Cēsīs 24. janvārī atklāts Radošo un digitālo industriju centrs "Rainis". Vairākus gadus ēka bijusi "Cēsu Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmuma" ekonomiskais un kultūras centrs, kam vēlāk zudis pielietojums. Cēsu novada pašvaldība kopā ar radošā kvartāla izveides projekta komandu, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu, sākusi atdzīvināt un transformēt šo teritoriju, padarot to par radošās un digitālās uzņēmējdarbības epicentru un kultūras dzirksteli, kas papildinās uzņēmējdarbības iespējas pilsētā.
Lentas griešanas ceremonija simbolizēja sākumu jaunajam kvartāla dzīves ciklam. Pasākumā piedalījās gan Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, gan projekta īstenotāji, Būvvaldes pārstāvji, Latvijas neredzīgo biedrības pārstāvji, kā arī būtiski sadarbības partneri. Šis brīdis tika godināts, izmantojot ne visiem ierasto lentu, bet armatūras stieni, kuru ar knaiblēm sadalīja gabalos, sasaucoties ar ēkas ražošanas vēsturi un tagadējo mērķi - veicināt radošumu un inovācijas.
Ar vairāk nekā 327 radošajiem uzņēmumiem, kas jau darbojas Cēsīs, jaunais 945 kvadrātmetru lielais centrs nes ne tikai jaunas biroju telpas, bet arī kļūst par katalizatoru radošo ideju un digitālo inovāciju attīstībai.
Būvdarbi ilga astoņus mēnešus, un rezultātā Raiņa ielā 25 ir tapusi gaiša un mājīga vide, kas gatava uzņemt jaunos rezidentus. Šīs telpas atspoguļo centienus saglabāt ēkas vēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot tai jaunu elpu un mērķi. Lai kļūtu par daļu no šīs inovatīvās kopienas, interesentiem ir iespēja piedalīties nomas izsolē, kas paredzēta 26.janvārī. Pirmajā nomas izsoles kārtā saņemti pieteikumi uz septiņām no astoņām kvartāla pieejamajām telpām.
Kvartāla koncepcija veidota, ievērojot Eiropas jaunā Bauhausa dizaina principus, kur veidojas sinerģija starp veco un jauno, ievērojot mūsdienu celtniecības standartus un komfortu. Ēkas iekštelpas ir kā jauna lapa, kurā katrs rezidents ienesīs savu unikālo dizainu un raksturu. Telpās integrēts vēsturiskais mantojums, atsedzot sarkanās ķieģeļu sienas kā dizaina elementu. Plašie logi ne tikai piepilda telpas ar gaišumu, bet arī veido ciešu saikni ar pilsētvidi, simbolizējot atvērtību un integrāciju, jo vēl nesen kvartālu no pilsētas atdalīja mūris. Ēkas rūsinātā apdare atgādina par metālapstrādes ražotnes vēsturi, kā arī harmoniski sasaucas ar citiem pilsētas jaunajiem objektiem.
Ēkas pārbūves, teritorijas labiekārtošanas un ielas seguma atjaunošanas aktivitātes tiek īstenotas "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" projekta "Degradēto teritoriju revitalizācija Cēsu novadā IV kārta" (projekta identifikācijas Nr. 5.6.2.0/22/I/004) norises laikā. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai.
