Līdz šī gada februārim kopumā ir bijis stabils progress gan Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijās, gan Atveseļošanas plānā (AF) noteikto investīciju un reformu īstenošanā, gan arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programmās, liecina otrdien, 22. martā, Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm, informē FM.
"ES fondu investīcijas ir bijušas un būs gan nozīmīgs Latvijas attīstības dzinējspēks, gan arī atspaids ekonomiskajiem izaicinājumiem, tajā skaitā jau pieredzētajā Covid-19 situācijā un jaunajā Krievijas kara pret Ukrainu realitātes ietekmē," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tai pat laikā ministrs norāda, ka neprognozēti liels atsevišķu izmaksu pieaugums projektos, gan arī apgrūtinājumi globālajās piegādes ķēdēs var būtiski ietekmēt īpaši būvniecības projektu pabeigšanu. Tādēļ no valsts iestāžu un valdības puses tiek aktīvi izskatītas risinājumu iespējas projektu īstenotāju atbalstam, tajā skaitā rosinot Eiropas Komisijai elastīgus izņēmuma nosacījumus ārkārtas situācijā. Paralēli iestādes veic arī priekšdarbus Atveseļošanas fonda un ES fondu jaunā perioda investīcijām tautsaimniecībā.
Līdz 2022. gada 15. februārim īstenošanā ir 2168 ES fondu projekti par vairāk nekā 4 miljardiem eiro jeb jau gandrīz 90 % no kopējā 4,6 miljardu Latvijai pieejamā ES finansējuma 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Tajā skaitā 2021. gadā ir noslēgti 219 jauni projektu līgumi par gandrīz 405 miljoniem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3 miljardi eiro, kas ir 65 % no kopējā ES piešķīruma Latvijai. Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas saņemti gandrīz 2,6 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma.
Apjomīgākās investīcijas aizvadītajā 2021. gadā bijušas tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība – 89 miljoni eiro, izglītība – 80 miljoni eiro, kā arī pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ar 74 miljoniem eiro.
Savukārt Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu līdzfinansēto investīciju jomā ir notikusi lielākā daļa projektu konkursu, un īstenošanā ir projekti un divpusējās sadarbības pasākumi par gandrīz 70 miljoniem eiro, kas ir 82 % no kopā pieejamā Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalsta finansējuma 85,4 miljonu eiro apmērā.
Paralēli arī norit darbs pie ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas. ES kohēzijas politikas 2021.-2027. gadam programma, kas Latvijai paredz ES fondu investīcijas vairāk nekā 4,7 miljardu eiro apmērā, šī gada februārī ir iesniegta EK konsultācijām, lai iespējami drīz varētu nonākt līdz programmas gala versijas apstiprināšanai.
Vienlaikus izskatīšanā Saeimā nodots FM sagatavotais ES fondu 2021.-2027.gada perioda vadības likumprojekts. Kā arī atbildīgās ministrijas strādā pie likumprojektam pakārtotajiem MK noteikumiem, nodrošinot sabiedrības iesaisti jau investīciju sagatavošanas posmā.
Arī AF plāna ieviešana ar kopējo pieejamo 1,82 miljardu eiro ES finansējumu līdz 2026. gada augustam ir uzsākta. Pirmo maksājuma pieprasījumu par 231 miljonu eiro Latvija gatavojas iesniegt Eiropas Komisijā šī gada 2. ceturksnī. Tā ietvaros Latvijai jādemonstrē izpildīti deviņi reformu pasākumi likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās. Šobrīd ir izpildīti jau septiņi no deviņiem rādītājiem, savukārt saskaņošanas procesā vēl ir Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu uzlabošanas un attīstības plāns 2021.-2024. gadam, kā arī vēl nepieciešams Saeimas lēmums par FM virzītajiem grozījumiem publisko iepirkumu normatīvajos aktos konkurences veicināšanai. Finanšu ministrija akcentē, ka AF plānā noteikto investīciju un reformu īstenošanā atbildīgajām iestādēm jāievēro MK apstiprinātais laika grafiks.
Pusgada ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. februārim ir pieejams ES fondu mājaslapā - Ziņojumi Ministru kabinetam un Saeimas komisijām (esfondi.lv).