Piektdien, 21. oktobrī, Eiropas Komisijā ir oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā, nodrošinot visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju, informē FM.
EK apstiprinātais Partnerības līgums ir pavēris iespēju Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā saņemt kārtējo apjomīgo kohēzijas politikas finansējumu vairāk nekā 5,4 miljardu* eiro apmērā. Tās ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kuras veido lielāko daļu no kopējā publiskā finansējuma un kuras Latvijas dzīves līmeni ļauj būtiski tuvināt ES vidējam līmenim,“ uzsver finanšu ministrs J.Reirs. Vienlaikus norāda, ka Partnerības līguma izstrādē ir ieguldīts visu iesaistīto pušu ievērojams darbs, kas ir aktīvi jāturpina, lai jau gada izskaņā sagaidītu pozitīvu EK lēmumu par ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam apstiprināšanu un operatīvi varētu uzsākt investīciju programmu un projektu īstenošanu.
Partnerības līgums ir hierarhiski augstākais investīcijas apkopojošs dokuments, kas izstrādāts, balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Tas ietver ES fondu** atbalstu Latvijā, un tajā definētie prioritārie virzieni ir koncentrēti uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas dos vislielāko pievienoto vērtību ekonomikas attīstībai un vienlaikus veicinās kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu. Būtiska Partnerības līguma sadaļa ir integrēta pieeja teritoriālajai sadarbībai, norādot valsts un reģionāla līmeņa mehānismus koordinācijai starp ES fondiem un citiem ES un valsts finansējuma instrumentiem.
2021.-2027. gada ES kohēzijas politikas investīcijas paredzēts novirzīt sešiem galvenajiem virzieniem. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa paredz virzību uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais virziens – ciešāk savienota Eiropa, kas mērķēts droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstības veicināšanai. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociāla un iekļaujoša Eiropa – vērsts uz Latvijas iedzīvotāju vienādu iespēju un piekļuves nodrošināšanu izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum. Piektais no virzieniem – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – veicinās ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Savukārt pēdējais, sestais virziens paredz atbalstu sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Pie Partnerības līguma izstrādes vairāk nekā gadu intensīvi strādāja Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde (VI) sadarbībā ar Labklājības ministriju kā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām VI, Zemkopības ministriju kā Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda VI, Iekšlietu ministriju kā Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda, Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta VI un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā Eiropas Teritoriālās sadarbības nacionālo atbildīgo iestādi, kā arī sadarbojoties ar citām atbildīgajām nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.
Apstiprinātais Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam pieejams ES fondu mājaslapā.
*Partnerības līgums kopā aptver trīs programmas par kopējo finansējumu 5,4 miljardi eiro, tai skaitā nacionālo līdzfinansējumu.
** Partnerības līgums aptver ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (Eiropas Sociālais fonds plus, Eiropas Reģionālais attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds), ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai (Eiropas Sociālais fonds plus), Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam (Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds).
Autors: Finanšu ministrija