Krustpils pils, viena no senākajām pilīm Latvijā, ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu top par vienu no spēcīgākajiem tūrisma magnētiem Latvijā, atjaunojot kultūrvēsturiski nozīmīgo celtni un izveidojot vizuāli un informatīvi saistošu piedāvājumu viesiem.
Publicēts: 11.12.2020.
Īss ieskats pils vēsturē
Krustpils pils vēsture ir gandrīz 800 gadus sena - to 1237. gadā licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus. Pēc pirmā Pasaules kara Krustpils pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks, savukārt Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai.
Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
Īstenots ES fondu projekts
"Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā"
Ar 1,5 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu atjaunoti trīs kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti - Krustpils pils, Kokneses pilsdrupas un Ogres sanatorija.
Jēkabpils pilsētas dome, šī projekta vadošais partneris, īstenoja Krustpils pils atjaunošanas darbus. Pils A korpusa pirmajā stāvā atjaunoja 18. gadsimta sienu gleznojumus, atjaunotas korpusa otrā stāva vēsturiskās telpas, lai tajās varētu notikt kultūras pasākumi. Atdzimis arī pils dārzs un vēsturiskajā atrašanās vietā uzstādīta strūklaka.
Par iespējām apmeklēt Krustpils pili un Jēkabpils Vēstures muzeju uzzini http://jekabpilsmuzejs.lv/.
Muzeja viesiem jaunizveidotas septiņas pastāvīgās ekspozīcijas – “Krustpils. Jēkabpils. Daugava”, «Vecticībnieki Jēkabpilī», «Izgatavots Jēkabpilī 19. – 20. gadsimtā», «Cīņas par brīvību 20. gadsimtā», «Mēs lepojamies», «Senvēsture», «Strūves ģeodēziskā loka punkts Jēkabpils».
Krustpils pils ēkas un tās kompleksa atjaunošana un attīstīšana turpinās arī kultūras mantojuma saglabāšanas projektu 3. kārtā.
Projekts “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” ticis īstenots Kultūras ministrijas administrētās ES fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķī “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus”.
