• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv
pievienots: 07.08.2020

Noderīgi: interešu konflikta problemātika

ES fondu projektu publiskajos iepirkumos

Kas jāzina finansējuma saņēmējiem, veicot publisko iepirkumu

Mg. iur., LL.M Linda Pucēna CFLA Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja

Raksta pirmpublicējums – žurnālā “Jurista Vārds” 19 (1129) 12.05.2020.


Publiskais iepirkums – vērtīgs instruments, lai iespējami efektīvā veidā sasniegtu projekta mērķi un īstenotu projektā paredzētās darbības. Atbilstošai iepirkuma norisei ir nozīme ne tikai godīgas konkurences nodrošināšanā starp tirgus dalībniekiem, bet arī pieejamo līdzekļu saimnieciskā izmantošanā. Turklāt, īstenojot iepirkumu atklātā, godīgā, caurskatāmā, objektīvā procedūrā, tiek pastarpināti nodrošināta cīņa pret korupciju un veicināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei. Optimāli veiktā iepirkumā līgumslēgšanas tiesības iegūst pretendents, kas piedāvā labāko produktu par labāko cenu, lai sasniegtu labāko rezultātu, tādējādi nodrošinot maksimālo ieguvumu sabiedrībai, kuras intereses īsteno pasūtītājs.

Nenoliedzami, publiskais iepirkums ir gana sarežģīts mehānisms ar apjomīgu un niansētu regulējumu un pienākumiem, kas pasūtītājam jāievēro. Ja iepirkuma priekšmeta definēšana, korektu prasību izvirzīšana vai piedāvājumu izvērtēšanas aspekti ir jomas, kas salīdzinoši bieži tikušas skartas kompetento iestāžu skaidrojumos, tad interešu konflikts kā iepirkuma regulējumā ietilpstošs institūts nereti tiek atstāts novārtā. Diemžēl nepilnības interešu konflikta novēršanā pasūtītājam var maksāt dārgi, jo, konstatējot interešu konfliktu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 1 līdzfinansēta projekta iepirkumā, piemērojama finanšu korekcija 100 % apmērā, proti, 100 % apmērā tiek samazināts konkrētā iepirkuma līguma izdevumu segšanai paredzētais ES fondu līdzfinansējums. Šī raksta mērķis ir skaidrot interešu konflikta regulējumu un aktuālo interpretāciju, kas tiek piemērota, vērtējot, vai konstatējams interešu konflikta normu pārkāpums, kā arī šāda pārkāpuma ietekmi uz ES fondu līdzfinansēta projekta izdevumu attiecināmību.

 

1. Interešu konflikta normas publiskā iepirkuma regulējumā

ES tiesību sistēma publiskā iepirkuma jomā vēsturiski veidota, lai nodrošinātu uzņēmumu vienlīdzīgas iespējas konkurēt ES vienotajā tirgū, ievērojot nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības principus. 2 Šie pamatprincipi būtībā nav tikuši mainīti, tomēr, lai sasniegtu ES stratēģiskās politikas mērķus, viens no 2014. gada publiskā iepirkuma reformas uzdevumiem bija sekmēt godprātību un vienlīdzīgu attieksmi. 3 "Jaunās paaudzes" publiskā iepirkuma direktīvas, 4 kas pieņemtas 2014. gadā, paredz striktus noteikumus procedūru caurskatāmības nodrošināšanai, lai samazinātu krāpšanas un korupcijas riskus un sekmētu vienlīdzīgu attieksmi. Tādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Iepirkuma direktīva) 5 pamatprincipi kā pārredzamība, vienlīdzīga attieksme un atklāta konkurence nodrošina atvērtu tirgu un sekmē publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu taisnīguma apstākļos. Interešu konflikts šo taisnīgumu un godīgu konkurenci izkropļo. Tādēļ Iepirkuma direktīvā tiek uzsvērts pasūtītāja pienākums izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērstu minēto iepirkuma procedūras izkropļojumu. Interešu konflikts ir jānovērš, ieviešot atbilstošus kontroles mehānismus, kā arī jāidentificē un jākoriģē interešu konflikta situācijas.

Iepirkuma direktīva interešu konfliktu definē 6 kā situāciju, kad pasūtītāja personāla locekļiem, kas iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā. Jēdziens "personiska ieinteresētība" tiek skaidrots kā "jebkāda labuma gūšana personai pašai, tās ģimenei, tuviem radiniekiem, draugiem un personām vai organizācijām, ar ko tai ir vai ir bijušas darījumu vai politiskās attiecības". 7 Kā redzams, definīcija ir plaša un ietver ne tikai finansiālus apsvērumus, bet arī personisku interešu aspektus. Turklāt gan tiešus, gan netiešus. Iepirkuma direktīva nosaka – ja interešu konflikta situāciju nevar efektīvi izlabot ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, attiecīgais pretendents izslēdzams no iepirkuma procedūras. 8

Iepirkuma direktīva transponēta, pieņemot Publisko iepirkumu likumu. Pārņemot Iepirkuma direktīvu, Publisko iepirkumu likumā paplašināts interešu konflikta tvērums, to attiecinot arī uz iepirkuma procedūras dokumentu izstrādātājiem (pasūtītāja darbiniekiem un amatpersonām). 9 Vienlaikus jāatzīst, ka termins "interešu konflikts" Publisko iepirkumu likumā netiek lietots. 10 Attiecīgās Iepirkuma direktīvas normas pārņemtas, nosakot aizliegumu iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam), iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī būt saistītiem ar pretendentu. 11 Saistība ar pretendentu konstatējama, piemēram, ja attiecīgais pasūtītāja pārstāvis ir pretendenta pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā. Tāpat saistība konstatējama radniecīgu saišu gadījumā. 12 Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto skaidrojumu, 13 vērtējot interešu konflikta gadījumu saistībā ar kandidāta vai pretendenta interešu pārstāvēšanu, jāņem vērā Iepirkuma direktīvas 24. panta otrajā daļā paredzētais interešu konflikta jēdziens, kā arī ka interešu konflikta definīcija ietver jebkāda interešu konflikta iespējamību (proti, pietiek ar informāciju, kas jebkādā veidā kompromitē personas objektivitāti un neatkarību iepirkuma kontekstā). Publisko iepirkumu likums paredz pasūtītāja pienākumu izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, ja iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar pretendentu vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem. 14

2. Labā prakse interešu konflikta novēršanā, atklāšanā un koriģēšanā

Liela daļu publisko investīciju ekonomikā nonāk ar publiskā iepirkuma starpniecību, sasniedzot 14 % no ES iekšzemes kopprodukta, padarot to par būtisku elementu investīciju ekosistēmā. 15 Tādēļ arī ES fondu piešķīrumu kontekstā ir būtiski, lai investīcijas tiku izlietotas atbilstoši un efektīvi – īpaši ierobežotu finansiālo resursu pieejamības apstākļos. Tāpat nodokļu maksātāju interesēs ir saņemt labāko pakalpojumu par labāko iespējamo cenu. Minētās intereses sasniedzamas, nodrošinot piemērojamā regulējuma atbilstošu ievērošanu. ES institūcijas krāpšanas novēršanu, cīņu pret korupciju un interešu konflikta situācijām ir minējušas kā prioritātes, kam piemērojams "nulles tolerances princips" – visi būtiski pārkāpumi ir jāizmeklē un jākoriģē. Minētais nostiprināts arī regulu līmenī, 16 uzliekot dalībvalstīm pienākumu ieviest efektīvus un samērīgus pasākumus.

Kā minēts iepriekš, pienākums novērst interešu konfliktu iepirkumā gulstas uz pasūtītāja pleciem. Minētais izriet ne tikai no piemērojamā regulējuma, bet arī tiesu prakses 17 – pasūtītājam ir pienākums noteikt iespējamo interešu konfliktu esību un veikt atbilstošus pasākumus, lai tos novērstu, atklātu un koriģētu. Liela nozīme ir iepirkuma komisijas kompetencei. Pasūtītājam jānodrošina ne tikai attiecīgajā jomā zinošu darbinieku iekļaušanu iepirkuma komisijā, bet pietiekams atbalsts un profesionalitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu optimālu komisijas darbu. Diemžēl nepietiekama iepirkuma komisijas kompetence ne tikai ierobežo pasūtītāja iespējas saņemt vēlamo rezultātu, bet var iestādei 18 radīt zaudējumus, ja iepirkuma procedūra netiek veikta atbilstoši. 19 Savukārt profesionāli, zinoši, godprātīgi darbinieki ir viens no stūrakmeņiem labas pārvaldības nodrošināšanā publiskajā iepirkumā. 20

Integritātes 21 riski var rasties jebkurā iepirkuma posmā – gan sagatavojot dokumentāciju, izvirzot prasības pretendentiem, gan veicot piedāvājumu vērtēšanu, tādēļ pasūtītājam ir būtiski nodrošināt sistēmisku un pilnvērtīgu kontroli pār iepirkuma procesa norisi. Turklāt arī līguma īstenošanas posmā jānodrošina atbilstoša līguma izpildes kontrole, nepieļaujot nepamatotu labvēlību pret izpildītāju (nepamatotus līguma izpildes termiņu pagarinājumus, izmaiņas samaksas kārtībā par labu izpildītājam vai citas atkāpes, kas būtu uzskatāmas par nepieļaujamiem būtiskiem līguma grozījumiem).

2.1. Ētiskas vides veidošana un apmācības

Godīgumu publiskā finansējuma izlietojumā var nodrošināt, veidojot ētiskas rīcības pamatprincipos un morāles vērtībās balstītu vidi iestādē. Tiesiskums, godīgums, taisnīgums, atbildība un cieņa ir ne tikai valsts pārvaldes pamatvērtības. 22 Tām būtu jābūt katras iestādes vērtībām, attaisnojot sabiedrības uzticību, tai skaitā rīcībā ar publiskajiem resursiem. Kā viens no mehānismiem minama ētikas kodeksu izstrāde un iedzīvināšana, piemērojot tos ikdienas attiecībās darbinieku starpā un attiecībās ar klientiem. Ētikas kodeksā būtu iekļaujams pienākums izvairīties no jebkāda reāla, iespējama vai šķietama interešu konflikta, 23 kā arī ziņot par nonākšanu interešu konflikta situācijā un pienākums atturēties no attiecīgo pienākumu izpildes interešu konflikta situācijā. Konstatējot darbinieka nonākšanu interešu konflikta situācijā, attiecīgo pienākumu izpilde būtu deleģējama citam darbiniekam. Par ētikas kodeksa neievērošanu būtu piemērojama disciplināra atbildība. Tāpat būtiski nodrošināt darbinieku regulāru informēšanu un apmācības ētikas jautājumos, kā arī interešu konflikta un koruptīvu darbību novēršanas jautājumos.

2.2. Iekšējās kontroles sistēmas izveide

Kā vēl viens mehānisms minama pasūtītāja iekšējās kontroles sistēmas izveide, identificējot iespējamos riskus un pasākumus šo risku novēršanai vai samazināšanai. Idejas iespējamām riska situācijām var smelties Eiropas Komisijas apkopojumā 24 vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai sagatavotajā materiālā, 25 kur, balstoties dalībvalstu praksē, apkopotas krāpniecisko, koruptīvo pārkāpumu pazīmes, kā arī interešu konflikta indikācijas. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas informatīvajā materiālā 26 identificēti iespējamie integritātes riski iepirkuma norisē, piemēram, trešo personu ietekme uz amatpersonu lēmumiem, tehnisko specifikāciju sagatavošana konkrēta pretendenta interesēs, neobjektīvi piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji, iepirkuma komisijas locekļu ieinteresētība konkrēta pretendenta izvēlē personiskās vai finansiālās saistības dēļ. Minētos ieteikumus gādīgs pasūtītājs var pielāgot savas iestādes vajadzībām un savlaicīgi nodrošināt attiecīgu kontroles mehānismu ieviešanu. Tāpat pie iekšējās kontroles sistēmas rīkiem minama "četru acu principa" ieviešana (virsuzraudzība) riskam pakļautu darbību izpildē, procesu un dokumentu standartformu izstrāde, sensitīvo (korupcijas riskam pakļauto) amatu identificēšana iestādē un attiecīgu risku mazināšanas pasākumu īstenošana.

Pārkāpumu izdarīšanas pamatā ir trīs elementi – iespēja, personas finansiālie apsvērumi un racionālais pamatojums – tā sauktais "krāpšanas trīsstūris", 27 ko konkrētajā gadījumā var attiecināt arī uz interešu konflikta situācijām. Pēdējie divi elementi ir subjektīvi un izriet no personas iekšējās motivācijas. Iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir samazināt iespēju, tādējādi novēršot pārkāpuma izdarīšanu. Ieviešot atbilstošu kontroles mehānismu iestādē, veidojot ētisku darbības vidi, kā arī nodrošinot darbinieku informētību par attiecīgo regulējumu un potenciālajām sekām, iestādei ir iespējams interešu konfliktu rašanos novērst.

2.3. Informācijas atklātība

Interešu konflikta situācijā pārkāpums var izpausties ne tikai tiešā iepirkuma rezultāta ietekmēšanā, bet arī tādas informācijas pieejamībā konkrētam pretendentam, kas nav pieejama tā konkurentiem, tādējādi radot priekšrocības. 28 No vienas puses, iestādē nodrošināma darbinieku izpratne par informācijas neizpaušanas principiem, piemēram, iekļaujot ētikas kodeksā pienākumu saglabāt informāciju, kas kļuvusi zināma, un dokumentus, kas sagatavoti, pildot amata pienākumus, un neizpaust šo informāciju trešajām personām. No otras puses, maksimāla un savlaicīga publicitāte, padarot informāciju pieejamu visiem tirgus dalībniekiem, samazina informācijas prettiesiskas izmantošanas risku. Tāpat e-iepirkums (informācijas tehnoloģiju izmantošana, nodrošinot iepirkuma dokumentācijas plašu publisku pieejamību un samazinot tiešu kontaktu ar iepirkuma veikšanā iesaistītajām amatpersonām) novērš informācijas "ekskluzivitātes" risku un tiek uzskatīts par efektīvu rīku koruptīvu darbību samazināšanai iepirkumā. 29 Kā vēl viens instruments minama integritātes paktu izmantošana. Integritātes pakts ir vienošanās starp pasūtītāju un pretendentiem, apņemoties nepieļaut konkurences pārkāpumus vai koruptīvas darbības iepirkumā un līguma izpildē un ieviešot uzraudzības mehānismu, parasti piesaistot sabiedrības pārstāvjus (piemēram, nevalstiskās organizācijas). 30

2.4. Apliecinājumu parakstīšana

Iepirkuma komisija ir atbildīga par iepirkuma procesu, savukārt liela nozīme interešu konflikta novēršanā ir tieši iepirkuma komisijas priekšsēdētāja modrai kontrolei pār iepirkuma norisi. Kā obligāts interešu konflikta novēršanas mehānisms minama apliecinājuma parakstīšana, kurā persona apliecina saistības un ieinteresētības neesību, t.i., ka tai nav kopīgu interešu ne ar vienu iepirkumā ieinteresēto piegādātāju. Apliecinājumu paraksta gan iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), gan iepirkuma komisijas locekļi un eksperti, tiklīdz uzsāk darbu attiecīgajā iepirkumā. Tomēr jāņem vērā, ka, lai pilnībā izprastu apliecinājumu nozīmību, iepirkuma komisijas locekļiem ir jābūt informētiem gan par interešu konflikta regulējuma būtību, gan personisko atbildību. Jo lielā mērā interešu konflikta novēršanas sistēma balstāma personiskajā atbildībā un pašdeklarēšanās principā, proti, personai ir jāapzinās nonākšana interešu konflikta situācijā un jāatkāpjas no konkrēto pienākumu izpildes. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā plašo Iepirkuma direktīvā iekļauto definīciju, kas ietver arī sarežģīti kontrolējamus personiskās ieinteresētības un neformālo saišu aspektus. Interešu konflikta pašdeklarēšana pati par sevi konkrēto interešu konfliktu neatrisina, tomēr ļauj iestādei veikt pasākumus tā ietekmes novēršanai vai mazināšanai. Minētie pasākumi dokumentējami. 31

2.5. Uzraudzība pār iepirkuma norisi

Atbilstoša kontrole pār iestādes iepirkuma procesa norisi ļauj ne tikai nodrošināt uzraudzību un sekmēt integritāti, bet arī identificēt potenciāli uzlabojamos aspektus efektīvākai iepirkumu sistēmas darbībai iestādē, attiecīgi pielāgojot iekšējās kontroles sistēmu.

Ja iekšējās kontroles sistēmas izveide un pilnveidošana iestādē būtu uzskatāma par makrolīmeņa pasākumu, tad arī mikrolīmenī jeb iepirkuma komisijas ietvaros veicamas zināmas darbības, lai novērstu interešu konflikta iestāšanās risku. Kā vienu no rīkiem, ko iespējams izmantot pārbaužu veikšanai par konkrētas personas radiniekiem, 32 iepriekšējām saistībām vai nodarbinātību, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 25. panta normu, var minēt informācijas pārbaudi valsts amatpersonu deklarācijās. Ja deklarācijas nav pieejamas, var lūgt personu iesniegt pārskatu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas "Darba vietas un nodarbinātības periodi". Savukārt informācija par juridiskās personas amatpersonām, prokūristiem un dalībniekiem ir pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Papildu pārbaudi par iepirkuma komisijas locekļu, ekspertu, dokumentu sagatavotāju un pretendentu saistību var veikt, izmantojot citas publiski pieejamās datubāzes, kā arī sociālos tīklus, nepieciešamības gadījumā lūdzot personai skaidrot šķietamu interešu konfliktu apstākļus. Liela nozīme ir risku novēršanai un proaktīvai rīcībai – neiekļaujot personas, par kuru objektivitāti pastāv šaubas, iepirkuma komisijā. Savukārt, saņemot signālus par personas iespējamo rīcību interešu konflikta situācijā, veicama skrupuloza pārbaude par saņemtās informācijas patiesumu, pārbaudot norādītos faktus un nepieciešamības gadījumā izvaicājot attiecīgo personu. Šādus signālus var saņemt gan no tirgus dalībniekiem, gan privātpersonām. Trauksmes celšanas sistēmas ieviešana, pieņemot Trauksmes celšanas likumu un izveidojot attiecīgus mehānismus institūcijās, var sekmēt koruptīva rakstura noziegumu atklāšanu. Protams, signāla saņemšana pati par sevi nav uzskatāma par pārkāpuma pierādījumu, tomēr iestādei jāveic atbilstoša informācijas analīze.

2.6. Rīcība, konstatējot interešu konfliktu

Konstatējot interešu konflikta situāciju iepirkuma procedūras norises laikā, jāizvēlas risinājums, kas iespējami efektīvi mazina tās ietekmi. Viens no risinājumiem – interešu konfliktā esošā iepirkuma komisijas locekļa izslēgšana no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā. Šādā gadījumā jānodrošina objektīva un neatkarīga piedāvājumu izvērtēšana. Tomēr diemžēl ne vienmēr ar eksperta vai iepirkumu komisijas locekļa izslēgšanu iespējams novērst interešu konflikta radītās sekas. Piemēram, ja interešu konfliktā esošs iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir sagatavojis iepirkuma dokumentus, tai skaitā definējis kvalifikācijas prasības, piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus vai sagatavojis iepirkuma tehnisko specifikāciju, tad ietekme uz iepirkumu saglabāsies, arī neiesaistoties piedāvājumu vērtēšanas procesā. Tas pats attiecināms arī uz iepirkuma dokumentācijas sagatavotāju. Pretendenta izslēgšana no dalības iepirkumā piemērojama kā galējais līdzeklis, kad mazāk ierobežojoši risinājumi nav iespējami, jo viens no iepirkuma mērķiem ir iespējami plašākas konkurences nodrošināšana iepirkumā. Tomēr gadījumos, kad interešu konfliktu nav iespējams atrisināt, atstatot interešu konfliktā esošo pasūtītāja darbinieku, atbilstošākais risinājums būs attiecīgā pretendenta izslēgšana vai iepirkuma pārtraukšana.

3. Konstatēta pārkāpuma sekas

Nenovērsts interešu konflikts rada negatīvas sekas ne tikai attiecīgajām amatpersonām. 33 Interešu konflikta konstatēšana ES fondu projekta ietvaros veiktā iepirkumā uzskatāma par būtisku pārkāpumu (neatbilstību). Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 517 "Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā" regulējumu ar pārkāpumu saistītie izdevumi uzskatāmi par neatbilstoši veiktiem un nav attiecināmi finansēšanai no ES fondu projekta līdzfinansējuma un attiecīgi projektā pieejamais līdzfinansējums samazināms. Lai noteiktu konkrētu piemērojamā finansējuma samazinājuma apmēru, CFLA atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 517 8. punktam piemēro vadošās iestādes (Finanšu ministrijas) izstrādātās vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu. 34 Minētās vadlīnijas izstrādātas, ņemot vērā Eiropas Komisijas finanšu korekciju vadlīnijās par iepirkumu pārkāpumiem 35 paredzētos korekciju apmērus. Tā Eiropas Komisijas vadlīniju pielikuma 21. punkts paredz, ka, konstatējot pārkāpumu "interešu konflikts ar ietekmi uz iepirkuma rezultātu", piemērojama finanšu korekcija 100 % apmērā. Pārkāpums konstatējams, ja tiek identificēts "neatklāts vai neatbilstoši novērsts interešu konflikts Iepirkumu direktīvas 24. panta izpratnē un pretendents noslēdzis iepirkuma līgumu". Tādējādi ietekme uz rezultātu konstatējama tad, ja attiecīgais pretendents noslēdzis iepirkuma līgumu, un nav nepieciešams konstatēt cita veida ietekmi, piemēram, uz prasībām iepirkumā vai piedāvājumu vērtēšanas procedūru. 36 Savukārt neatklāts vai neatbilstoši novērsts interešu konflikts ir tāds, kas konstatēts pēc iepirkuma norises un ko pasūtītājs nav atbilstoši atrisinājis, piemēram, atstatot konkrēto iepirkuma komisijas locekli no piedāvājumu vērtēšanas vai izslēdzot pretendentu no dalības iepirkumā.

Nacionālās vadlīnijas paredz līdzīgu regulējumu – to 5. pielikuma 29. punkts nosaka, ka, konstatējot "interešu konfliktu, kas ietekmē procedūras rezultātu", piemērojama 100 % finanšu korekcija. Būtībā vadlīnijas citē Eiropas Komisijas dokumentu, lai nodrošinātu vienotu interpretāciju. Papildus nacionālās vadlīnijas skaidro, ka "interešu konflikts rodas gadījumā, kad personai var būt iespēja dot priekšroku privātām interesēm, nevis tās profesionālajiem pienākumiem. Interešu konfliktam publiskā iepirkuma procedūrā ir ietekme uz procedūru pareizu norisi. Tas noved pie tā, ka tiek pārkāpti pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un/vai nediskriminācijas principi, kas jāievēro publisko iepirkumu īstenošanā". 37

Kā redzams, gan Eiropas Komisijas, gan nacionālās vadlīnijas interešu konflikta konstatēšanas gadījumā paredz piemērot finanšu korekciju 100 % apmērā. Turklāt, neskatoties uz atsaucēm uz Iepirkumu direktīvu, vadlīnijas attiecina un korekciju piemēro arī iepirkumiem, kas ir zem Iepirkuma direktīvas līgumcenu sliekšņiem. 38 Tas nozīmē, ka, konstatējot nenovērstu interešu konfliktu, attiecīgā iepirkuma līguma izmaksas netiks segtas no ES fondu līdzekļiem un finansējuma saņēmējam tās būs jāsedz no saviem resursiem. Ņemot vērā būtiskās negatīvās sekas, ko rada nenovērsts interešu konflikts, pasūtītājam jābūt īpaši rūpīgam, veidojot attiecīgu iekšējās kontroles sistēmu un godprātīgu vidi publisko iepirkumu atbilstošai īstenošanai.


1. Termins "ES fondi" lietots atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā lietotajai terminoloģijai, ar to saprotot ES struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

2. Principi izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD). OV C 326/01, 2012.

3. Eiropas Komisijas Norādījumi publiskā iepirkuma speciālistiem par to, kā nepieļaut tipiskākās kļūdas projektos, kurus finansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2018. gada februāris.

4. Direktīva 2014/25/ES (OJ L 94, 28.03.2014., 243. p.), Direktīva 2014/24/ES (OJ L 94, 28.03.2014., 65. p.) un Direktīva 2014/23/ES (OJ L 94, 28.03.2014., 1. p.)

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OJ L 94, 28.03.2014., 65. p.).

6. Iepirkuma direktīvas 24. pants.

7. Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Nr. R(2000)10 "Par amatpersonu rīcības kodeksiem", 13. pants.

8. Iepirkuma direktīvas 57. pants.

9. Likumprojekta "Publisko iepirkumu likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

10. Raksta sagatavošanas laikā tiek virzīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Esošā likumprojekta redakcija (uz 01.04.2020.) paredz izteikt likuma 25. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā (papildinājumi izcelti slīprakstā): "(1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:" Tāpat redakcija paredz izteikt Publisko iepirkumu likuma 25. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama."

11. Publisko iepirkumu likuma 25. pants.

12. Par radinieku tiek uzskatīts tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais.

13. Iepirkumu uzraudzības birojs. Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos, 14.08.2019. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_interesu_konflikta_aktualie_jautajumi_20190814.pdf

14. Publisko iepirkumu likuma 9. un 42. pants.

15. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā", COM(2017) 572. 

16. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 125. pants.

17. Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 12. marta spriedums lietā C-538/13, eVigilo EU:C:2015:166.

18. Termins "iestāde" lietots plašākā nozīmē, apzīmējot jebkuru publiskā iepirkuma subjektu – valsts pārvaldes iestādi, pašvaldību, biedrību u.c.

19. Kā minēts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā", COM(2017) 572, saskaņā ar pētījumu (Bandiera, Prat, Valletti, 2008) profesionālu iepirkuma prasmju trūkums ir vēl lielāka problēma nekā korupcija: 83 % izniekoto resursu publiskajā iepirkumā par tādiem kļūst profesionālisma trūkuma dēļ un tikai 17 % – korupcijas dēļ.

20. ESAO. Godprātības principi publiskajā iepirkumā, 2009.

21. Ar terminu "integritāte" saprot taisnīgumu, godīgumu, uzticamību un augstus morāles principus.

22. Metodiskais materiāls – rokasgrāmata "Valsts pārvaldes nodarbinātā ētikas kodekss"

23. ESAO pamatnostādnes un valstu pieredze "Interešu konflikta pārvaldība publiskajā dienestā" definē šādus interešu konflikta veidus: faktisks interešu konflikts (konflikts starp publiskas amatpersonas publiskajiem pienākumiem un privātajām interesēm, kurā publiskajai amatpersonai ir privātas intereses, kas varētu neatbilstoši ietekmēt personas spējas pildīt tās oficiālos pienākumus), šķietams interešu konflikts (var pastāvēt gadījumā, kad šķietami publiskas amatpersonas privātās intereses varētu neatbilstoši ietekmēt tās pienākumu izpildi), iespējams interešu konflikts (rodas, ja publiskajai amatpersonai ir tādas privātas intereses, ka varētu rasties interešu konflikts, ja amatpersona tiktu iesaistīta attiecīgo (t.i., konfliktējošo) pienākumu izpildē nākotnē).

24. Informatīvs paziņojums par krāpšanas pazīmēm attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondiem, COCOF 09/0003/00-EN. 

25. Eiropas Komisija, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai. 

26. ESAO. Korupcijas novēršana publiskajā iepirkumā, 2016. 

27. Krāpšanas trīsstūra koncepciju ieviesa Dr. Donalds R. Kresijs. Skat.: The Handbook of Fraud Deterrence. H. Cendrowski, J.P. Martin, L.W. Petro, 2007, 41. lpp.

28. Par priekšrocību var tikt uzskatīta informācijas izpaušana par plānoto iepirkumu, tā prasībām, kā arī par citu pretendentu iesniegtajiem pienākumiem. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto skaidrojumu "PIL noteic, ka atkarībā no izvēlētā iepirkuma veida piedāvājumu atvēršana ir atklāta, savukārt piedāvājumu (pieteikumu) izvērtēšanas procesu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs, kurās ir tiesīga piedalīties tikai ar pasūtītāja rīkojumu izveidota iepirkuma komisija un tās pieaicinātie eksperti. Komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu". Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/node/765

29. ESAO. Korupcijas novēršana publiskajā iepirkumā, 2016.

30. Sabiedrība par atklātību "Delna". Integritātes paktu ieviešanas rokasgrāmata. 

31. ESAO pamatnostādnes un valstu pieredze "Interešu konflikta pārvaldība publiskajā dienestā". 

32. Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 1. punktu deklarācijā valsts amatpersona norāda laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdus, uzvārdus un radniecību. Informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem (arī adoptētajiem) netiek iekļauta deklarācijas publiskojamajā daļā.

33. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam piemērojams sods gan par apliecinājuma neparakstīšanu, gan par aizlieguma neievērošanu iepirkuma vai koncesijas procedūras komisijas locekļiem un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses (166.22 pants), kā arī par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā (166.29 pants) un par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā (166.30 pants). Savukārt valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem sods piemērojams par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu (166.33 pants).

34. Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, 10.02.2020.

35. Komisijas 2019. gada 14. maija lēmums, ar ko nosaka vadlīnijas finanšu korekciju noteikšanai par piemērojamo publiskā iepirkuma nosacījumu neievērošanu, C(2019) 3452. 

36. Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 12. marta spriedums lietā C-538/13, eVigilo EU:C:2015:166.

37. Finanšu ministrijas vadlīnijās par finanšu korekciju piemērošanu minēti šādi interešu konflikta piemēri: 1) pasūtītāja iepirkuma komisijas locekļa laulātais strādā uzņēmumā, kas konkursā iegūst līguma slēgšanas tiesības. Iepirkuma komisijas loceklis nav atturējies no vērtēšanas un pasūtītājs nav nodrošinājis interešu konflikta mazināšanas pasākumus; 2) personai pieder akcijas vai kapitāldaļas uzņēmumā. Šis uzņēmums piedalās konkursa procedūrā, kurā šī persona ir iecelta par iepirkuma komisijas locekli, un iegūst līguma slēgšanas tiesības. Iepirkuma komisijas loceklis nav atturējies no vērtēšanas un pasūtītājs nav nodrošinājis interešu konflikta mazināšanas pasākumus. Minētie piemēri citēti ar atsauci uz Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) dokumentu "Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai". 

38. Vadlīniju par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā 5. pielikums "Projekta ietvaros piemērojamās finanšu korekcijas apjoma noteikšana".

pēdējo reizi aktualizēts: 2020-08-21 11:24:48
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2020-10-01

    • Pēdējā diena projektu iesniegšanai energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu