada 18. aprīļa skaidrojums par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 61. pants). Pieejams: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_PIL_liguma_grozijumi_20190418.pdf

42. Vadlīniju 5. pielikuma 31. punkts.