• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv
pievienots: 25.05.2012

EPEC darba grupa par PPP un ES fondu apvienošanas iespējām

Lai apzinātu dalībvalstu pieredzi un, pamatojoties uz to, sniegtu priekšlikumus Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamajiem normatīvo aktu precizējumiem un papildinājumiem, š.g. 19.aprīlī Eiropas Publiskās un privātās partnerības kompetences centrs (EPEC) organizēja darba grupu par publiskās un privātās partnerības (PPP) un Eiropas Savienības (ES) fondu apvienošanas iespējām.

ES fondu līdzfinansējuma iekļaušana PPP projektos ir aktuāls jautājums jau ilgāku laiku, tomēr projektu aktīvu uzsākšanu, piesaistot ES fondu līdzekļus, kavējis vienotas informatīvās bāzes trūkums un katras dalībvalsts atšķirīgā pieeja nacionālo programmu ieviešanā.

PPP projektu ieviešana Eiropā uzsākta jau pirms 20 gadiem – īpaši aktīvi ES vecajās dalībvalstīs. Ņemot vērā PPP modeļa aizvien biežāku piemērošanu jaunajās ES dalībvalstīs, pieaug arī vienotas informatīvās bāzes nepieciešamība. Iespēju dalīties pieredzē sarežģītu finansēšanas modeļu piemērošanā PPP ieviešanā Eiropā nodrošina EPEC, par kuras dalībvalsti 2008. gadā kļuva arī Latvija.

Apzinātie projekti un citu valstu pieredze

Darba grupas ietvaros EPEC prezentēja informatīvu materiālu par PPP projektiem, kuros piesaistīts ES fondu līdzfinansējums. Kopumā apzināti 44 projekti no 13 dalībvalstīm, t.sk., divi no Lietuvas: Atpūtas komplekss Apytalaukis muižā un Druskininkai iekštelpu slēpošanas kūrorta izveide un viens no Igaunijas: IT infrastruktūras izveide lauku teritorijās. Lielākā daļa projektu ir transporta, atpūtas un vides sektoros, bet daži projekti – arī lauksaimniecības un enerģētikas jomā.

Francijā PPP un ES fondu līdzfinansējuma apvienošana kļuva aktuāla brīdī, kad tika samazināts pieejamais ES fondu līdzfinansējums un, izmantojot PPP, bija iespēja ieviest lielāku projektu skaitu. Īpaša uzmanība tika pievērsta savlaicīgai projektu plānošanai, t.i., lai paspētu noslēgt PPP līgumu un veikt būvdarbus, projektu pieteikumi jāiesniedz ES fondu plānošanas perioda sākumā. Darba grupas dalībnieki, izvērtējot iespēju sagatavot metodoloģisku materiālu ar projektu ieviešanas laika grafiku, secināja, ka šāds standarta materiāls nebūtu pilnīgs, jo praksē projektu ieviešanas termiņi mēdz būt ļoti atšķirīgi – tas ir atkarīgs no projekta kvalitātes, iepirkuma procedūras, projekta vadības un citiem apstākļiem.

Noslēdzot dalībvalstu diskusiju, tika apspriesta optimālā ES fondu piesaistes PPP projektiem gaita un kārtība. Par vienlīdz pielietojamiem tika atzīti abi varianti – gan ES fondu pieteikuma sagatavošana pirms PPP konkursa, gan PPP līguma noslēgšana pirms pieteikuma iesniegšanas ES fondu līdzekļu piesaistei.

Vairākas dalībvalstis norādīja uz esošo pieredzi, ka gadījumā, ja vispirms tiek slēgts PPP līgums un apstiprinātais ES fondu līdzfinansējuma apjoms vēl nav zināms, publiskais partneris uzņemas finansējuma riska daļu, garantējot segt starpību starp plānoto un piešķirto ES fondu līdzfinansējuma apjomu. Tomēr minētais modelis nav izplatīts, jo ne visi publiskie partneri var uzņemties šādu garantiju nodrošināšanu.

Plānotās izmaiņas

Darba grupā piedalījās pārstāvis no Eiropas Komisijas, kas prezentēja  EK plānotās izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz ES fondu un PPP savietojamību. Izmaiņas plānots sagatavot līdz š.g. jūlijam. Būtiskākie priekšlikumi:

  • mainīt lielo projektu definīciju, par tādiem atzīstot projektus, kuru līdzfinansējums (nevis kopējās izmaksas, kā līdz šim) pārsniedz 50 milj. eiro;
  • PVN jāiekļauj pie neattiecināmajiem izdevumiem, jo tā atgūšanu katra dalībvalsts var regulēt nacionālo normatīvo aktu ietvaros, padarot šīs izmaksas publiskajam partnerim neitrālas.

Būtiskākais izaicinājums Latvijā

Būtiskākais izaicinājums ES fondu finansējuma un PPP projektu savietojamībai Latvijā šobrīd ir ES fondu līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumu (t.sk. līdzfinansējuma apjoma) un kārtības izstrāde, kā arī nekonkrētais EK viedoklis par PPP un ES fondu apvienošanas nosacījumiem.

Ņemot vērā, ka PPP projektu (izņemot koncesiju) ieviešana kopš 2009.gada bija apstājusies valsts budžeta deficītu ierobežojošo pasākumu ieviešanas dēļ, konkrētu PPP projektu un ES fondu savietojamības analīze līdz šim nav veikta.

Aģentūra atgādina, ka šobrīd PPP projektu ieviešana iespējama ar nosacījumu, ka netiek palielināts publiskā partnera kopējais ilgtermiņa saistību apjoms. Lai padziļināti pētītu ES fondu un PPP savietojamības iespējas 2014.-2020.gada plānošanas periodā, vispirms nepieciešams apzināt iespējamos projektu ieviesējus, kuri būtu ne tikai ieinteresēti, bet arī finansiāli gatavi īstenot PPP projektus (t.i., uzņemties ilgtermiņa saistības), piesaistot ES fondu līdzfinansējumu.

Aģentūra arī turpmāk sekos līdzi EPEC darba grupas aktivitātēm, un, tuvojoties jaunajam ES fondu plānošanas periodam, aicina publiskā sektora pārstāvjus informēt Aģentūru par interesi konkrētu projektu ieviešanā.

pēdējo reizi aktualizēts: 2012-05-25 17:01:41
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
Maijs 2020
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu