Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, ar ES fondu līdzfinansējumu veikta Bauskas pilsdrupu konservācija un pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšana, kā rezultātā ir pilnveidots Bauskas pils muzeja tūrisma piedāvājumu.
Bauskas pils komplekss, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis sastāv no divām saistītām daļām – Vecās un Jaunās pils, pirmā - Livonijas ordeņa cietokšņa drupas (15.gs. vidus), otrā – manierisma stilā celta viena no Kurzemes hercogu Ketleru rezidencēm (16.gs. beigas). Jaunās pils restaurācijas darbi pabeigti 2014. gadā, taču Vecās pils cietokšņa centrālais tornis un pieguļošās sienas palika avārijas stāvoklī. Tornis bija bojāts un nebija izmantojams kultūrizglītojošu pasākumu norisei. Savukārt Mēmeles upes stāvkrastā izveidojušies noslīdeņi bija atseguši pils pamatus un apdraudēja pils statisko stabilitāti, kā arī pils ziemeļu fasāde apmeklētājiem nebija pieejama. ES fonda projekta ietvaros tika veikta Bauskas pils centrālā torņa un pieguļošo sienu konservācija un izbūvēti vairāki skatu laukumi pilsdrupu un apkārtējās ainavas apskatei, iekārtota pils būvvēstures digitālā ekspozīcija, kā arī Mēmeles stāvkrasta nostiprināšana un rehabilitācija, izveidojot tūristu taku gar pils ziemeļu sienu pilsdrupu un Mēmeles ielejas apskatei.
Bauskas Livonijas ordeņpils torņa atjaunošana
Bauskas pilsdrupu būvdarbi – centrālā torņa, mazā vārtu torņa un pieguļošās sienas konservācijas darbi noslēdzās 2020. gada beigās. Bauskas pilsdrupu centrālais tornis ieguva izteiksmīgu arhitektonisko tēlu un kļuva funkcionālāks, lai to turpmāk izmantotu visa gada garumā, rīkojot gan pasākumus, gan koncertus. Centrālajā tornī iekārtota Bauskas pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, kurā apmeklētāji var izsekot Bauskas pils kompleksa hronoloģiskai attīstībai.
Livonijas ordeņpils tornī pie rietumu sienas iespējama Bauskas pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate. Torņa stāvus savieno koka kāpnes interjerā un eksterjerā, kā arī torņa sienās atjaunotās mūra kāpnes. Gar torņa augšdaļā rekonstruētām šaujamlūkām izveidota lokveida eja pilsētas panorāmas un pils jaunās daļas apskatei. Pie torņa dienvidu ārsienas rekonstruēts koka tualetes erkers. Realizējot ES fondu projektu, ir atjaunots pils vēsturiskais siluets, kāds redzams 18.gs. sākuma Bauskas cietokšņa zīmējumā.
2021. gada martā Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārtā realizētie darbi saņēma konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2020" apbalvojumu – 1.vietu nominācijā "Restaurācija".
Izveidota pastaigu taka Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei
Pēdējā aktivitāte projektā “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” bija Mēmeles stāvkrasta atjaunošana dabas parka Bauska teritorijā. Stāvkrasts tagad ir nostiprināts un kļuvis pieejams visiem interesentiem.
No 1.maija līdz 31.oktobrim apmeklētājiem būs pieejama jauna pastaigu taka - no pilsdrupu pagalma caur durvju ailu ziemeļu sienā, kas saglabājusies no pils celšanas laika, varēs nokļūt Mēmeles stāvkrastā. Ikviens fiziski varēs izjust dabīgo šķērsli, kas bija jāpārvar iebrucējiem, kārojot ieņemt vareno cietoksni. Liekas, neticami, ka Zemgales līdzenumā, kur „labības lauki plešas līdz apvārsnim”, iespējamas vietas, kas ir nepieejamas kā pilis Viduseiropas kalnainēs. Stāvot nogāzē, citā rakursā paveras skats uz cietokšņa drupām. Rodas apbrīns un cieņa pret senajiem meistariem, kuri tik sarežģītā reljefā gandrīz 500 gadu atpakaļ spējuši izbūvēt varenās mūra konstrukcijas, esot droši par to ilgmūžību un stabilitāti.
Īstenojot projektu, uz dolomīta kraujas krants tika attīrīts plaukts gabionu grozu novietošanai, kurus piepildīja ar vairāk kā 300 m3 akmeņu. Stabilā, trīs metrus augstā konstrukcija kalpo kā nogāzes atbalsts. Virs akmens gabioniem tika izveidota metru augsta metāla karkasa konstrukcija, kas, savukārt, pildīta ar zemi. Kopumā paceļot nogāzes pamatni, radīta iespēja jūtami samazināt nogāzes slīpumu.
Izmantojot speciāli darbam slīpumā paredzētu ekskavatoru, ar filtrējošas grunts uzbērumu tika atjaunots nogāzes apjoms un izveidots projektā paredzētais slīpums. Slīpni fiksē ieurbti metāla grunts enkuri, pie kuriem pieskrūvēts ģeosiets. Nogāzes virskārtā uzbērts zemes un zāles sēklu maisījums, ko pārklāj kokosa šķiedru pārklājs. Lai pie pils pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tika ieurbti metāla pāļi, kas balsta metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu izveidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Sarežģītās objekta novietnes un darbu specifikas ziņā būve ir unikāla un prasīja uzņēmību, meistarību un radošu pieeju darba organizācijā.
Bauskas pilsdrupu konservācija un pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas darbi realizēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 7,9 miljoni eiro, no tām ES fondu ieguldījums ir 2,5 miljoni eiro, savukārt Bauskas pilsdrupu konservācijas un pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas darbu izmaksas ir gandrīz 1,4 miljoni eiro, no tiem ES fondu ieguldījums – 530 tūkstoši eiro. Projektu kopīgi īstenoja Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldības, atjaunojot piecus Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus. Nozīmīgu ieguldījumu pils attīstībā ir snieguši arī Čehijas restauratori, kuri aktīvi piedalījās Bauskas pils restaurācijā no 2000. gada līdz 2022. gada beigām.
