Otrdien,11.augustā, valdība izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu Latvijā, vēstī Finanšu ministrija (FM). Ziņojumā iekļauta informācija par ES fondu ieviešanas progresu un sniegti priekšlikumi papildu valsts budžeta finansējuma (virssaistību) izmantošanas iespējām COVID-19 seku mazināšanai, īstenojot ES fondu projektu investīcijas.
Virssaistības ir papildu saistības ES fondu attiecināmo izdevumu segšanai, lai plānošanas perioda beigās nodrošinātu ES fondu finansējuma pilnīgu izmantošanu, ņemot vērā potenciālos neatbilstoši veiktos izdevumus, pārtrauktos projektus, ietaupījumus, kavējumus un citus riskus, kas var radīt negatīvu ietekmi. Tās ietver ES fondu finansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu, ja nepieciešams.
No plānošanas perioda sākuma 2014. gadā līdz 2020. gada 1. jūlijam ES fondu līdzfinansētu investīciju projektu ieviešanā Latvijā ir stabils progress. Projektu īstenošanai sniegts ES fondu atbalsts, pārsniedzot 2,1 miljardus eiro, kas ir jau gandrīz puse no 2014. – 2020. gada plānošanas perioda pieejamā kopējā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.
Atbilstoši š.g. 2.jūnijā valdībā uzdotajam par papildu pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, valdība atbalsta piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro ES fondu pasākumu realizēšanai uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības un veselības aprūpes jomās, ņemot vērā ekonomikas atlabšanas vajadzības, investīciju efektivitāti, un no valsts budžeta samazināmo finansējumu. Uzņēmējdarbības un energoefektivitātes jomai tiks piešķirtas virssaistības līdz 34,7 miljonu eiro, tai skaitā nodarbināto apmācībām - 19,7 miljoni eiro, bet dzīvojamo ēku siltināšanai - 15 miljonu eiro. Izglītības un zinātnes jomā tiks piešķirti 19,34 miljoni eiro, tai skaitā praktiskas ievirzes pētījumiem - 11 miljoni eiro, starptautiskiem projektiem pētniecībā un inovācijās - 0,48 miljoni eiro, augstākās izglītības labākai pārvaldībai - 7,86 miljoni eiro. Savukārt veselības jomā 16,4 miljoni eiro piešķirti neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem. Tāpat pēc Izglītības un zinātnes ministrijas valdības sēdē precizēta priekšlikuma izglītības iestādēm IKT risinājumiem 3 miljoni eiro tiek rosināti finansēšanai no valsts budžeta ārpus ES fondu programmas.
Kā ziņots, tiek paredzēts gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Kā arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Tāpat ieguldījumi novirzīti sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos.
Informatīvais ziņojums un infografika par ES fondu ieviešanu Latvijā līdz 2020.gada jūlijam pieejams ES fondu mājaslapā.
Infografika "Kohēzijas politikas ES fondu aktualitātes līdz 2020. gada jūlijam"
