• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv
pievienots: 21.08.2020

Iepirkumu regulējums, kas piemērojams
ES fondu projekta īstenotājam - komersantam

Mg. iur. Diāna Škļara CFLA Uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja
Raksta pirmpublicējums – žurnālā “Jurista Vārds” 19 (1129) 12.05.2020.

Pārsvarā privātā sektora pārstāvji ikdienā nestrādā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) procedūrām, līdz ar ko brīdī, kad ES fondu projekta (turpmāk arī – projekts) ietvaros ir jāveic iepirkums, ievērojot regulētus principus un procedūras, rodas kļūdas, kas dažbrīd rezultējās ar finansējuma samazinājumu projekta ietvaros, kas ietekmē jebkura komersanta naudas plūsmu. Kļūdas rodas dažādos posmos – gan komersantu veiktā iepirkuma norises laikā, gan arī vēlāk, veicot iepirkuma līguma grozījumus. Svarīgi ir apzināties, ka jebkuras nepilnības un kļūdas ir iespējams laicīgi novērst, ja ir pieejama informācija par pamatprincipiem, kas ir jāievēro komersanta veiktā iepirkuma ietvaros.

Paralēli 2016.–2017. gadā notikušajai jaunā PIL un SPSIL izstrādei likumdevējs ir pārskatījis un pārstrādājis arī regulējumu, kas ir saistošs projektu īstenotājiem, kas nav valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kā rezultātā 2017. gada 28. februārī stājās spēkā Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 104). Tieši šis regulējums iepirkumu jomā šobrīd ir aktuāls un saistošs projekta īstenotājam – komersantam.

Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) kā valsts viskompetentākā iestāde iepirkumu jomā piedalās arī tiesību aktu izstrādē, sniedz dažādus viedokļus un skaidrojumus iepirkumu jomā, uzrauga tiesību aktos ietverto iepirkumu normu ievērošanu un veido to lietošanas praksi, izskatot sūdzības par pasūtītāju organizētajiem iepirkumiem un to norisēm iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs. Taču likumdevējs ir ierobežojis IUB kompetenci, paredzot, ka tā darbība ir vērsta uz PIL, SPSIL, Publiskās un privātās partnerības likuma, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma subjektiem. Tas nozīmē, ka IUB nepieņem un neizvērtē sūdzības, neveic normatīvo aktu analīzi, neveido praksi saistībā ar Noteikumu Nr. 104 piemērošanu, kā rezultātā praktiski nav pieejami viedokļi, skaidrojumi par Noteikumu Nr. 104 piemērošanu, neskatoties uz to, ka šī normatīvā akta neievērošanas gadījumā projekta īstenotājam pastāv risks zaudēt projekta iesniegumā apstiprināto maksimālo projekta publisko finansējumu.

Līdz Noteikumu Nr. 104 spēkā stāšanās brīdim projektu īstenotāju organizēto iepirkumu veikšanas un norises kārtību regulēja MK 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 299), savukārt līdz tam – MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 65). Būtiska atšķirība starp Noteikumu Nr. 65 un Noteikumu Nr. 299, līdz ar ko arī Noteikumu Nr. 104 regulējumu, ka likumdevējs ir atteicies no Noteikumos Nr. 65 noteiktās iepirkuma procedūras, kas lielā mērā bija veidota līdzīgi PIL paredzētajai atklāta konkursa procedūrai un bija samērā smagnēja komersantiem.

Tika izveidots jauns tiesību akts par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāju finansētajiem projektiem, kā galvenos regulējuma elementus nosakot trīs pamata principus: interešu konflikta novēršanu, publicitātes nodrošināšanu un izmaksu pamatotības izvērtēšanu.

Likumdevējs ir atteicies, piemēram, no vienlīdzīgās attieksmes principa un konkurences neierobežošanas principa ievērošanas, kuru neievērošana nav pieļaujama PIL un SPSIL paredzētajās procedūrās. Līdzīgi kā PIL vai SPSIL likumdevējs ir paredzējis, ka iepirkuma priekšmeta aprakstā precīzi formulē iepirkuma priekšmeta tehniskās, funkcionālās vai darbības prasības vai norāda atsauci uz attiecīgajiem standartiem, lai piegādātāji varētu konstatēt līguma priekšmetu un sagatavot vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, bet atsauci uz attiecīgo standartu ir jālieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". Taču minēto regulējumu nav paredzēts piemērot tikpat stingri kā PIL vai SPSIL gadījumā. Ņemot vērā, ka iepirkumu veicēji ir privātā sektora pārstāvji, likumdevējs ir paredzējis, ka ir pieļaujama iepriekš minēto atsauču lietošana iepirkuma priekšmeta aprakstā, ja tās ir objektīvi nepieciešamas iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai un šādu nepieciešamību var pamatot.

Arī noteikumu struktūra tika mainīta un izveidota, lai maksimāli mazinātu administratīvo slogu un tuvinātu iepirkumu norises kārtību privātajā sektorā pieņemtajai kārtībai, piemēram, nenosakot kā obligātu prasību izveidot iepirkuma komisiju, pieļaujot elastīgu procedūru sarunu vešanai iepirkuma laikā gadījumos, ja ir nepieciešama piedāvājuma izskaidrošana, papildināšana vai uzlabošana, lai saņemtu ekonomiski visizdevīgākos piedāvājumus, vai arī paredzot, ka jebkurā brīdī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par iepirkuma procedūras rezultātiem ir iespējams uzaicināt citus piegādātājus iesniegt piedāvājumus, kā arī uzaicināt viņus uz sarunām.

Noteikumu Nr. 104 otrais punkts nosaka, ka tie attiecas uz jebkuru personu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), kas saskaņā ar ES fondu iestādes lēmumu, citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmumu vai tādas personas lēmumu, kura ir pasūtītājs PIL izpratnē, finansējumu līguma izpildei saņem no ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Tātad visi komersanti, kas ar spēkā stājušos lēmumu saņem finansējumu no ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta (izņemot kompensācijas), tiek uzskatīti par finansējuma saņēmējiem, un tiem īstenotā projekta ietvaros ir saistošs un obligāti izpildāms Noteikumu Nr. 104 regulējums. No minētā secināms, ka finansējuma saņēmējam nav jāpiemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras, tā vietā finansējuma saņēmējs iepirkumu veic saskaņā ar Noteikumos Nr. 104 noteikto iepirkuma procedūru.

Noteikumi Nr. 104 atkarībā no slēdzamā līguma vērtības paredz divu veidu procedūras – zemsliekšņa (piegādes vai pakalpojumu iepirkuma līgumcena ir mazāka par 70 000 eiro, būvdarbu paredzamā līgumcena ir mazāka par 170 000 eiro) un virssliekšņa (piegādes vai pakalpojumu iepirkuma līgumcena ir 70 000 eiro vai lielāka, būvdarbu paredzamā līgumcena ir 170 000 eiro vai lielāka).

Likumdevējs Noteikumu Nr. 104 anotācijā ir paredzējis, ka noteikumu regulējuma mērķis ir radīt pēc iespējas elastīgu procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai, vienlaikus nodrošinot atklātības ievērošanas pamatnosacījumus un ierobežojot finansējuma saņēmēju un piegādātāju atrašanos acīmredzamā (un līdz ar to vienkārši konstatējamā) interešu konflikta situācijā, kā arī radot efektīvāku finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu. Šie aspekti dominē arī faktiski jebkuru komersantu, kas rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem, iepirkumos.

Svarīgi, ka Noteikumu Nr. 104 interpretācijā nav izmantojams PIL detalizēti noteiktais iepirkuma procedūru regulējums, t.sk. attiecībā uz izņēmumiem, prasībām piegādātājiem un iepirkuma priekšmetam, iepirkuma procedūru apstrīdēšanu un līgumu grozījumiem. Noteikumi Nr. 104 nosaka atšķirīgu standartu atklātības, vienlīdzīgas attieksmes un citu PIL paredzēto principu ievērošanai, prioritāti dodot finansējuma saņēmēja pienākumam nodrošināt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu. Izšķiršanās par priekšroku elastīgai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai un finanšu līdzekļu efektīvai izlietošanai ir notikusi, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji, uz ko attiecas Noteikumi Nr. 104, nav valsts un pašvaldību iestādes, tām pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības un citas publiskas personas, bet gan pārsvarā komersanti, kuru dalībnieki (akcionāri) nav iepriekšminētās personas un kuru darbības kultūru raksturo efektivitātes nodrošināšana, nevis vienmēr atklātu un vienlīdzību nodrošinošu procedūru ievērošana, kā arī biedrības. Attiecīgi valstij ir būtiski, lai finansējuma saņēmējam piešķirtais atbalsts tiktu efektīvi izmantots, kas arī ir jākontrolē. Lai nodrošinātu un pierādītu atbalsta efektīvu izmantošanu, finansējuma saņēmējam jebkurā gadījumā jānodrošina atbilstošs atklātības un konkurences līmenis iepirkumos.

Interešu konflikta novēršana

ES fondu projekta ietvaros interešu konflikta situācija starp finansējuma saņēmēju un piegādātāju nav pieļaujama nevienā iepirkuma līgumā neatkarīgi no tā plānotās līgumcenas. Šo ierobežojumu līguma slēgšanai detalizēti regulē Noteikumu Nr. 104 III nodaļa.

Noteikumu Nr. 104 anotācijā likumdevējs ir skaidrojis, ka 13. punktā definētie gadījumi aptver tādas situācijas, kur saistības starp finansējuma saņēmēju un piegādātāju pamatā ir līdzdalība, radniecība un līgumiskās attiecības, kuras piešķir tiesības un rada iespēju finansējuma saņēmēja vārdā slēgt darījumus un ietekmēt tā lēmumus. Šādas interešu konflikta situācijas pamatā ir saistība starp finansējuma saņēmēju, tā dalībnieku, akcionāru, biedru, padomes vai valdes locekli, jebkura no tiem radinieku līdz otrajai radniecības pakāpei, laulāto vai svaini līdz pirmajai svainības pakāpei, kā arī finansējuma saņēmēja prokūristu vai komercpilnvarnieku no vienas puses un piegādātāju, tā apakšuzņēmēju, kā arī jebkura no tiem dalībnieku, akcionāru, biedru, padomes vai valdes locekli, prokūristu vai komercpilnvarnieku no otras puses. Minētā saistība pastāv gan tad, kad dalībnieki, akcionāri un biedri ir fiziskas personas, gan tad, kad dalībnieki, akcionāri un biedri ir juridiskas personas. Vienlaikus noteikumu 14. punktā ir atstāti atsevišķi izņēmumi saistības (interešu konflikta) esamībai, ko raksturo ierobežotas iespējas formāli ietekmēt lēmumus. Tāpat noteikumos saglabātas 16. punktā definētās specifiskās situācijas, kad īpašu ar iepirkuma priekšmetu saistītu apstākļu dēļ atļauts līgumu noslēgt, atrodoties interešu konflikta situācijā.

Interešu konflikta esamības pārbaude primāri ir jāveic finansējuma saņēmējam pirms iepirkuma līguma noslēgšanas. Tieši finansējuma saņēmēja pienākums ir sniegt pamatojumu tam, ka uz to un tā izraudzīto piegādātāju nav attiecināmi noteikumu projekta trešajā nodaļā noteiktie ierobežojumi līguma slēgšanai. Finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par to, ka interešu konflikts nepastāv.

Interešu konflikta neesamību gan zemsliekšņa, gan virssliekšņa iepirkumā finansējuma saņēmējs deklarē, aizpildot apliecinājumu, kura veidlapa ir noteikta Noteikumu Nr. 104 1. pielikumā. Turklāt veidlapas 3. punkts paredz sniegt informāciju par citiem apstākļiem, kas var radīt interešu konfliktu (ja piemērojams) – šajā sadaļā jānorāda informācija, piemēram, par finansējuma saņēmēja un piegādātāja kopīgu saimniecību, kopīgu politisku piederību.

Ir jāņem vērā, ka neatkarīgi no slēdzamā līguma vērtības finansējuma ES fondu projektu administrēšanā iesaistītās institūcijas veic interešu konflikta esamības/neesamības pārbaudi ar tām pieejamiem resursiem, līdz ar to, tiklīdz tiek konstatēta interešu konflikta situācija, tas rezultējas ar finansiālām sekām komersantam – izdevumu, kas saistīti ar attiecīgo iepirkuma līgumu, pilnīgu vai daļēju neattiecināšanu projekta ietvaros.

Svarīgi gan ir atzīmēt, ka Noteikumu Nr. 104 III nodaļa precīzi nosaka, kas noteikumos tiek uzskatīts par interešu konflikta situāciju un plašāka situācijas interpretācija nav pieļaujama, kas nozīmē, ka attiecīgs novērtējums tiek veikts, precīzi ievērojot Noteikumu Nr. 104 III nodaļas regulējumu.

Šis princips ir nostiprināts arī tiesu praksē. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 299 un Noteikumu Nr. 104 trešajā nodaļā iekļautā regulējuma principi ir palikuši līdzīgi un likumdevējs Noteikumos Nr. 104 ir tikai precizējis un papildinājis formulējumu, ir jāatgādina Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 8. maija spriedumā SKA-240/2018 minētais:

"Kā izklāstīts anotācijā, [..] ir [..] paredzēts aizliegums finansējuma saņēmējiem iepirkuma līgumus noslēgt ar tādiem piegādātājiem, ar kuriem tie atrodas interešu konflikta situācijā. Noteikumu [..] punktā definēti tādi konkrēti gadījumi, kad saistība starp finansējuma saņēmēju un piegādātāju jebkurā gadījumā dod pamatu apšaubīt piedāvājuma izvēli tikai ar iepirkuma priekšmetu saistītu ekonomisku apsvērumu dēļ un attiecīgi pasūtītāja piešķirtā finansējuma efektīvu izlietošanu iepirkuma priekšmeta iegūšanai. Anotācijā turklāt skaidri minēts, ka apzināti ir veidots no Finanšu regulas atšķirīgs interešu konflikta tvērums: ievērojot, ka Eiropas Savienības politiku finanšu līdzekļu izlietojumu regulējošā Finanšu regula un Ieviešanas regula nosaka vispārīgāku un plašāku interešu konflikta definīciju, kuras ievērošana jānodrošina Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kas tiešā veidā neattiecas uz finansējuma saņēmējiem, regulējums ir modificēts un pielāgots tā, lai nodrošinātu šā regulējuma mērķa – identificēt acīmredzamas (viegli konstatējamas) interešu konflikta situācijas – sasniegšanu. [..] un noteikumu regulējums nav pēc būtības paplašināms."

Tāpat svarīga atziņa interešu konflikta regulējuma interpretācijai ir norādīta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 24. maija spriedumā lietā SKA-187/2018: "Interpretējot [..] veidlapu [Noteikumu Nr. 104 1. pielikumu – red.] saskanīgi ar pašu noteikumu tekstu un noteikumu anotācijā izklāstītā regulējuma būtību secināms, ka minētā veidlapas sadaļa nav iztulkojama kā tāda, kas arī citus [..] neminētus interešu konflikta gadījumus noteiktu par patstāvīgiem izmaksu neattiecināšanas pamatiem. Norāde uz [..] neuzskaitītu interešu konflikta indikāciju var kalpot par iemeslu atbildīgajai institūcijai pievērst uzmanību iepirkuma procedūras norisei un līgumcenas atbilstībai." Tiesas atziņa vēlreiz apliecina administrējošo iestāžu pienākumu veikt vērtējumu Noteikumu Nr. 104 III nodaļas regulējuma robežās, to plašāk neinterpretējot.

Publicitātes nodrošināšana

Uz visiem virssliekšņa iepirkumiem (izņemot Noteikumu Nr. 104 piektajā punktā paredzētos izņēmumus) papildus tirgus izpētes veikšanai, interešu konflikta nepieļaušanai un līgumcenas pamatotības pierādījumu saglabāšanai ir attiecināma un obligāti ievērojama Noteikumu Nr. 104 IV nodaļā "Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība" (turpmāk – IV nodaļa) paredzētā procedūra iepirkuma līguma noslēgšanai.

Minētajiem iepirkumiem tehniska rakstura atbalsta funkciju – virssliekšņa iepirkumu publikāciju IUB tīmekļvietnē par izsludināto iepirkumu, iepirkuma grozījumiem vai patraukšanu, iepirkuma rezultātiem – sniedz IUB. Veicot publikāciju IUB mājaslapā, tiek uzskatīts, ka virssliekšņa iepirkuma ietvaros tiek nodrošināta pietiekoša publicitāte. Svarīgi, ka noteikumos ir paredzēts, ka finansējuma saņēmējs paziņojumus IUB tīmekļvietnē publicē pats, proti, paziņojumu saturu IUB nepārbauda (izņemot aspektus, ko iespējams pārbaudīt automatizēti), un tie tiek publicēti tīmekļa vietnē uzreiz pēc sagatavošanas un iesniegšanas, kas ir norāde finansējuma saņēmējiem, ka publikācijas saturs ir rūpīgi jāpārbauda.

Ņemot vērā, ka IUB tīmekļvietne ir publiski pieejama un tajā viegli var atrast visas publikācijas, ES fondu projektu administrēšanā iesaistītās institūcijas veic publicitātes nodrošināšanas pārbaudi virssliekšņa iepirkumiem, tādā veidā pārliecinoties par pietiekošas publicitātes nodrošināšanu. Ja attiecīgie paziņojumi IUB tīmekļvietnē nav veikti, ES fondu projektu administrēšanā iesaistītās iestādes var lemt par izdevumu, kas saistīti ar attiecīgo iepirkuma līgumu, pilnīgu vai daļēju neattiecināšanu projekta ietvaros.

Izmaksu pamatotības izvērtēšana

Izmaksu pamatotības izvērtēšana, tirgus cenai neatbilstošu izmaksu pieprasīšana projekta ietvaros no komersanta puses, kā rezultātā ir veikts ES fondu projekta administrējošās iestādes finanšu līdzekļu samazinājums projekta ietvaros, ir viens no biežākajiem strīdu iemesliem tiesā.

Neatkarīgi no slēdzamā līguma vērtības finansējuma administrēšanā iesaistītās institūcijas veic iepirkuma līguma izdevumu efektivitātes izvērtēšanu.

Finansējuma saņēmēja izmaksu pamatotības pierādīšanas mehānisms un projektu administrēšanā iesaistīto iestāžu pārbaudes mehānismi ir iestrādāti Noteikumu Nr. 104 IV (33. punkts) un VI nodaļas "Līgumcenas pamatotības izvērtēšana" (turpmāk – VI nodaļa) normās.

Administratīvā apgabaltiesa 2016. gada 28. oktobra spriedumā lietā Nr. A420149415 ir atzinusi: "Noteikumu [..] sistēma paredz divus savstarpēji papildinošus mehānismus, kuri vērsti uz Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību: acīmredzamu interešu konfliktu konstatēšanu (un attiecīgās sekas – aizliegumu slēgt līgumu vai izmaksu neattiecināšanu) un līgumcenas pamatotības pārbaudi, objektīvi salīdzinot to ar tirgus cenu. Pienācīgi piemērojot otro instrumentu, var novērst pārkāpumu arī tad, ja līgums noslēgts interešu konflikta apstākļos."

Turklāt ir jāņem vērā, ka līgumcenas pamatotības izvērtējuma pārbaudi ES fondu projekta administrējošās iestādes ir tiesīgas veikt jebkurā projekta īstenošanas posmā – piemēram, gan vērtējot iepirkuma dokumentāciju, gan arī pēc veiktajiem iepirkuma līguma grozījumiem.

Projekta ietvaros izmaksu veidošanās mehānismam jābūt skaidram, izmaksām jābūt izsekojamām, atbilstošām tirgus situācijai, kas nozīmē, ka katram finansējuma saņēmējam ir jāņem vērā, ka pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma tam ir jāiesniedz pierādījumi izmaksu pamatotībai, lai iestāde gūtu pārliecību par piešķirtā atbalsta efektīvu izmantošanu. Tā, piemēram, ja sākotnējā iepirkuma līguma ietvaros tika paredzēta grāvju pārtīrīšana pirms objekta nodošanas ekspluatācijā 500 m3 apmērā ar izmaksām 3000 eiro apmērā, taču no būvniecības līguma izpilddokumentācijas ir secināms, ka minētie darbi nav veikti un kopējā līguma summa nav samazināta, ES fondu projekta ietvaros finansējums tiks samazināts par neveikto darbu apjomu.

Izmaksu pamatotības izvērtēšanai tiek analizētas līdzīgas jeb objektīvi salīdzināmas izmaksas, nepieciešamības gadījumā konsultējoties arī attiecīgās nozares ekspertu vai arī izmantojot Noteikumu Nr. 104 45. punktā paredzētās tiesības iegūt informāciju no tirgus dalībniekiem, kā arī pieprasīt citu institūciju rīcībā esošu informāciju. Ja netiek gūta pārliecība par izmaksu atbilstību tirgus cenām vai to gūt nav iespējams, likumdevējs ir paredzējis, ka ir jālemj par to izdevumu, kas saistīti ar attiecīgo iepirkuma līgumu, pilnīgu vai daļēju neattiecināšanu.

Iepirkuma norises īpatnības, līguma grozījumi, strīdu risināšana

Noteikumi Nr. 104 paredz elastīgu procedūru virssliekšņa iepirkumiem, taču ir jāņem vērā, ka minimālās prasības, ko paredz IV nodaļa, ir obligāti izpildāmas.

Finansējuma saņēmējam ir jāatceras, ka katrs procedūras posms ir obligāti jādokumentē, sākot ar konkrēta iepirkuma tirgus izpēti, tai skaitā līgumcenas pamatošanu, (tirgus izpētes veikšanai ir ieteicams izmantot IUB 2020. gada 19. marta skaidrojumu par priekšizpētes veikšanu paredzamās līgumcenas noteikšanai iepirkuma līgumu noslēgšanai, kuru finansējums ir saistīts ar ES fondu vai Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem) un beidzot ar lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecīgu paziņojumu nosūtīšanu pretendentiem. Ir jāizstrādā kvalitatīvs iepirkuma priekšmeta apraksts, kura mērķis ir ne tikai saņemt salīdzināmus piedāvājumus, bet arī nodrošināt, ka iespējamais piegādātājs varētu konstatēt iepirkuma priekšmetu un iesniegt finansējuma saņēmēja prasībām atbilstošu piedāvājumu. Ir jānodrošina visu paredzēto publikāciju veikšana IUB mājaslapā, ievērojot Noteikumos Nr. 104 paredzētos termiņus. Ir jādokumentē katrs iepirkuma norises (tai skaitā sarunu, ja tādas tika organizētas) posms, kas nodrošinās veiktās iepirkuma procedūras izsekojamību un pierādīs pieņemto lēmumu pamatotību trešajām personām.

Publikācijas brīdī nevajadzētu pieļaut neuzmanības kļūdas ar piedāvājumu iesniegšanas termiņa noteikšanu. Piemēram, būvdarbu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņam ir jābūt ne īsākam par 15 darbdienām, skaitot no nākamās darbdienas pēc paziņojuma publicēšanas IUB tīmekļvietnē, nevis termiņa aprēķinā ieskaitot arī publikācijas veikšanas dienu, vai, ja publikācija notiek piektdienā, termiņa aprēķinu sākt ar sestdienu.

Likumdevējs ir paredzējis finansējuma saņēmēja tiesības izvēlēties to piegādātāja piedāvājumu, kas finansējuma saņēmējam ir ekonomiski visizdevīgākais un vislabāk apmierina tā vajadzības, kā arī nodrošina pasūtītāja piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu. No minētā regulējuma secināms, ka ne vienmēr par uzvarētāju iepirkumā kļūs piegādātājs, kas piedāvā viszemāko cenu. Pirms iepirkuma uzvarētāja noteikšanas finansējuma saņēmējam ir jāizvērtē, kurš no iesniegtajiem piedāvājumiem tam ir ekonomiski visizdevīgākais un vislabāk apmierina tā vajadzības, attiecīgu vērtējumu rakstiski fiksējot arī iepirkuma vērtēšanas dokumentācijā.

Noteikumu Nr. 104 redakcijā nav paredzētas obligātās prasības, piemēram, nolikuma un līguma projekta izstrādei, kvalifikācijas prasību izvirzīšanai, izslēgšanas noteikumu pārbaudei, piedāvājuma nodrošinājuma un līguma izpildes nodrošinājuma noteikumu izvirzīšanai, taču finansējuma saņēmējam nav liegts iekļaut iepirkuma priekšmeta aprakstā arī šādas komponentes, ja tas uzskata tās par nepieciešamām tā prasībām atbilstošākā piedāvājuma saņemšanai.

Ir svarīgi atcerēties, ka katram pretendentam, kas nav uzaicināts uz nākamajiem sarunu posmiem un kam nav piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, finansējuma saņēmējs sagatavo pamatojumu, kādēļ tā iesniegtais piedāvājums ir bijis mazāk izdevīgs nekā citiem. Savukārt pēc piedāvājuma izvēles finansējuma saņēmējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā informē visus pretendentus, informāciju nododot personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski. Lai apliecinātu, ka informācija ir nodota pretendentiem, finansējuma saņēmējam ir jāsaglabā pierādījumi informācijas nodošanas faktam (piemēram, jāsaglabā izsūtītais e-pasts).

Noteikumu Nr. 104 anotācijā likumdevējs ir skaidrojis, ka V un VI nodaļā ietvertie noteikumi ir iepirkuma procedūras sastāvdaļa tādā izpratnē, ka tie nodrošina iepirkuma procedūras rezultātu efektivitāti arī līguma izpildes laikā un neļauj to mazināt, piemēram, vēlāk būtiski grozot noslēgto līgumu, kā arī informē par sekām, kādas iestāsies, ja finansējuma saņēmēja rīcība būs vērsta uz noteiktās iepirkuma procedūras vēlāku faktisku apiešanu vai piešķirtā finansējuma neefektīvu izmantošanu. Tas nozīmē, ka pirms virssliekšņa iepirkuma līguma grozīšanas katram finansējuma saņēmējam ir jāizvērtē veicamo grozījumu atbilstība V nodaļā "Līguma grozījumi" ietvertajiem ierobežojumiem.

Vēl viens aktuāls jautājums, kas interesē komersantus ES fondu projektu īstenotājus, kā arī pretendentus, kam nav piešķirtas līguma slēgšanas tiesības: kāds ir Noteikumu Nr. 104 iepirkumu kontroles mehānisms un kur var apstrīdēt iepirkuma rezultātus?

PIL neparedz kontroles mehānismu iepirkuma procedūrai, kuru veic finansējuma saņēmējs saskaņā ar Noteikumiem Nr. 104. Tiesu praksē ir gadījums, kad Noteikumu Nr. 104 iepirkumu rezultātu ir mēģināts apstrīdēt administratīvajā tiesā, taču tiesa atteikusies pieņemt pieteikumu. Senāta Administratīvo lietu departaments 2018. gada 13. decembra lēmumā SKA-1572/2018 ir norādījis, ka minētais tiesas lēmums bija pamatots, un atzinis: "Noteikumi Nr. 104 neparedz strīdus, kas radušies finansējuma saņēmēja rīkotā iepirkuma ietvaros, risināt ar tiesas [Administratīvās tiesas – red.] starpniecību. [..] No Noteikumu Nr. 104 anotācijas izriet, ka, balstoties uz citos normatīvajos aktos (piemēram, Iesniegumu likumā) noteikto, noteikumu projektā nav regulētas piegādātāju tiesības informēt atbildīgās institūcijas par finansējuma saņēmēja rīcību, kā arī apstrīdēt finansējuma saņēmēja pieņemtos lēmumus. Ja piegādātājs uzskata, ka finansējuma saņēmējs nav izraudzījies ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu līguma noslēgšanai, viņš ir tiesīgs informēt atbildīgās institūcijas, kam šāda informācija ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par finansējuma saņēmēja izraudzītā piedāvājuma līgumcenas pamatotību. Strīdi starp finansējuma saņēmējiem un piegādātājiem risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

Komersanta pieņemtais lēmums nav administratīvs akts, to nevar apstrīdēt administratīvajā tiesā. Tā kā finansējuma saņēmējs, lai īstenotu ES fondu projektu, ir noslēdzis civiltiesisku līgumu ar ES fondus administrējošo iestādi, kura arī veic projekta īstenošanas kontroli, tai skaitā veiktā iepirkuma atbilstību Noteikumu Nr. 104 prasībām, kā rezultātā normatīvo aktu neievērošanas gadījumā var lemt par ES fondu projekta izmaksu daļēju vai pilnīgu neattiecināšanu, informāciju par iespējamiem iepirkuma procedūras pārkāpumiem ir iespējams iesniegt attiecīgajā ES fondu projektu administrējošā iestādē. Savukārt savstarpējos strīdus starp komersantiem un piegādātājiem ir jārisina Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Izmantotie avoti:

Publisko iepirkumu likums

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

2017.gada 28.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 projekta „Iepirkuma procedūra un tās piemērošanas kārtība pasūtītāja finansētiem projektiem” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Ministru kabineta  2013.gada 4.jūnija noteikumu Nr.299 projekta „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 13.decembra lēmums SKA-1572/2018

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 8.maija spriedums SKA-240/2018 (Lieta Nr.A420333914)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 24.maija spriedums lietā SKA-187/2018

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 28.jūnija spriedums lietā Nr.A420149415

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.A420149415

Eiropas Komisijas skaidrojošs paziņojums par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi (2006/C 179/02) (pieejams šeit), aplūkots 30/03/2020

Iepirkumu uzraudzības biroja 19.03.2020. Skaidrojums par priekšizpētes veikšanu paredzamās līgumcenas noteikšanai iepirkumu līgumu noslēgšanai, kuru finansējums ir saistīts ar Eiropas Savienības fondu vai Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem (pieejams šeit), aplūkots 30/03/2020

pēdējo reizi aktualizēts: 2020-08-21 11:29:50
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2
  • 3
  • 2020-09-03

    • Vebinārs par projektu īstenošanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai (SAM 9.2.3.2., 2. kārta)
  • 4
  • 5
  • 2020-09-05

    • Pēdējā diena projektu iesniegšanai 3.1.1.3. pirmās kārtas atlasē
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu