Būvniecība

Būvatļauja - administratīvs akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā (būvdarbus var uzsākt pēc nosacījumu izpildes un tad, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams).

Viena mēneša laikā no būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvvalde pieņem lēmumu par būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu.

Trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas būvvalde publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijai pievieno iesniegtās būvniecības ieceres vizuālo risinājumu, ja iecerēta ēkas būvniecība. Būvatļauja stājas spēkā ar brīdi, kad tā paziņota adresātam. Būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt 1 mēneša laikā no tās spēkā stāšanās.

Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi. Būvniecības ierosinātājam ir pienākums speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfele izvietojama piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas.

Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde - projektēšana. Projektēšanu uz pasūtītāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts speciālajos būvnoteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā.

Izstrādāto būvprojektu iesniedz būvvaldē, kas izdara atzīmi (būvprojekta akcepts) būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi 15 darba dienu laikā. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, piemēram, ēkām - piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā:

• būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums – pieci gadi;
• pārējām būvēm – astoņi gadi.

Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

Ja ir izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, būvvalde veiz atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam.

Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā.

Būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvekspertīzes veicējs.

Ja būvprojekta ekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot ekspertīzes nepieciešamību, būvprojekta ekspertīzes veicēju izvēlas būvniecības ierosinātājs. Līgumu par ekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

Pasūtītājs nav tiesīgs pilnvarot citus būvniecības procesa dalībniekus izraudzīties un slēgt līgumu par būveksperta pakalpojuma sniegšanu pasūtītāja uzdevumā.

Būvuzraudzību veic, ja:

• būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz normatīvie akti;
• būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;
• paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;
• otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai. 

Būvuzraudzību ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu.

Lai sniegtu atbalstu būvniecības ierosinātājam un nepieļautu būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus un būvprojektā, kā arī darbu veikšanas projektā noteikto darbu veikšanas tehnoloģiju neievērošanu, Būvniecības valsts kontroles birojs kopā ar nozari izstrādājis būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijas, kas apskatāmas šeit.

Autoruzraudzību veic:

• valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;
• trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
• otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:
  • publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;
  • jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);
• būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti. Paziņojuma par būvniecības uzsākšanu gadījumā būvdarbus var uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas BIS.

Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai.

Iepriekšējs paziņojums par darbu veikšanu. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus, nosaka MK 25.02.2003. noteikumi Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk-MK noteikumi Nr.92). Minētie noteikumi nosaka, ka pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Paziņojums jānosūta:

• ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniegs 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie;
• ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniegs 500 cilvēkdienas ( viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātās darbadienas).

Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju jānovieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno. Sīkāka informācija un paziņojuma veidlapa atrodama šeit.

Būvniecības ierosinātāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji. Pasūtītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba aizsardzības plāns, ja:

• būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji;
• tiek veikts kāds no MK noteikumu Nr.92 3.punktā minētajiem būvdarbiem;
• nepieciešams nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu.

Iepriekš minētos pienākumus pasūtītājs var uzdot projekta vadītājam, par to savstarpēji vienojoties.

Būvdarbu norises dokumentācija – darbu veikšanas projekts, darba aizsardzības plāns, būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), segto un nozīmīgo konstrukciju akti, būvizstrādājumu atbilstības dokumentācija, darbu izpildes tāmes - formas 2, materiālu saskaņošanas akti.

Norādījumus par būvdarbu un autoruzraudzības žurnāla aizpildīšanu skatīt Vispārīgajos būvnoteikumos: 

Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti. Par būvizstrādājumu atbilstības dokumentāciju informāciju skatīt šeit.

Būvspeciālisti (būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs) un apakšuzņēmēji - objektā jābūt piesaistītiem būvspeciālistiem un apakšuzņēmējiem, kas tika norādīti piedāvājumā. Ja tiek veikta piedāvājumā norādīto speciālistu maiņa, jāizvērtē piedāvāto speciālistu atbilstība iepirkumā izvirzītajām pieredzes un kvalifikācijas prasībām. Ja tiek veikta apakšuzņēmēju, uz kuru iespējām (saimnieciskām vai finansiālām, tehniskām vai profesionālām) iepirkumā balstījās pretendents, maiņa, jāizvērtē piedāvātā apakšuzņēmēja atbilstība iepirkumā izvirzītajām prasībām. Ja tiek nomainīti apakšuzņēmēji vai piesaistīti jauni, kuru veicamais darbu apjoms sastāda 10% un vairāk no kopējā darbu apjoma, jāpārbauda, vai uz tiem nav attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 42.pantā minētie izslēgšanas nosacījumi.

Būvdarbu laikā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā.

Izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī būvprojektā minimālajā sastāvā vai būvprojektā neparedzētus pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvdarbus.

Ja būvprojektā, kuram ir veikta ekspertīze, būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums pārtraukt būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, nodrošināt attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, iesniegt būvprojekta izmaiņu dokumentāciju un ekspertīzes atzinumu būvvaldē. Būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas drīkst atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums un, ja to paredz speciālie būvnoteikumi, būvvaldē saskaņotas būvprojekta izmaiņas.

Veiktās izmaiņas atspoguļo arī būvdarbu tāmē, kas pievienota līgumam, sagatavojot izmaiņu aktus darbus apjomos, norādot arī pamatojumu nepieciešamajām izmaiņām. Izmaiņas būvdarbu līgumā jāveic atbilstoši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Skaidrojumu par iepirkuma līguma grozīšanu (Publisko iepirkuma likuma 61.pants) skatīt šeit.

Gadījumā, kad būvdarbu laikā tiek veiktas izmaiņas būvprojektā autoruzraudzības kārtībā, sagatavo izmaiņu aktus darbus apjomos ar pamatojumu izmaiņu nepieciešamībai. Veic attiecīgos ierakstus autoruzraudzības žurnālā un pievieno izmaiņu rasējumus.

Ja būvdarbu laikā tiek veikta būvprojektā/ būvdarbu līgumā iekļauto materiālu/ būvizstrādājumu nomaiņa uz ekvivalentiem materiāliem/ būvizstrādājumiem, tiek sagatavoti materiālu saskaņošanas akti, kuros atspoguļo informāciju par sākotnēji paredzēto materiālu/ būvizstrādājumu un tā būtiskajām tehniskajām īpašībām un piedāvāto materiālu un tā īpašībām, lai būtu izvērtējams, ka aizvietotais materiāls ir ekvivalents sākotnēji paredzētajam. Šajā gadījumā netiek gatavoti darbu apjomu izmaiņu akti. Materiālu maiņa tiek saskaņota ar autoruzraugu (ja tiek veikta autoruzraudzība), būvuzraugu un būvdarbu veicēju. Turpretī, ja tiek nomainīts būvizstrādājums uz tādu, kas nav ekvivalents, piemēram, būvprojektā paredzēta minerālvate, bet tiek piedāvāts cits risinājums, to aizstājot ar putu polistirolu, tad tiek gatavots izmaiņu akts darbu apjomos, aizvietojot vienu materiālu ar otru. Līdztekus tam izvērtē piedāvātā materiāla izmaksas, izvērtējot tirgus cenas. Ja materiāls ir sākotnēji tāmēts, tad cenu nosaka atbilstoši tāmei.

Būvi, tās daļu vai būves kārtu pieņem ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem būvvalde – būvvaldes būvinspektors un arhitekts, papildus pieaicinot citu būvvaldes amatpersonu, ja nepieciešams, vai birojs. Būvvalde vai birojs pēc saskaņošanas ar pasūtītāju un visu noteikto dokumentu saņemšanas nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē vai birojā.

Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta parakstīšanas ir:

• trīs gadi otrās grupas ēkām;
• pieci gadi trešās grupas ēkām.

Būves garantijas termiņš tiek skaitīts no būves pieņemšanas ekspluatācijā, nevis no darbu pabeigšanas dienas.

Iepriekš minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

Minimālais būvdarbu garantijas termiņš neliedz līdzējiem vienoties par papildus garantijas noteikumiem, piemēram, par būvdarbu trūkumu (defektu) novēršanas laikiem, termiņiem utml. Nošķirami ir arī garantiju saistību pastiprinājumi (piemēram, bankas garantija, drošības nauda) un to spēkā esamības termiņi no būvdarbu garantijas termiņiem. 

Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.

Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta parakstīšanas dienu (ja būvniecības ieceres realizācijai ir izsniegta būvatļauja).

Paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē būvvaldi par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu, pievienojot speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. Būvvalde pēc minēto dokumentu saņemšanas 10 darbdienu laikā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš:

• Pirmās grupas ēkām - divi gadi;
• Otrās un trešās grupas ēkām – trīs gadi.

Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā vai ja ēka nojaukta ziemā un saskaņā ar būvniecības ieceri paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju un ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, tad minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. jūnijam. Atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

Paziņojuma par būvniecību procesa ietvaros būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā norādītajā būvdarbu pabeigšanas termiņā apstiprina būvdarbu pabeigšanu, vai gadījumā, ja plānotie būvdarbu ir uzsākti, bet nav pabeigti, pagarina būvdarbu izpildes termiņu.

Kārtību, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā citas būves, jāskata attiecīgo būvju speciālajos būvnoteikumos.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” ir obligāti apdrošināma būvspeciālistu profesionālā un būvdarbu veicēju civiltiesiskā atbildība. Apdrošināšanas kārtību un atbildības limitus skatīt noteikumos.

Ja komersants sniedz pakalpojumus būvniecības jomā – nodarbojas ar būvdarbiem, kas atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 2. punktam ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu, tam ir jābūt reģistrētam Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā www.bis.gov.lv.

Būvkomersants ir būvkomersantu reģistrā reģistrēts komersants.

* NACE 2. redakcija