Otrdien, 11. janvārī, Ministru kabinetā tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās iestādes sagatavotais informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem resursiem 2021.-2027. gada ES fondu ieviešanai jeb ziņojums par ES fondu tehnisko palīdzību.
Tāpat kā iepriekšējos ES fondu plānošanas periodus tehniskā palīdzība ir finanšu piešķīrums dalībvalstij no Eiropas Komisijas (EK), lai nodrošinātu atbilstošas ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidi un darbību visa plānošanas perioda ieviešanas laikā. Finansējums paredzēts ES fondu administrēšanai, finanšu kontroles un revīzijas nodrošināšanai, mācību, semināru norisei, publicitātes nodrošināšanai un IT sistēmas izveidei un uzturēšanai. TP finansējums ir izlietojams tikai ar ES fondu ieviešanu saistīto funkciju finansēšanai un nav izmantojams citu funkciju vai projektu finansēšanai. Tādējādi darbiniekus, kuri strādā ar ES fondiem, un minētās darbības finansē no ES līdzekļiem, atslogojot valsts budžetu.
Pieejamais tehniskās palīdzības finansējums līdzekļu plānošanā Latvijā 2021.-2027. gadā tiek rēķināts maksimālajā apjomā, kas kopā pieejams 174,3 miljoni eiro apmērā, un salīdzinājumā ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu ir palielinājies par aptuveni 55 miljoniem eiro jeb gandrīz 32 %, kas skaidrojams ar būtisku finansējuma piešķīruma pieaugumu Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) un Eiropas Sociālajā fondā (ESF) un to, ka FM noteikta kā vadošā iestāde Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas ir jauns fonds 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Šāds finansējums ir pieejams ar nosacījumu, ka Latvija deklarē EK visu tai pieejamo ES fondu piešķīrumu, atbilstoši jaunā plānošanas perioda programmā noteiktajam apjomam. Ievērojot iepriekšējo ES fondu periodu pieredzi, secināms, ka paredzētās investīcijas tiek izmantotas pilnā apmērā.
Ņemot vērā kopējās izmaiņas 2021-2027. gada plānošanas periodā, pārejot uz vienkāršotu sistēmu, FM tehniskās palīdzības ieviešanas modeli jaunajam plānošanas periodam izstrādājusi, lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu katram finansējuma saņēmējam un ietaupītu gan finanšu, gan cilvēkresursus tehniskās palīdzības administrēšanai, tajā pat laikā paredzot uzraudzības un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu pieejamo līdzekļu iespējami efektīvu izlietošanu.
Jau iepriekš minēts, ka šobrīd vienlaicīgi tiek aktīvi vadīti divi plānošanas periodi - ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros vēl notiek projektu realizēšana un paralēli tiks uzsākta arī ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošana. Tāpat arī Latvijai no 2021. gada pieejamas Atveseļošanas fonda investīcijas, kas ir koordinēta ES reakcijas uz Covid-19 krīzi. Tādēļ īpaši būtiski ir nodrošināt funkciju nepārtrauktību un arī jaunajā pārejas periodā – saglabāt kompetentus darbiniekus ES fondu vadības un kontroles sistēmā, tā nodrošinot EK akreditētās vadības un kontroles sistēmas tālāku veiksmīgu un efektīvu darbību.