PPP
CFLA direktore par noslēgto PPP līgumu: Ar līgumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību ir sperts ievērojams solis PPP jomas attīstībā

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam. Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.  

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa: Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā. Šis notikums ir nozīmīgs ne vien satiksmes nozarei, bet arī PPP sadarbības formas iedzīvināšanai Latvijā. Ceram, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai. Sveicam VAS “Latvijas Valsts ceļi” ar nozīmīgo notikumu un vēlam panākumus projekta īstenošanā!

Lai arī Latvijā pastāvīgi tiek apspriesti un ierosināti dažādi PPP sadarbības projekti, līdz praktiskai ieviešanai kā pirmais nokļuvis satiksmes jomas projekts. Vēl pērn CFLA veikto valsts institūciju un pašvaldību aptaujas rezultāti liecina, ka publiskais sektors būtu ieinteresēts īstenot PPP projektus. Pašvaldības PPP modelī vēlētos attīstīt izglītības, sporta un publisko celtņu būvniecību, kā arī veidot ielu un veloceliņu infrastruktūru, būvēt mājokļus, uzlabot ēku energoefektivitāti un nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumus.

Tāpat tiek pētīts būvniecības sfērā darbojošos potenciālo privāto partneru viedoklis, lai apzinātu viņu vēlmi un iespējas iesaistīties PPP projektos, savukārt pašvaldības tiks aicinātas vēl papildus detalizēt vajadzības un iespējas sporta centru, baseinu un ielu apgaismojumu jomā. Ar aptauju rezultātiem CFLA iepazīstinās pēc to apkopošanas.

CFLA kā PPP kompetences centrs pastāvīgi sniedz konsultācijas un organizē  individuālas pārrunas gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvjiem. Arī šogad līdzīgi kā pērn paredzēts rīkot plašu konferenci, lai veicinātu PPP projektu attīstības modeļa iedzīvināšanu un attīstību Latvijā.

Par Ķekavas apvedceļa būvniecības PPP līgumu

Līgums par Ķekavas apvedceļa būvi PPP ietvaros tika noslēgts piektdien, 16.jūlijā. Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” kā publiskā partnera pārstāvji un AS “Kekava ABT” kā privātais partneris. 23 gadu ilgtermiņa līgums paredz projektēšanu, būvniecību un arī uzturēšanu. Apvedceļš atvieglos satiksmes virzību, caurbraucot Ķekavai, un samazinās noslogojumu satiksmei, kas virzās uz Ķekavu. Projekts ir pamatots ar apjomīgiem finanšu un ekonomiskie aprēķiniem, saņemti nepieciešamie ministriju saskaņojumi, un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks tā īstenošanas uzraudzību.

Vairāk nekā 12 km no Via Baltica posma – Ķekavas apvedceļa būs četru joslu ceļš ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, gandrīz 5,5 km – divjoslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā virzienā. Tāpat projektā izbūvēs gandrīz 21 km paralēlos ceļus un satiksmes pārvadus, divus tuneļus, sešus tiltus un pārvadus, desmit apļveida krustojumus un divus gājēju tiltus un tuneļus.

Plānots, ka trīs gadu laikā tiks īstenota autoceļa projektēšana un būvniecība, savukārt vēl 20 gadus pēc būvniecības privātais partneris AS “Ķekava BT” nodrošinās pilna servisa uzturēšanu, nodrošinot gan ceļa seguma kvalitāti, gan citus uzturēšanas darbus, tai skaitā nodrošinot brauktuvju attīrīšanu no sniega un kaisīšanu, ceļmalu un pieturvietu kopšanu, apgaismojumu u.c.

Par līguma projektu saņemts Eurostat viedoklis, kas apstiprina - lielākā daļa no PPP projekta riskiem un ieguvumiem ir saistīti ar privāto partneri, un tāpēc aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē. Tas nepieciešams atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas nosaka - projektam ir jābūt privātā partnera bilancē un tas nedrīkst ietekmēt vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.

Vairāk informācijas par projektu – “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā.