1. Vērtējot finansējuma saņēmēju iesniegtos izmaksu pamatojošos dokumentus no pasākumiem, kas īstenoti SAM 9.2.4.2 ietvaros, tika secināts, ka vairākas aktivitātes nav atbalstāmas:
- Biohacking metode, kas nav zinātniski pamatota un uz pierādījumiem balstīta veselības veicināšanas metode.
- Došanās pirtī, jo ne visiem iedzīvotājiem pirts ir ieteicama un veselību veicinoša. Papildus jāuzsver, ka atsevišķos gadījumos SAM 9.2.4.2 pasākuma dalībniekiem tā var būt kontrindicēta un radīt veselības draudus.
- Slimību diagnostika un ārstēšanas, tai skaitā fitoterapija (par zāļu tēju ietekmi uz cilvēka organismu), jo tā ir uzskatāma par terapiju jeb ārstēšanu. Vienlaicīgi norādām, ka pasākumu ietvaros informācija par zāļu tēju lietošanu kā vienu no šķidruma uzņemšanas veidiem ir atbalstāma.
- Sejas joga, jo tā nav fizisko aktivitāšu veicinošs pasākums. Atgādinām, ka saskaņā ar “Vadlīnijām pašvaldībām veselības veicināšanā”, par fizisku aktivitāti tiek uzskatīts enerģijas patēriņš 1000 – 1500 kcal nedēļā vai 250 – 350 kcal dienā, ko panāk ar intensīvām ķermeņa kustībām, kas izraisa papildus svīšanu.
- Ja pasākuma vadītājs, kuram nav atbilstošas izglītības, tas ir, viņš nav ārstniecības persona (piemēram, ārsts, fizioterapeits, uztura speciālists), savā stāstījumā un prezentācijās iekļauj informāciju par cilvēka orgānu sistēmām (endokrīno, balsta un kustību, gremošanas u.c.).
Papildus atgādinām, ka finansējuma saņēmējam jāievēro, lai sabiedrībai sniedzamā informācija ir uzticama, zinātniski pamatota un uz pierādījumiem balstīta. Tādēļ rekomendējam aktivitāšu īstenošanai un vadīšanai piesaistīt kvalificētus tēmai atbilstošās jomas speciālistus, ar kuriem pirms to organizēšanas un vadīšanas tiek pārrunāts pasākuma koncepts, saturs un plānotās iekļaujamās tēmas.
2. Kā var uzzināt katras pašvaldības iezīmētās summas no 2020.gada līdz 2023.gadam?
Atbilde: Projekta ietvaros pieejamais finansējums ir pieejams
3. Kopš 31.12.2019. visas projekta aktivitātes ir noslēgušās, bet projekta vadītājai līgums turpinās, katru mēnesi maksājot noteiktu, konkrētu summu, jo strādā tikai projektā - 0,5 slodzes. Tātad, janvāris, februāris, marts tika izmaksāta alga, bet budžeta kodā finansējums jau ir beidzies, tādēļ šajā MP, ko iesniedza aprīlī šos 3 rēķinus neiekļāva. Vai FS varēs šos 3 mēnešus iekļaut nākamajā SMP, kad būs 2.kārtai nauda piešķirta?
Darbs pie E 12, anketas, VG, SMP sagatavošana – darba ir bijis pietiekami daudz.
Atbilde: Šajā gadījumā pirmajiem projekta 3 gadiem paredzētā nauda projekta vadībai ir iztērēta un no projekta to šobrīd nosegt nevar.
Kad noslēgs papildus vienošanos, palielinot projekta budžetu par nākamo 3 gadu finansējumu, tad atlīdzībai plānotā vienotā likme būs 10% apmērā no pārējām tiešajām izmaksām. Ņemot vērā, ka tā būs vienotā likme, tad izmaksu pamatojošie dokumenti CFLA par to nebūs jāsniedz. No šīs likmes varēs nosegt visas ar projekta vadību, atskaišu sagatavošanu, u.tml. saistītās izmaksas.
Ņemot vērā CFLA mājas lapā publicēto pašvaldībām pieejamo finansējumu, katra pašvaldība var aprēķināt, cik varēs tērēt pasākumiem un cik lielu daļu no budžeta novirzīt projekta vadībai un netiešajiem administratīvajiem izdevumiem.
Konkrētajā gadījumā pašvaldībai jārod iespējas visas izmaksas nosegt no vienotās likmes nākamajiem 3 gadiem, vei nepieciešamības gadījuma jāpiefinansē no pašvaldības budžeta. Tāda ir vienkāršoto izmaksu būtība – ir aprēķināta un apstiprināta vidējā likme SAMP 9.2.4.2. līmenī, un gadījumā, ja tā nav pietiekama, tad finansējuma saņēmējam daļa izmaksas jāuzņemas nosegt no saviem līdzekļiem, bet jāņem vērā arī fakts, ka ieviešot vienkāršoto izmaksu likmes, samazinās administratīvais slogs un atskaišu sagatavošanai nepieciešamais laiks, līdz ar to iespējams, ka jāpārskata darba līgumos paredzētais noslodzes apmērs. Kā arī vēršam uzmanību, ka līdz ar vienotās likmes ieviešanu (no 01.05.2020.) vairs nav saistošs nosacījums, ka projekta vadībā vai aktivitāšu koordinēšanā iesaistītajam personālam jābūt nodarbinātam projektā vismaz 30% apmērā.
PIEMĒRS:
Ja, piemēram, projekta nākamajiem 3 gadiem tiek papildus piešķirts kopējais finansējums 22 300 EUR, tad budžeta sadalījumu var aprēķināt sekojoši:
Pārējās tiešās izmaksas (pasākumu īstenošanai), kas ir 89,6861% no projekta kopējām izmaksām:
22 300*0.896861=20 000 EUR
Atlīdzības izmaksu vienotā likme 10% apmērā no pārējām tiešajām izmaksām (projekta vadības izmaksu segšanai):
20 000*0.1= 2 000 EUR
Netiešās izmaksas 15% no vienotās likmes atlīdzībai (administratīvo izmaksu segšanai):
2 000*0.15= 300 EUR
4. Ja pareizi saprotu, tad atalgojuma procents automātiski aprēķināsies, neatkarīgi no tā vai gribēs vai nē, bet tur varēs attiecināt visu ko vēlēsies un par to nebūs jāatskaitās.
Atbilde: Jā, vienotā likme atlīdzībai automātiski aprēķināsies visiem un par šīm izmaksām aģentūrai nebūs jāatskaitās.
14.04.2020. MK noteikumu Nr.216 (ar kuriem groza 17.05.2016. MK noteikumus Nr.310) anotācijas I daļas 2.punkta 4.apakšpunktā
ir norādīts, kādas izmaksas ir sedzamas no personāla atlīdzības izmaksu vienotās likmes un kādas no pārējām tiešajām īstenošanas izmaksām:
9.2.4.2.pasākuma izmaksas:
- Personāla atlīdzības izmaksu (vadības un īstenošanas personāla izmaksas) vienotajā likmē iekļaujamas šādu aktivitāšu izmaksas:
Projekta vadība, aktivitāšu koordinēšana, projekta uzraudzība, t.sk. līgumu uzraudzība, atskaišu sagatavošana, dalībnieku datu apkopošana (E12), pasākumu laika grafiku sagatavošana, grāmatvedības uzskaite, juristu, iepirkumu speciālistu, komunikācijas speciālistu konsultācijas, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšana.
- Pārējās tiešajās īstenošanas izmaksās (neieskaitot vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas), no kurām rēķina personāla atlīdzības izmaksu vienoto likmi, iekļaujamas šādas izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus:
Visas ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas, t.sk. pasākumu organizēšana, vadīšana, ēdināšana, apskaņošana, telpu īre, materiālu iegāde, transporta nodrošināšana, speciālā personāla piesaiste, informācijas izplatīšana par pasākumu, dalībnieku anketēšana, inventāra iegādes un nodrošināšanas izmaksas, pasākumu rezultātu aprakstu un efektivitātes izvērtējumu izmaksas, ar obligātajiem publicitātes pasākumiem saistītās izmaksas.
5. No kurienes tiks aprēķināts maksimālais inventāram pieejamais budžets?
Atbilde: Gadījumā, ja ir iztērēts viss pirmajos 3 gados plānotais budžets, maksimālais inventāra un paškontroles līdzekļu iegādei pieejamais budžets tiks aprēķināts no 13.3.budžeta koda kopējām izmaksām (10% apmērā).
6. Vai budžeta izlietojums tagad ir jāplāno nevis līdz 2022.g. 31.decembrim, kā līdz šim, bet gan līdz 2023.g. 31.decembrim, t.i. nevis 2,5 gadu laikā, bet gan 3,5 gadu laikā?
Atbilde: Nē, nav nepieciešams un pat nerekomendējam to plānot līdz 2023.gada 31.decembrim, jo tas ir ES fondu perioda beigu datums. Ieteiktu pasākumus plānot uz 36 mēnešiem, tā atstājot rezervi, ja nu kas iekavējies.
7. Kas ir kampaņu skaits? Vai tagad projekta ietvaros jāīsteno arī kaut kādas kampaņas?
Atbilde: Skaidrojam, ka kampaņas ir 9.2.4.1. pasākuma (Veselības ministrijas projekta) rādītājs, ka attiecas uz pašvaldībām, ko skaidro 17.05.2016. MK noteikumu Nr.310 66.2.prim punkts.
8. Vai ir jāparedz nauda reklāmas izdevumiem? Teiksim plakātiem, bukletiem utt.?
Atbilde: Pašvaldību projektos nav atbalstāmas tiešā veidā nauda reklāmas izdevumiem, plakātiem, bukletiem kā veselības veicināšanas pasākums. Bet konkrēti jau pašu pasākumu ietvaros ir atbalstāmas nelielas drukas vai pasākuma reklāmas izmaksas, ko iepērk kopā ar pašu pasākumu. Piemēram, baseina nodarbības visam gadam tiek nopirktas kopā vienā pakalpojumā ar pienākumu izpildītājam regulāri informēt par iespēju, izmaiņām, jaunu grupu veidošanu utt. Bet nav atbalstāms pasākums, kur tiek sagatavoti un drukāti materiāli/bukleti par, piemēram, veselīgu uzturu vai atsevišķi drukāti, piemēram, nūjošanas pamati. Vēl viens piemērs, ja iepērkat veselīga uztura lekcijas ar lektoriem un programmu, tad to ietvaros var būt arī kādi izdales materiāli. Tāpat speciālista vadīta nūjošanas pasākumu ietvaros izpildītājs var izdalīt kādus materiālus.
9. Vai projekta ietvaros drīkst iedzīvotājiem veikt HIV, B un C hepatīta testus?
Atbilde: Jā, ņemot vērā to saistību ar sabiedrības seksuāli-reproduktīvās veselības veicināšanu, projekta informatīvo pasākumu ietvaros to dalībniekiem drīkst veikt HIV, B un C hepatīta ekspres-testus. Citu seksuāli transmisīvo saslimšanu testi projekta izmaksās nav attiecināmi.
10. Vai ir jāturpina pildīt Excel dalībnieku uzskaites tabula “SAM 9.2.4. iznākuma rādītāja uzskaites kopsavilkums (visas anketas)”?
Atbilde: Atbilstoši 18.04.2020. apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.310 dalībnieku dati par pasākumiem līdz 8 stundām, ieskaitot, vairs nav jāuzkrāj un līdz ar to Excel dalībnieku uzskaites tabula “SAM 9.2.4. iznākuma rādītāja uzskaites kopsavilkums (visas anketas)” vairs nav jāpilda, bet ir tikai E12 sadaļā jāuzkrāj dati par pasākumiem, kuri ir garāki par 8 stundām. Lūdzam šo ņemt vērā, plānojot datu apstrādes pakalpojuma iegādi.
11. Izglītojošās darbnīcas bērniem – mēneša garumā (20 darba dienas), dienā 4 stundas, apmeklē vieni un tie paši bērni. Darbnīcās tiek iekļautas fiziskās aktivitātes, uztura nodarbības, un dažādas citas radošas aktivitātes bērniem. Katru dienu dažāda veida tematika – piem., sporta aktivitātes stadionā, smilšu terapija, mūzikas terapija, rotaļas un spēles, anatomija bērniem, kā arī tiek nodrošināta ēdināšana bērniem. Iepriekš dienā paralēli bija 2 grupiņas (sadalījums pa vecuma grupām). Katrai grupiņai bija 2 pedagogi piesaistīti. Vai tie būtu uzskaitāmi kā 40 atsevišķi pasākumi (20 pasākumi* 2 grupiņas), vai arī kā 2 pasākumi (katrai grupai 1 pasākums) un pildāma lielā anketa, rakstāms E12?
Atbilde: Radošās darbnīcas bērniem, kas plānotas mēneša garumā (20 darba dienas), divās grupās, kurās katrā piedalās vieni un tie paši bērni uzskaitāmas kā divi pasākumi, kuru ietvaros dalībnieki aizpilda lielo anketu (jo pasākuma ilgums ir lielāks par 8 stundām), savukārt finansējuma saņēmējs uzkrāj datus formā E12. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr.310 37.1.apakšpunktā noteikts, ka “veselības veicināšanas un primārās slimību profilakses pasākumu īstenošanas izmaksas šo noteikumu 8. punktā minētajām mērķa grupām šādās rīcības apakšjomās: psihiskā veselība, atkarību izplatības mazināšana, fiziskā aktivitāte, veselīgs uzturs, seksuālā un reproduktīvā veselība un slimību profilakse. 9.2.4.2. pasākuma projekta ietvaros par pasākumu uzskatāms konkrētā vietā un laikā plānotajam cilvēku lokam īstenots veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākums.”
12. Veselības nedēļas (3 vai 5 dienas) – viena diena iekļauj no 3-10 dažādiem pasākumiem (lekcijas, fiziskās nodarbības, dažādu mērījumu veikšana un tml.), kuri paralēli var notikt dažādās vietās, mainīga arī ir auditorija. Vai kopumā Veselības nedēļa būs viens pasākums un pilda lielās anketas un E12? Vai tomēr katra diena uzskatāma par atsevišķu pasākumu? Tai pat laikā, ja katru dienu skaita kā 1 pasākumu, tad arī vienā dienā notiekošo pasākumu kopējais ilgums var pārsniegt 8 stundas, jo paralēli var notikt vairāki pasākumi dažādās vietās. Vai vienā dienā vairāki paralēli notiekošie pasākumi būtu skaitāmi kopā, lai noteiktu kopējo pasākumu ilgumu, jeb tomēr nē? Piemēram, kopumā pasākums vienā dienā notiek no pl. 10.00-17.00 , t.i. 7 h. Bet paralēli vienā vietā notiek pasākums 4 h, citā vietā 5 h, citā 2 h, kopā 11 h.
Atbilde: Veselības nedēļas ietvaros plānotie pasākumi uzskaitāmi, kā atsevišķi pasākumi par katru organizēto dienu. Tātad, ja veselības nedēļas ietvaros pasākumi tiek organizēti 5 dienas, tad uzskaitāmi 5 pasākumi. Savukārt, gadījumā, ja vienas veselības dienas ietvaros vienlaicīgi notiek paralēli pasākumi vairākās vietās, tad pasākumu ilgumu nesummē kopā. Pasākuma dalībnieki lielās anketas nepilda, jo katra dalībnieka individuāla piedalīšanās pasākumā, visticamāk, netiek nodrošināta ilgāk par 8 stundām neatkarīgi no apmeklēto pasākumu skaita. Papildus jāņem vērā atvērtu pasākumu dalībnieku mainība.
13. Ja projektā pirmajos 3 gados netika iztērēts viss piešķirtais finansējums un ir palicis ietaupījums, kurš tagad ar Vienošanās grozījumiem tiks novirzīts uz 13.3.1.1.budžeta kodu un kopā ar papildus 3 gadiem piešķirto finansējumu veidos jauno finansējumu nākamo 3 gadu pasākumiem, lūdzam skaidrot, vai inventāru nākamajiem 3 gadiem drīkst plānot 10% apmērā no visas kopējās budžeta summas (ietaupījums + jaunais papildus budžets), vai tikai no papildus piešķirtās budžeta summas?
Inventāram nākamajiem 3 gadiem atkal var tikt plānots finansējums 10% apmērā no pasākumiem plānotā finansējuma, bet tas jāplāno tikai no jaunā 3 gadu finansējuma pasākumiem, tātad tas nedrīkst pārsniegt 10% no summas, ko iegūst, ja no 13.3.budžeta koda atņem 13.3.1.1.budžeta kodā esošo finansējumu.
14. Vai nepieciešams domes lēmums par dalību projekta nākamajos 3 gados un nepieciešamo priekšfinansējumu 10% apmērā?
CFLA nelūgs pašvaldību iesniegt šādu lēmumus, ņemot vērā, ka projekts vienkārši turpinās, bet vēršam uzmanību, ka pašvaldība iekšēji rīkojas saskaņā ar savu pieņemto kārtību. Kas attiecas uz nepieciešamo priekš-finansējumu 10% apmērā, vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.310 59.punktam, kurš nosaka, ka avansa maksājumi var tikt veikti 90% apmērā no piešķirtā finansējuma, projekta noslēgumā pašvaldībai ir jānodrošina 10% priekšfinansējums, jo CFLA veiks maksājumus 90% apmērā un atlikusī daļa tiks izmaksāta pēc noslēguma MP izvērtēšanas. Rekomendējam pašvaldībai jau savlaicīgi rezervēt summu 10% apmērā no kopējā projekta budžeta pasākumu priekšfinansēšanai. (Skatīt arī jautājumu-atbildi Nr.18)
15. Ja plānots vingrošanas cikls ar 20 nodarbībām, tad tas ir 1 pasākums vai 20 pasākumi? Jo katru nodarbību var apmeklēt atsevišķi.
Atbilde: Atbilstoši 18.04.2020. apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.310, viena vingrošanas nodarbība tiks uzskaitīta kā 1 pasākums arī gadījumos, ja tā tiks organizēta cikla ietvaros. Ja tiek plānotas 20 vingrošanas nodarbības, tie būs 20 pasākumi. Tā kā 1 pasākuma ilgums būs zem 8 stundām, tad atbilstoši minētajiem MK noteikumu Nr.310 grozījumiem vairs nebūs nepieciešams dalībniekiem dot aizpildīt anketas. Tomēr, attiecībā uz dalībnieku uzskaiti paliek līdzšinējā kārtībā - katrā nodarbībā dosiet visiem dalībniekiem parakstīties dalībnieku sarakstā. Ja dalībnieki ir bērnudārza bērni vai jaunāko klašu skolēni, tad dalībnieku sarakstu var parakstīt bērnudārza vadītāja, grupiņas audzinātāja vai skolotāja.
16. Vai projekta pasākumu dalībnieku/apmeklētāju datu apstrādei (uzskaitei, apkopošanai, utt.) var piesaistīt ārpakalpojumu?
Atbilde: Jā, Finansējuma saņēmējs, kurš ir reģistrējies Datu valsts inspekcijā kā pārzinis, projekta pasākumu dalībnieku/apmeklētāju datu apstrādi var nodot ārpakalpojuma sniedzējam (personas datu operatoram). Tādā gadījumā Finansējuma saņēmējs ar ārpakalpojumu sniedzēju slēdz līgumu, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības, un Datu valsts inspekcijā reģistrē izmaiņas, norādot informāciju par personas datu operatoru. Datu valsts inspekcija minētos iesniegumus izskata 30 dienu laikā.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 18.04.2020. apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.310 dalībnieku dati par pasākumiem līdz 8 stundām ieskaitot vairs nav jāuzkrāj un līdz ar to Excel dalībnieku uzskaites tabula “SAM 9.2.4. iznākuma rādītāja uzskaites kopsavilkums (visas anketas)” vairs nav jāpilda, bet ir tikai E12 sadaļā jāuzkrāj dati par pasākumiem, kuri ir garāki par 8 stundām. Lūdzam šo ņemt vērā, plānojot datu apstrādes pakalpojuma iegādi.
18. Vai pašvaldībai savā budžetā ir jāparedz priekšfinansējums projekta aktivitāšu īstenošanai ne tikai pēdējo 10% apmērā no projekta kopējām izmaksām?
Atbilde: Atbilstoši SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 59.punktam pēc Vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu pašvaldība var iesniegt Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) rakstisku avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu, piemēram, noslēgtie darba līgumi, pakalpojuma līgumi, utt. Avansa pieprasījumu CFLA izskata 10 darba dienu laikā. Avansa maksājuma saņemšanai pašvaldība norāda kontu Valsts kasē. Piešķirtā avansa summa jāizlieto 6 mēnešu laikā. Avansu drīkst pieprasīt neierobežotu reižu skaitu. Tomēr, tā kā avansa maksājumi un finansējuma atmaksa kopsummā tiks veikta tikai 90% apmērā no plānotā projekta budžeta un atlikušie 10% tiks apmaksāti tikai pie noslēguma maksājuma, tad pašvaldībai savā budžetā ir jāparedz priekšfinansējums 10% apmērā no projekta budžeta.
19. Jautājums par anketēšanu: - Vai anketējamai personai ir jāprasa personas dokuments?
Atbilde: Nē, anketējamai personai nav jāprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Pasākuma rīkotāja uzdevumos neietilpst obligāti pārliecināties par anketā norādīto datu pareizību, tomēr, ja datu apstrādes, apkopošanas laikā kļūda tiek konstatēta, datu pārzinis vai operators var datus precizēt un Maksājuma pieprasījumā norādīt korektus datus.
20. Vai pašvaldība var plānot aktivitātes paralēli jau esošam (no pašvaldības budžeta finansētam) pasākumam, kas ir plaši apmeklēts. Piemēram Senioru aktīvās atpūtas dienā (pašvaldības budžeta finansēts pasākums ar dažādām fiziskām aktivitātēm) paralēli runāt arī par Sirds asinsvadu slimībām u.c. tēmām (veikt mērījumus, lekcijas utt)?
Atbilde: Jā, pašvaldība var plānot projekta aktivitātes paralēli jau esošam (no pašvaldības budžeta finansētam) pasākumam, kas ir plaši apmeklēts.
Tādā gadījumā, lai izvairītos no dubultā finansējuma riska, skaidri jābūt nošķirtam finansējumam – par kurām aktivitātēm tiek maksāts no pašvaldības budžeta un par kurām no projekta līdzekļiem. Jūsu vēstulē nav sniegta plašāka informācija par pilsētas finansēto Senioru aktīvās atpūtas dienu, bet iespējams izvērtēt, vai turpmāk viss šis pasākums, vai lielākā daļa pasākumu aktivitāšu nevar tikt finansētas no projekta līdzekļiem.
21. Vai konkrētu aktivitāšu ietvaros, piemēram, Veselības diena, drīkst paredzēt ārstu - speciālistu konsultācijas, piemēram, dermatologa, reimatologa, onkologa u.c.?
Atbilde: Informējam, ka šādus speciālistus projekta ietvaros iespējams iesaistīt MK noteikumu Nr.310 37.1. apakšpunktā noteikto slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumos.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka speciālisti ir piesaistāmi sabiedrību izglītojošu pasākumu ietvaros (piem., kā lektori) četru prioritāro jomu (sirds un asinsvadu sistēmas slimību, onkoloģijas profilakse, garīgās veselības, perinatālās un neonatālās veselības veicināšana) kontekstā, neveicot individuālas speciālistu konsultācijas (kas būtītbā tad būtu projekta ietvaros apmaksāta vizīte pie ārsta), un neveicot diagnožu uzstādīšanu vai skrīningu.
Tāpat arī kardiogrammu veikšana un mutes dobuma izmeklējumi, onkoloģisku saslimšanu diagnostika (mamogrāfijas, fluorogrāfijas, dermatoskopijas u.c.) nav atbalstāmas aktivitātes, jo tie nav primārās profilakses pasākumi, bet jau nākamais līmenis – individuāls saslimšanu skrīnings.
22. Vai ir kādi ierobežojumi bērnu nometņu rīkošanai? Piemēram, ierobežojumi attiecībā uz ēdināšanas izmaksām 1 cilvēkam utt. Kā arī semināru un apmācību laikā - vai var iekļaut ēdināšanu, kafijas pauzes, un kādi ir ierobežojumi?
Atbilde: Norādām, ka šādi ierobežojumi nav noteikti. Tomēr norādām, ka šādu pakalpojumu izmaksām ir jābūt samērīgām un ekonomiski pamatotām, šādu pakalpojumu iepirkumiem ir jāatbilst Publisko iepirkumu likumam un iestādes iekšējās kārtības noteikumiem iepirkumu, t.sk. zemsliekšņa, veikšanā, kā arī šiem pakalpojumiem jābūt tieši saistītam ar pasākuma 9.2.4.2. īstenošanu.
23. Vai, plānojot praktiskās nodarbības, piemēram, par veselīga uztura pagatavošanu, drīkst plānot kāda pazīstama pavāra/ speciālista piesaisti? Kā zināms, populāra cilvēka dalība piesaistīs plašāku apmeklētāju loku un šim jautājumam būs lielāka publicitāte.
Atbilde: SAM 9.2.4. MK noteikumi Nr.310 to neaizliedz, tomēr jāņem vērā, ka iepērkot šāda “populāra cilvēka” pakalpojumus ir jāievēro Publiskā iepirkuma likums un iestādes iekšējās kārtības noteikumi iepirkumu, t.sk. zemsliekšņa, veikšanā, nodrošinot, ka papildus “populārajam cilvēkam” izglītojošo informāciju sniedz atbilstošās jomas kvalificēts speciālists.
24. Vai telpu (piemēram, kuras nepieciešamas nometnes vai semināra organizēšanai) un inventāra (projektors u.c.) noma būs attiecināma projekta ietvaros?
Atbilde: SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 37.1.apakšpunkā noteikts, ka projekta ietvaros attiecināmas veselības veicināšanas un primārās slimību profilakses pasākumu īstenošanas izmaksas, līdz ar to, ja pasākumu ietvaros tiek organizētas nometnes vai semināri (pakalpojums), t.sk. pasākuma/semināra ietvaros nepieciešams projektora noma (pakalpojums), minēto pakalpojumu izmaksas būtu attiecināmas, pie nosacījuma, ka pakalpojumu iepirkumos ievēroti PIL (publisko iepirkumu likums) nosacījumi.
25. Vai drīkst realizēt projekta aktivitātes pašvaldības kapitālsabiedrībā – slimnīcā?
Atbilde: Jā. CFLA norāda, ka SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 pieļauj iespēju projekta aktivitāšu īstenošanu veikt arī pašvaldības iestāžu telpās, t.sk. kapitālsabiedrībā, tomēr jāņem vērā, ka projekta īstenotājam ir jāievēro visi PIL nosacījumi vai arī uz projektu iespējams attiecināt rēķina izmaksas, kuras piestādītas saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu pakalpojuma pašizmaksas tarifu. Rekomendējam katrā individuālajā gadījumā iepriekš konsultēties ar CFLA atbildīgo projekta vadītāju.
26. Vai projekta ietvaros organizētos pasākumos - slēgtās informatīvi - izglītojošās lekcijās ierobežotam, iepriekš zināmam bērnu sastāvam (piemēram, klasei, pirmsskolas iestādes grupiņai u.tml.), kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, iespējams izmantot citu, ne latviešu valodu?
Atbilde: (
) Paskaidrojam, ka Valsts valodas likuma 11. panta pirmā daļa stingri noteic: “valsts un pašvaldību iestāžu[..] rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā”.
No tā jāsecina, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek tikai valsts valodā, bet minētā panta otrajā teikumā pieļautais izņēmums jātulko ļoti šauri, izvērtējot tā lietderību un samērīgumu. Tas, galvenokārt, attiecināms uz gadījumiem, kad tiek rīkoti starpvalstu pasākumi, vai gadījumiem, kad tiek pieaicināti ārvalstu eksperti.
Zināms, ka projekta pasākuma rīkotājs ir valsts iestāde, projekts tiek rīkots Latvijas Republikas teritorijā, kurā valsts valoda ir latviešu valoda, un šī projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem. Savukārt mērķauditorija ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, ieskaitot bērnus, kas arī ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji.
Sociālās atstumtības riskam pakļautās personas definētas Labklājības ministrijas mājaslapā, proti: tās ir grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Taču tas nenozīmē, ka šīm personām būtu problēmas ar valsts valodas prasmi.
Bērnu intereses pārstāv vecāki, kuri ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta trešā daļa). Līdz ar to informāciju par veselības pieejamību un slimību profilaksi var saņemt viņu vecāki. Vienlaikus jānorāda, ka mazākumtautību izglītības iestādēs izglītības programmas tiek īstenotas bilingvāli, līdz ar to izglītojamie prot valsts valodu. Arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore A. Kamenska ir norādījusi: „centralizētie eksāmeni liecina – nav ievērojamu atšķirību latviešu un mazākumtautību skolēnu zināšanās”[1]. Tātad arī šai grupai nav nepieciešams pasākumā izmantot svešvalodu. Jebkurā gadījumā informācijas sarežģītība kā valodas, tā ietverto skaidrojumu ziņā tiks adaptēta atbilstoši vecumgrupai.
Nepieciešamība pasākumā lietot svešvalodu ir gadījumā, ja pasākumā piedalās personas no ārvalstīm. Tādā gadījumā rīkotājs nodrošina šīs informācijas tulkojumu valsts valodā, nevis kādā citā svešvalodā. Līdz ar to secināms, ka nav lietderīgi un samērīgi pasākumā lietot svešvalodu, jo visām personu grupām ir jāprot valsts valoda vai arī tām ir pārstāvis, kas spēj izskaidrot veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumus personai saprotamā valodā.
Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” ir izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta piekto un sesto daļu un līdz ar to neattiecas uz pasākumu valodas regulējumu.
27. Vai pie veselības veicināšanas un primārās slimību profilakses pasākumu īstenošanas izmaksām var plānot afišu izgatavošanas izmaksas, kas reklamētu kādu no paredzamajām aktivitātēm, piem. interešu grupas iedzīvotājiem (nūjošana, skriešana, velobraukšana u.c.)?
Atbilde: Jā. Atsevišķas pozīcijas reklāmas materiāliem nav, tie iepērkami zem veselības veicināšanas un primārās slimību profilakses pasākumu īstenošanas izmaksām.
Vēršam uzmanību, ka zem 10.budžeta pozīcijas ir attiecināmas tikai izmaksas par obligātās publicitātes pasākumu īstenošanu (A3 formāta plakātu druku, obligātās publicitātes baneru iegādi).
28. Vai gadījumā, ja šobrīd Sociālajā dienestā mums ir psihologs, tad tā darba algu iespējams finansēt no projekta līdzekļiem, vai tomēr projekta ietvaros var finansēt papildus jau esošajam Sociālā dienesta psihologam cita psihologa darba algas izmaksas?
Atbilde: No SAMP 9.2.4.2. līdzekļiem nav iespējams vienkārši finansēt kāda darbinieka (esoša vai jauna) darba algu. Projekta mērķis ir veselību veicinošu un slimību profilakses pasākumu organizēšana. Lai projekta pasākuma īstenošanā piesaistītu psihologu, to nepieciešams iepirkt kā pakalpojumu, ievērojot Publiskā iepirkuma likumā un iestādes iekšējos noteikumos atrunāto iepirkuma veikšanas procedūru.
29. Vai SAM 9.2.4.2. aktivitātes ietvaros ir atbalstāmi 1. palīdzības sniegšanas kursi (lekcijas)?
Atbilde: Nē, jo traumatisma profilakse un pirmā palīdzībā nav VM izvirzītās prioritātes 9.2.4. pasākumam.
30. Vai zem aktivitātes Slimību profilakses pasākumi – var iekļaut bez maksas ērču potes (1. un 2. poti) mērķu grupai bērni?
Atbilde: Nē, jo infekciju slimību profilakse nav Veselības Ministrijas izvirzītā prioritāte 9.2.4. pasākumam.
31. Vai 37.1. apakšpunkta ietvaros var būt attiecināmas logopēda, fizioterapeita, masāžas speciālista darba algas izmaksas? Vai arī šo speciālistu piesaistē ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likums un nevar slēgt darba līgumu ar speciālistu?
Atbilde: Atbilstoši MK noteikumu Nr.310 41.2.apakšpunktā noteiktajam, lai īstenotu visus plānotos pasākumus būs jāslēdz pakalpojuma līgumi un šo speciālistu piesaistē būs jāpiemēro Publisko iepirkumu likums, kā arī iestādes iekšējie noteikumi iepirkumu veikšanai.
32. Projekta ietvaros plānojam divu veidu praktiskos pasākumus fizisko aktivitāšu jautājumu popularizēšanai sabiedrībā:
- Interešu grupas iedzīvotājiem - ārpustelpu fitnesa nodarbības no maija līdz septembrim 2017., 2018. un 2019. gadā.
- Pasākumi muskuļu un skeleta slimību mazināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs (16 secīgas nodarbības grupai, vairākas grupas).
Abus pasākumus īstenos iepirkuma rezultātā izvēlēts sertificēts speciālists. Plānojam, ka pirmo pasākumu ik reizes apmeklēs 30 – 40 aktīvisti, savukārt otro pasākumu 5 – 10 bērni. Samaksa speciālistam būs fiksēta par vienu nodarbību.
Jautājums: vai tiks attiecinātas izmaksas par visām nodarbībām, ja tās apmeklēs dažāds aktīvo iedzīvotāju un bērnu skaits? Attiecībā uz iedzīvotājiem apmeklējumu šobrīd prognozējam. Bērniem grupas veidosim no 5 vai 10 bērniem (vēl tiek lemts saistībā ar pieejamo finansējumu). Vai finansējums tiks attiecināts, ja kādā nodarbībā kāds no bērniem, kam būtu jāpiedalās, kādu apstākļu dēļ nepiedalīsies? Kā būs jāatskaitās par katru nodarbību atsevišķi vai visu ciklu? Vai pietiks ar vienu vecāka aizpildītu anketu pirms pirmās grupu nodarbības?
Atbilde: Lai attiecinātu ārpakalpojuma nodrošinātu nodarbību, ir svarīgi gūt pārliecību, ka nodarbība ir notikusi. Bez citiem atbilstošajiem dokumentiem, tam nepieciešama arī dalībnieku parakstīta reģistrācijas lapa. Bērnudārza bērnu vai jaunāko klašu skolēnu gadījumā tas varētu būt dalībnieku saraksts, kuru parakstījusi bērnudārza vadītāja, grupiņas audzinātāja vai skolotāja. Tā kā viena pasākuma (nodarbības) ilgums nebūs virs 8 stundām, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.310 18.04.2020.grozījumiem sākot no 2020.gada janvāra anketu vairs nav nepieciešams aizpildīt. Atskaitīsieties par nodarbībām pie kārtējā maksājuma pieprasījuma neatkarīgi no tā, vai līgums ir izpildīts pilnībā, vai tikai daļēji (cikls turpinās), iesniedzot atskaites periodā apmaksātos pieņemšanas-nodošanas aktus/rēķinus un citus atbilstošos dokumentus, t.sk. dalībnieku sarakstus/reģistrācijas lapas. Pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu nodarbību norisi un dalībnieku piesaisti, tādēļ nodarbības, kurās neierodas dalībnieki, nebūs attiecināmas. Ja līgumā netiks atrunāts konkrēts dalībnieku skaits, kurš trenerim jānodrošina, tad gadījumā, ja kāds no regulārajiem dalībniekiem kādā nodarbībā nepiedalīsies, tas nevarēs būt par pamatu izmaksu neattiecināšanai.
33. Lūdzam piemērus, kādi ir primārās profilakses pasākumi ir atbalstāmi?
Atbilde: Primārās profilakses pasākumi tiek veikti, lai stiprinātu cilvēku veselību kopumā vai pasargātu līdz tam neslimojošus indivīdus no saslimšanas ar kādu konkrētu slimību.
Primārās profilakses pasākumu piemēri, kas būtu atbalstāmi 9.2.4.2. ietvaros:
- Sirds veselības diena, kurā ir izglītojošā sadaļa piem., kardiologa lekcija un diskusija par sirds slimību riska faktoriem un kā tos mazināt. Vienlaikus pasākuma ietvaros pieļaujams veikt arī galveno sirds slimību riska faktoru ekspres-noteikšanu (ĶMI, asinsspiediena mērījumi, glikozes un holesterīna līmeņu noteikšana ar eksprestestu palīdzību) un tam sekojoša īsa speciālista konsultācija par turpmāko rīcību (piem., nepieciešamību doties pie ģimenes ārsta);
- Onkoloģijas profilakses pasākums ar izglītojošo sadaļu un diskusiju ar onkologu, t.sk. (1) uz sieviešu mērķa auditoriju orientēta sadaļa par krūšu veselību un faktoriem, kuri ietekmē krūts vēža attīstību, regulāru krūšu pašizmeklēšanas nepieciešamību un metodēm, valsts skrīninga programmu piedāvātajām iespējām; un (2) uz vīriešu auditoriju orientēta sadaļa par prostatas veselību un faktoriem, kuri ietekmē prostatas vēža attīstību, vēža profilaksi, kurā var tikt iekļautas īsas ekspres-konsultācijas ar urologu vai onkologu, īsas jautājumu-atbilžu sesijas veidā identificējot, vai indivīdam pastāv risks prostatas saslimšanu attīstībai, ar rekomendāciju turpmākai rīcībai, piem., ģimenes ārsta apmeklējumam tuvākajā laikā; kā arī (3) ādas vēža riska faktori un to ietekmēšanas iespējas, pazīmes, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie speciālista u.c.
- Psihoterapeita/psihologa vadītas izglītojošas atbalsta grupas, piem., iedzīvotājiem, kam ikdienā nākas saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir atkarību problēmas (līdzatkarības profilakse), jaunajiem vecākiem psiho emocionālā līdzsvara uzlabošanai un depresijas profilaksei u.c.;
- Ņirgāšanās profilakse skolas vidē – pasākumi skolas/klases psiho emocionālā klimata uzlabošanai u.c.
34. Vai projektā var iekļaut darbības par bērnu zobu un mutes veselību?
Atbilde: Skaidrojam, ka projektu veselības veicināšanas vai slimību profilakses darbībām ir jābūt vērstām uz četrām prioritārajām veselības nozares jomām – sirds un asinsvadu slimības, psihiskā (garīgā) veselība, perinatālā un neonatālā perioda veselība un onkoloģijas jomām un jābūt vērstām uz vienu no sešām tēmām:
- veselīga uztura lietošanas veicināšanu,
- fizisko aktivitāšu veicināšanu,
- atkarību mazināšanu,
- garīgās veselības veicināšanu,
- reproduktīvās veselības veicināšanu,
- profilakses uzlabošanu.
Tādejādi projektā var iekļaut projekta darbības, kas vērstas uz veselīga uztura lietošanas un uztura paradumu maiņas veicināšanu, tostarp iekļaujot tēmu par zobu un mutes veselības veicināšanas un slimību profilaksi bērniem, sasaistot to ar veselīga uztura paradumu veicināšanu bērniem.
Papildus vēršam uzmanību, ka pēc būtības tas ir komplekss pasākums un tādas darbības ir paredzētas nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos jeb 9.2.4.1.pasākuma ietvaros. Un, lai šīs darbības nepārklātos, izvērtējot projekta iesniegumus vai grozījumus tajos, tas tiks vērtēts un pārklāšanās gadījumā tiks lūgts pašvaldībai precizēt un izvēlēties citas darbības.
35. Vai tiks atbalstīti zobārsta vai higiēnista pakalpojumi, redzes pārbaudes, pirmās palīdzības apmācības?
Atbilde: 9.2.4.2. pasākuma ietvaros zobārsta vai higiēnista pakalpojumi, redzes pārbaudes, pirmās palīdzības apmācības nav atbalstāmas aktivitātes jo neietilpst noteiktajās 4 prioritārajās jomās (t.i. sirds un asinsvadu veselības veicināšana, onkoloģijas saslimšanu mazināšana, garīgās veselības veicināšana un perinatālās/neonatālās veselības veicināšana).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 9.2.4.1. pasākuma ietvaros paredzēts īstenot mutes veselības veicināšanas pasākumus bērniem visā Latvijā par pareizu un regulāru mutes higiēnu.
Īsa informatīva sadaļa par pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem un traumatisma profilaksi var tikt iekļauta piem., bērnu vasaras nometņu programmās vai dažādu fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumos, lai nodrošinātu drošu un veiksmīgu šo pasākumu norisi.
36. Vai veselīga uztura pasākuma nodrošināšanai drīkst pieaicināt populāru pavāru?
Atbilde: Apmācību par veselīgu uzturu drīkst veikt tikai profesionālis, kurš ir apguvis veselīga uztura zināšanas, kuras jāapliecina ar atbilstošu sertifikātu/diplomu/profesionālās izglītības programmā apgūto mācību priekšmetu sarakstu, jo ne visu pavāru skolu mācību programmās ir iekļauts veselīga uztura mācību kurss. Piemēram, LLU pārtikas tehnoloģijas fakultātes diplomandiem vai RSU absolvējušiem uztura speciālistiem nekādi papildus dokumenti nav jāiesniedz. Ja vēlaties ar populāra pavāra, kuram nav iepriekš minētie izglītību apliecinošie dokumenti, palīdzību celt pasākuma popularitāti un apmeklētību, ir iespēja pavāra pakalpojumu sasaistīt ar uztura speciālista teorētisko lekciju, apvienojumā iegūstot, piemēram, pasākumu par tēmu “Kā ēst veselīgi un garšīgi”.
37. Man ir jautājums par projekta aktivitātēm. Vai esmu pareizi sapratusi no jūsu mājas lapā publicētajām atbildēm, ka nedrīkst paredzēt individuālas nodarbības un konsultācijas? Piemēram, mēs gribējām paredzēt reitterapijas nodarbības bērniem ar uzvedības traucējumiem, mums blakus ir zirgaudzētava, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tāpat arī fizioterapeits - lai noteiktu darbošanās programmu grupai, vispirms nepieciešamas individuālas konsultācijas. Vai tādus tad nevar iekļaut?
Atbilde: Pasākuma atbalstāmās darbības ir veselības veicināšana un slimību primārā profilakse, līdz ar to jau esošu noviržu koriģēšana nav atbalstāma.
Reitterapija ir rehabilitācija un terapija, nevis primārā profilakse vai veselības veicināšana, līdz ar to šādas nodarbības nebūtu atbalstāmas.
Individuālas fizioterapeita konsultācijas nav atbalstāmas, bet grupu nodarbību cikla sākumā fizioterapeits var veikt īsu individuālu fiziskā stāvokļa novērtējumu, lai, piemēram, sadalītu dalībniekus atšķirīgās fiziskās sagatavotības grupās.
38. Ja projekta ietvaros ir paredzētas dažādu tēmu/rakstura lekcijas. Vai visas lekcijas būtu jāiepērk ar vienu iepirkuma procedūru jeb tās drīkstētu dalīt pa tēmām? Vai lekcijas ar vienu procedūru ir jāiepērk uz visu projekta īstenošanas laiku jeb tās var iepirkt uz 1 projekta īstenošanas gadu, katru gadu organizējot jaunu iepirkuma procedūru?
Atbilde: Pirms iepirkumu plānošanas pasūtītājam ir jāapzina kopējās pasūtītāja vajadzības vismaz 12 mēnešu periodam, un jānosaka pakalpojuma paredzamā līgumcena. Ņemot vērā iepirkuma priekšmetu (t.sk. CPV kodu), pakalpojumu sniedzēju loku un paredzamo līgumcenu, pasūtītājs izvēlas atbilstošu iepirkuma veidu. Pasūtītājs var izvērtēt veikt līdzīgu pakalpojumu iepirkumu to dalot daļās ar iespēju pakalpojuma sniedzējiem pieteikties ne tikai uz visu iepirkuma apjomu, bet arī uz atsevišķu(-ām) iepirkuma daļu(-ām) (lotēm). Veicot atsevišķus iepirkumus atbilstoši lekcijas tēmai/ raksturam, pasūtītājs izvēlas tādu iepirkuma veidu, kas neliecina par iepirkuma sadalījumu vairākos iepirkumos, lai izvairītos no iepirkuma procedūras piemērošanas.
Pasūtītājs var izvēlēties kādam periodam (vienam gadam vai diviem, vai trim gadiem) veikt iepirkumu, lai tiktu nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība saskaņā ar projektā noteiktajiem termiņiem.
39. Vai projektā drīkst paredzēt izglītojošas aktivitātes pedagogiem, ņemot vērā to, ka projekta rezultātā ir plānota skolu iesaiste Nacionālajā Veselīgo Skolu tīklā?
Atbilde: Izglītojošas aktivitātes pedagogiem tiks paredzētas 9.2.4.1.pasākuma ietvaros, līdz ar to specifiskas izglītojošas aktivitātes tikai pedagogiem projekta ietvaros nedrīkst plānot. Bet tā kā projekta mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, tad pedagogi drīkst piedalīties projekta aktivitātēs, nodrošinot, ka projekta pasākumā ir iespēja piedalīties visiem interesentiem par attiecīgo tēmu, nevis tikai pedagogiem.
40. Vairāki pasākumi, piemēram izglītojošie, ir plānoti ietverot vairākas tēmas. Vai tas ir akceptējami?
Atbilde: Jā, ir akceptējams ka vienā izglītojošā pasākumā tiek apskatītas vairākas tēmas.
41. Ja ir paredzēti dažāda veida fizisko aktivitāšu pasākumi, kurām nepieciešami treneri - piemēram, viens pasākums - vingrošanas nodarbības pensijas vecuma personām, otrs pasākums - boksa nodarbības jauniešiem. Vai dažādiem pasākumiem, kuros paredzēti treneri ir jāorganizē viens iepirkums vai tomēr tie var būt dažādi iepirkumi?
Ja izglītojošie pasākumi ir par dažādām tēmām un ar dažādiem mērķiem - vai šādā gadījumā drīkst katram pasākumam lektorus iepirkt atsevišķi vai tomēr tiem jāparedz viens iepirkums?
Atbilde: Tie var būt dažādi iepirkumi, bet vienmēr jāseko līdz, lai nebūtu dalīts iepirkums, ar nolūku izvairīties no iepirkuma procedūras piemērošanas. Katrā gadījumā individuāli ir jāizvērtē potenciālais pretendentu loks, var izvērtēt iespēju iepirkumu sadalīt daļās ar iespēju pretendentiem pieteikties ne tikai uz visu iepirkuma apjomu, bet arī uz atsevišķu(-ām) iepirkuma daļu(-ām) (lotēm).
42. Kāda informācija norādāma MK noteikumu Nr.310 2.pielikuma tabulas kolonnā “Kopsavilkums par pasākuma rezultātiem un efektivitātes izvērtējumu” - kā vērtējams pasākuma rezultāts un tā efektivitāte - vai šai informācijai jābūt balstītai uz objektīvu pētījumu/aptauju/statistisko informāciju, t.i. konkrētiem datiem, norādot to avotus, vai arī pietiek ar pasākuma īstenotāja subjektīvu vērtējumu un/vai pasākuma rezultāta tekstuālu aprakstu?
Atbilde: Skaidrojam, ka atsauces 7.punktā noteikts, ka jānorāda galvenie pasākuma rezultāti un efektivitātes izvērtējuma secinājumi (sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums ar nozīmīgākajiem datiem, dalībnieku apmierinātības novērtējuma rezultāti un secinājumi, galvenie pasākumu īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un rekomendācijas pasākumu īstenošanai nākotnē). Šeit finansējuma saņēmējs pats (vai ar pakalpojuma sniedzējas starpniecību) sniedz izvērtējumu par to vai ticis sasniegts konkrētā pasākuma mērķis, vai pasākums bija efektīvs un tā rezultāti ir sasniegti, norāda veiksmes un neveiksmes faktorus.
Šīs informācijas mērķis ir veikt analīzi par pasākumu un identificēt pozitīvus un negatīvus apstākļus, ko nepieciešams nākotnē stiprināt vai novērst, lai turpmāk šī un līdzīga pasākuma īstenošana būtu efektīvāka, savukārt 9.2.4.1.pasākuma finansējuma saņēmējs šo informāciju izvērtēs un nepieciešamības gadījumā to nodos tālāk citiem 9.2.4.2.pasākuma īstenotājiem caur veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu un nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu.
43. Kā un kad izvērtējama papildus rezultatīvo rādītāju sasniegšana – vai tie jāvērtē pēc katra pasākuma, par iepriekšējo gadu vai arī projekta beigās, kā arī vai šai informācijai jābūt balstītai uz objektīvu pētījumu/aptauju/statistisko informāciju, t.i. konkrētiem datiem, norādot to avotus, vai arī pietiek ar finansējuma saņēmēja subjektīvu vērtējumu un rezultāta tekstuālu aprakstu? Kādā formā šī informācija pievienojama pārskatam un kas apliecinās datu ticamību? Kādi izejas datu avoti ir atzīstami par izmantojamiem, kā arī, kura gada statistiskie izejas dati ir atbalstāmi?
Atbilde: Sākotnējā novērtējuma 2.pielikums "SAM 9.2.4. aktivitātes izvērtēšanai izmantojamie indikatori" norāda indikatorus, kuri ir jāuzrauga, lai mērķtiecīgi un kompleksi Latvijā uzlabotu situāciju sabiedrības veselības jomā.
Jau sākotnēji bija paredzēts (noteikts sākotnējā novērtējumā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs), ka mērķtiecīgi investējot gan SAM 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projekta ietvaros, gan pašvaldību īstenotajos SAM 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” projektu ietvaros, gan turpinot valsts budžeta dotētus pasākumus, ko īsteno Slimību profilakses un kontroles centrs, kompleksi tiks sasniegti rezultāti (indikatori) veselības paradumu maiņai. Katrs abos pasākumos realizējamais projekts ir ieplānots kā daļa no pasākumu kompleksa, kas kopā sasniegs šos indikatorus. Kritērijā vērtējamie papildu efektivitātes uzraudzības rādītāji sabiedrības veselības paradumu maiņai ir jāvērtē kā rādītāji, kurus sasniedz īstenojot vairāku pasākumu kopumu, un šie rādītāji nevar tikt sasniegti tikai šī vai kāda konkrētā projekta ietvaros. Proti, projekta iesniedzējs var noteikt tikai projekta ietvaros sasniedzamus rādītājus (indikatorus), bet var arī noteikt, ka attiecīgais projekts ir kā daļa no SVP uzdevumos veicamo pasākumu kompleksa un, nosakot projektā papildu rādītājus, drīkst balstīties uz valsts vai reģionu indikatoriem, kā arī noteikts vērtēšanas kritērija metodikā.
Vēršam uzmanību, ka šis nav projekta (projekta īstenošanas laikā) sasniedzamais iznākuma rādītājs, bet gan papildu projekta efektivitātes rādītājs, kurš nosaka, ka projekta darbībām ir jābūt mērķētām 9.2.4.1.pasākuma ietvaros uz 6 tēmām paradumu maiņai (ar atbilstošiem indikatoriem) un 9.2.4.2.pasākuma ietvaros uz 4 tēmām. Rādītāja nesasniegšana nevar būt par pamatu neatbilstībai un papildu efektivitātes rādītājiem nav saistības ar izmaksu attiecināmību!
Par šo projektos noteikto indikatoru, kas ir atbilstoši sākotnējā novērtējuma 2.pielikumā "SAM 9.2.4. aktivitātes izvērtēšanai izmantojamie indikatori" noteiktajiem indikatoriem, patiesumu, uzskaiti, mērķu sasniegšanu ir atbildīgs finansējuma saņēmējs. To faktiskā atbilstība, rezultātu sasniegšana (atbilstība reģionu / pašvaldību veselības profiliem) tiks monitorēta caur Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu (NPVT) un caur Veselības ministrijas kā atbildīgās iestādes funkcionālajām pārbaudēm.
Papildus skaidrojam, ka šis kritērijs tika noteikts kā mehānisms vērst projekta iesniedzēju uzmanību, rakstot projektus, plānot aktivitātes tā, lai sasniegtu šos kopējos mērķus (sasniedzot noteiktus indikatorus). Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklā esošās pašvaldības jau pirms projektu iesniegšanas savas darbības plānojušas, lai sasniegtu kopējos mērķus (indikatorus) un turpinās to darīt arī pēc projekta.
44. Vai pasūtītājs ir tiesīgs iepirkuma nolikumā iekļaut prasību, ka bērnu nometņu vadītājam jābūt Bērnu nometņu vadītāja apliecībai?
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) skaidrojums:
Šāda prasība izriet no Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumu Nr.981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 11.punkta regulējuma, uz kura ievērošanu norāda arī Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei, kā arī šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu.
Ņemot vērā minēto Likuma regulējumu un to, ka Noteikumu 11.punkts paredz, ka nometni drīkst vadīt tikai tad, ja ir apgūta apmācības programma un iegūta atbilstoša apliecība, pasūtītājam nolikumā ir jāparedz, ka pretendenta piedāvātajam nometnes vadītājam ir atbilstoša un derīga apliecība, par kuras esamību pasūtītājs pārliecināsies Noteikumu 11.punktā minētajā informācijas sistēmā. Savukārt, lai neierobežotu ārvalstu pretendentu tiesības piedalīties iepirkumā un piedāvājumā norādīt nometnes vadītāju, kas ir ārvalstnieks bez Bērnu nometņu vadītāja apliecības, IUB norāda, ka iepirkuma nolikumā būtu jānosaka, ka nometnes vadītājam jābūt VISC izsniegtam sertifikātam, piemēram, uz līguma slēgšanas vai nometnes darbības uzsākšanas brīdi.
45. Aģentūra konstatēja, ka finansējuma saņēmēji projektu ietvaros veic tirgus izpētes (plānotās pasākumu cenas nesasniedz slieksni, no kura jāpiemēro Publisko iepirkumu likums), piemēram, sabiedrības informēšanas pasākumam par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un sporta aktivitāšu organizēšanai. Veicot tirgus izpēti, pašvaldības vai nu publicē paziņojumus savās tīmekļa vietnēs, vai arī ar e-pasta starpniecību aptaujā potenciālos pretendentus. Tirgus izpētēs kā pretendenti piesakās arī pašvaldību aģentūras, piemēram ambulance un sporta centrs.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 2. panta otro daļu pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā, savukārt minētā likuma 17.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Aģentūra konstatēja, ka, piemēram, ambulances nolikumā ir minēta funkcija „iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas darbs veselīga dzīvesveida popularizēšanas jomā”, taču ambulances maksas cenrādī nav iekļauts tāds pasākums kā lekcijas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Tāpat arī sporta centra nolikumā ir minēts tāds uzdevums kā „nodrošināt citu pašvaldības organizēto sporta pasākumu īstenošanu”, taču tā cenrādī nav tāda pakalpojuma kā sporta pasākuma organizēšana.
Aģentūras ieskatā ambulance un sporta centrs būtu tiesīgi par maksu sniegt tikai tādus pakalpojumus, kas minēti to cenrādī un par cenrādī norādīto maksu, savukārt nolikumā minēto iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas darbu veselīga dzīvesveida popularizēšanas jomā vai sporta pasākumu organizēšanu tiem būtu jānodrošina bez atsevišķas samaksas, no pašvaldības saņemot samaksu par faktiski veiktajiem izdevumiem.
Ņemot vērā to, ka minētās aktivitātes ietvaros vēl plānoti daudz līdzīgi pasākumi un pašvaldībās bieži vien nav citu pakalpojumu sniedzēju, kā vien pašvaldības iestādes, lai Aģentūra varētu sniegt metodisko palīdzību šādu pakalpojumu korektai iegādei, lūdzām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt viedokli, kādā veidā pašvaldība var no savas iestādes saņemt pakalpojumus, kuri nav paredzēti šo iestāžu maksas cenrādī un kuru organizēšanai konkrētās iestādes budžetā nav piešķirti līdzekļi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbilde:
Publisko aģentūru likuma 17.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to, pašvaldība var sniegt tikai tos maksas pakalpojumus, kas noteikti saistošajos noteikumos.
Vienlaikus ministrija pauž viedokli, ka pašvaldības aģentūras darba process, piemēram, konsultāciju sniegšana iedzīvotājiem, var arī netikt iekļauts saistošajos noteikumos un tas nebūs uzskatāms par aģentūras sniegto maksas pakalpojumu. Gadījumā, ja aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, kas nav noteikti saistošajos noteikumos, tad šie pakalpojumi iekļaujami saistošajos noteikumos, izdarot tajos grozījumus. Pretējā gadījumā, aģentūra nav tiesīga sniegt maksas pakalpojumus.
46. Iepirkumos zem ES sliekšņiem nedrīkst tikt pieminēti konkrētu standartu (ISO, EMAS u.c.) nosaukumi, pat ar piebildi „vai ekvivalents” vai iespēju iesniegt aprakstus (skatīt IUB
). Pasūtītājs var noteikt, ka pretendentam jābūt ieviestiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, kā apliecinošos dokumentus prasot iesniegt pierādījumus par kvalitātes vadības nodrošināšanas pasākumiem.