• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv

Atbildes uz saņemtajiem jautājumiem par projektu īstenošanu 9.2.4.2. pasākumā "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei"

  • 1. Kur ir pieejama projekta iesnieguma veidlapa?

Katram no 17.05.2016.  MK noteikumu Nr.310 20.punktā  noteiktajiem projekta iesniedzējiem ir nosūtīts uzaicinājums  (e-dokumenta veidā)  iesniegt projekta iesniegumu, kurā ir noteikts projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš.  Plānots, ka iesniegšanas termiņš - 22.septembris.

Atlases nolikums (t.sk. projekta iesnieguma veidlapa) ir pieejams CFLA mājas lapā.

  • 2. Vai projekta pasākumu dalībnieku/apmeklētāju datu apstrādei (uzskaitei, apkopošanai, utt.) var piesaistīt ārpakalpojumu?

Jā, Finansējuma saņēmējs, kurš ir reģistrējies Datu valsts inspekcijā kā pārzinis, projekta pasākumu dalībnieku/apmeklētāju datu apstrādi var nodot ārpakalpojuma sniedzējam (personas datu operatoram). Tādā gadījumā Finansējuma saņēmējs ar ārpakalpojumu sniedzēju slēdz līgumu, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības, un Datu valsts inspekcijā reģistrē izmaiņas, norādot informāciju par personas datu operatoru. Datu valsts inspekcija minētos iesniegumus izskata 30 dienu laikā.

  • 4. LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas 2016. gada 9. februāra sēdē tika prezentēta 9.2.4.2.pasākuma plānotā īstenošana, saskaņā ar kuru teikts, ka 1.kārtas vietējos pasākumus līdz veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna izstrādei plāno saskaņā ar 4 dokumentiem: pamatnostādnēm, veicināšanas vadlīnijām, teritorijas profilu un VM 2017.gada pasākumu plānu. MK noteikumu Nr.310  57.punktā teikts, ka 2017.gada nacionālo darba plānu izstrādā 15 darbdienu laikā pēc 9.2.4.1.pasākuma projekta iesnieguma apstiprināšanas, bet pašvaldībām projekti jāiesniedz līdz šī plāna izstrādei, līdz ar to nav skaidrs, kā pareizi saplānot projekta aktivitātes, t.sk. 2017.gadā?

9.2.4.2.projektu iesniegumu atlase izsludināta 2016.gada 11.jūlijā, paredzot, projektu iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 22.septembrim (pašvaldībām) un līdz 2016.gada 5.oktobrim (SPKC). Attiecīgi, saskaņā ar MK noteikumu 310 57.punktā noteikto, finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, gatavojot projekta iesniegumu,  atbalstāmās darbības plāno vispārēji, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, vadlīnijām pašvaldībām veselības veicināšanā un SPKC izstrādātajiem teritoriju veselības profiliem. Savukārt, atbilstoši MK noteikumu Nr.310 57.punktā noteiktajam 2017.gada Veselības ministrijas darba plāns attiecas uz MK noteikumu Nr.310 58.1.apakšpunktā minēto nākamā gada projekta plānu, ko izstrādā pēc projekta apstiprināšanas. Ir plānots, ka Veselības ministrijas 2017. gada plāns SAM 9.2.4.1. ietvaros tiks izstrādāts 10 darbdienu laikā pēc VM projekta iesnieguma apstiprināšanas, t.i., līdz pašvaldību gada plāna izstrādei.

  • 5. Vai pašvaldībai savā budžetā ir jāparedz priekšfinansējums projekta aktivitāšu īstenošanai ne tikai pēdējo 10% apmērā no projekta kopējām izmaksām?

Atbilstoši SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 59.punktam pēc Vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu pašvaldība var iesniegt Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) rakstisku avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu, piemēram, noslēgtie darba līgumi, pakalpojuma līgumi, utt. Avansa pieprasījumu CFLA izskata 10 darba dienu laikā. Avansa maksājuma saņemšanai pašvaldība norāda kontu Valsts kasē. Piešķirtā avansa summa jāizlieto 6 mēnešu laikā. Avansu drīkst pieprasīt neierobežotu reižu skaitu.

Projektā iespējams plānot projekta īstenošanas personāla izmaksas, paredzot attiecīgo darbinieku nodarbinātību projektā vismaz 30% no slodzes, taču iesaistāmajiem darbiniekiem, piemēram, uztura speciālists, fizioterapeits, sporta pedagogs u.tml. – ir darba attiecības ar pašvaldības iestādēm nevis Jelgavas pilsētas domi, kas būs projekta iesniedzējs. Kā rīkoties šādā situācijā, lai varētu attiecināt šāda projekta īstenošanas personāla izmaksas?

Lai projekta ietvaros varētu attiecināt projekta īstenošanas personāla izmaksas, projektā iesaistāmajam darbiniekam ir jābūt darba attiecībās ar finansējuma saņēmēju (pašvaldību), t.i., jābūt nodarbinātam pašvaldībā uz darba līguma pamata. Piemērā minēto uztura speciālistu, fizioterapeitu un sporta pedagogu projektā var iesaistīt arī kā ārpakalpojuma sniedzējus, kas izvēlēti iepirkuma procedūras rezultātā. Tādā gadījumā finansējums projektā jāieplāno attiecīgajā budžeta izmaksu pozīcijā, nevis personāla izmaksās.

  • 6. Vai ir definēts, kam būs jābūt iekļautam profilakses un veselības veicināšanas pasākumu rezultātu aprakstos un efektivitātes izvērtējumos, kuru izmaksas var plānot projekta ietvaros? Vai tie būs jāveic katru gadu vai pēc visa projekta īstenošanas, t.i. 3 gadiem?

Atbilstoši SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 64.4.punktam līdz kārtējā gada 1.martam finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz CFLA un Veselības ministrijai Pārskatu par projekta darba plāna izpildi iepriekšējam gadam atbilstoši MK noteikumu 2.pielikumam. Pārskata sadaļā “Kopsavilkums par pasākuma rezultātiem un efektivitātes izvērtējumu” jānorāda galvenie rezultāti un efektivitātes izvērtējuma secinājumi, sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums ar nozīmīgākajiem datiem, dalībnieku apmierinātības novērtējuma rezultāti un secinājumi, galvenie pasākumu īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un rekomendācijas pasākuma īstenošanai nākotnē.

  • 7. Vai zem MK noteikumu Nr.310 punktā norādītā „cita speciālā personāla” var būt tādi speciālisti kā „uztura speciālists, „psihologs”, „psihoterapeits”?

SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 34.punktā ir noteiktas 9.2.4.2.pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības, savukārt 37.4. un 38.4. apakšpunktā ir noteiktas attiecināmo izmaksu pozīcijas, kas ietver ergoterapeita, surdotulka, neredzīgo pavadoņa, ārstniecības personāla, sociālā pedagoga un cita speciālā personāla piesaistes izmaksas. Minētie speciālisti iekļauti lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem specifiskā atbalsta mērķa grupas dalībniekiem apmeklēt SAM 9.2.4.2. pasākuma ietvaros plānotās darbības.
Informējam, ka tādus speciālistus kā "uztura speciālists", "psihologs", "psihoterapeits" projekta ietvaros iespējams iesaistīt MK noteikumu Nr.310 37.1. un 38.1.apakšpunktos noteiktajām attiecināmo izmaksu pozīcijām slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumu ietvaros.

  • 8. Vai ir iespējams izvietot projekta ietvaros informācijas stendus, soliņus, atkritumu urnas (saskaņā ar projekta nosacījumiem par inventārā iegādi) iedzīvotāju iemīļotā skriešanas, pastaigu maršrutā?

9.2.4.2. specifiskais atbalsta mērķis ir vērsts uz veselību veicinošu un slimību profilakses pasākumu organizēšanu, nevis pamatlīdzekļu iegādi vai vides sakārtošanu, tādēļ Jūsu minētās materiālās vērtības projekta ietvaros iegādāties nevarēs. Projekta ietvaros var tikt attiecināta tādu palīglīdzekļu iegāde vai noma, kuri tiek izmantoti kāda pasākuma ietvaros, bet informācijas stendu, soliņu un atkritumu urnu iegādei nav tiešas saistības ar pasākumu organizēšanu.

  • 9. Līdz cik gadu vecumam bērni ir bērni, diemžēl pusaudži un jaunieši nav mērķgrupa – vai ir kādas iespējas viņus iesaistīt?

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.punktam “Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas”.
Papildus norādām, ka atbilstoši SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 8.punktam specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, līdz ar to 18 gadu vecumu sasniegušie jaunieši drīkst iesaistīties projekta pasākumos. Savukārt jaunieši var tikt uzskaitīti projekta rādītājos gadījumā, ja tie atbilst kādai no 8.1. - 8.4. punktā minētajām mērķa grupām.

  • 10. Vai tikai FM prezentācijas minētās grupas ir iesaistāmas projektā?

Projekta aktivitātēs var iesaistīties visi Latvijas iedzīvotāji, bet rādītājos tiks uzskaitīti tikai tie, kuri atbildīs SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 8.1. - 8.6. punktos minētajām īpašām mērķa grupām. Katras pašvaldības uzdevums, īstenojot projektu, ir nodrošināt plānoto rādītāju sasniegšanu. Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs projekta gaitā saskata rādītāju neizpildes riskus, turpmākās aktivitātes plāno vairāk vērstas tieši uz 8.1. - 8.6. punktos minētajām grupām.

  • 11. Jautājums ir par anketu aizpildes kritērijiem. Anketas pēc semināra var izrādīties aizpildītas nepilnīgi (neparakstītas, nepilnīgi noradīta personīgā informācija), izvērtējot mērķa grupas īpašo statusu (invaliditāte (garīga)), kā izvērtēs vai anketa atbilst aizpildes kritērijiem un var tikt ieskaitīta? Jo bieži personas pašas nevar vai nemāk aizpildīt anketas vai aizpilda tās neprecīzi? Vai Šīs anketas netiek ieskaitītas, neskatoties uz to, ka persona ir atbildusi mērķa grupai?

Atbildot uz Jūsu 13.jūlija semināra tiešraides laikā uzdoto jautājumu, informējam, ka gadījumā, ja kāda anketa tiek aizpildīta nepilnīgi, uz anketas norāda, ka dalībnieks atteicies sniegt  informāciju vai sniedzis to daļēji. Ja rādītāju uzskaitei nepieciešamā pamatinformācija – vārds, uzvārds, personas kods un piederība kādai no īpašām mērķa grupām ( 17.05.2016. MK noteikumu Nr. 310 8.1.-8.6.punkti)– ir norādīta, tad personu var uzskaitīt projekta rādītājos.

Maksājuma pieprasījuma E12 sadaļa “Dalībnieku saraksts”:
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējam ir iespējams anketā iztrūkstošos datus iegūt no datu reģistriem, tad, aizpildot Maksājuma pieprasījuma E 12 sadaļu, attiecīgi papildina iztrūkstošo informāciju. Informāciju, kuru nav iespējams iegūt, Maksājuma pieprasījuma E 12 sadaļā atstāj neaizpildītu, izdarot attiecīgu ierakstu  E 12 sadaļas 7.punkta ailē.

Ja atsevišķiem dalībniekiem ir grūtības aizpildīt anketu, tad pasākuma organizētājiem vajadzētu padomāt par nepieciešamā atbalsta/informācijas nodrošināšanu šādām personām. Noteiktos gadījumos (ja dalībnieks ir bērns, cilvēks ar īpašām vajadzībām, u.c.)  anketu dalībnieka/apmeklētāja vietā var aizpildīt kāda cita persona – vecāki, aizbildnis, skolotājs, medicīnas personāls u.c., nodrošinot objektīvu un pilnīgu prasītās informācijas ierakstu un ar parakstu apliecinot, ka anketējamā persona neiebilst pret datu uzglabāšanu, apstrādi un pārbaudi.

Gadījumā, ja anketa nav apliecināta ar parakstu, tad dalībnieku/apmeklētāju nevar uzskaitīt rādītājos, jo persona nav devusi tam savu piekrišanu. Tādēļ finansējuma saņēmējam nepieciešams nodrošināt, ka atbildīgā persona, saņemot aizpildītās anketas, uzreiz pārliecinās, vai anketa ir parakstīta un vai ir norādīta visa būtiskā informācija, kas nepieciešama rādītāju uzskaitei. Konstatējot nepilnības, anketu uzreiz atgriež dalībniekam/apmeklētājam un lūdz novērst nepilnības.

Norādām, ka pasākuma rīkotāja uzdevumos neietilpst obligāti pārliecināties par anketā norādīto datu pareizību, tomēr, ja datu apstrādes, apkopošanas laikā kļūdas tiek konstatētas, datu pārzinis vai operators datus precizē un Maksājuma pieprasījumā norāda korektus datus. Ņemot vērā, ka 9.2.4.2. pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, projekta pasākumus drīkst apmeklēt ikviens Latvijas iedzīvotājs.  Tādēļ pasākuma dalībnieki/apmeklētāji nav motivēti ar nodomu maldināt pasākuma organizētājus un norādīt nekorektu informāciju par piederību vienai vai citai mērķa grupai.

  • 12. Jautājums par anketēšanu: - Vai anketējamai personai ir jāprasa personas dokuments?

Nē, anketējamai personai nav jāprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Pasākuma rīkotāja uzdevumos neietilpst obligāti pārliecināties par anketā norādīto datu pareizību, tomēr, ja datu apstrādes, apkopošanas laikā kļūda tiek konstatēta, datu pārzinis vai operators var datus precizēt un Maksājuma pieprasījumā norādīt korektus datus.

  • 13. Vai projekta pieteikumā, kas jāiesniedz līdz 22.septembrim, ir jāparedz aktivitātes par visu summu, kas piešķirta pašvaldībai?  Vai arī būs vēl kāds uzsaukums iesniegt projektu?

Jā, projekta pieteikumā, kas jāiesniedz līdz 22.septembrim, ir jāparedz aktivitātes par visu summu, kas pašvaldībai paredzēta 1.atlases kārtas (no 2017.g. līdz 2019.g.) ietvaros un kas norādīta izsūtītajā uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu. Par 2.atlases kārtu (2020.-2022.g.) būs atsevišķs uzsaukums ar citu piešķirto summu.

  • 14. Kad var plānot  uzsākšanu? 2016,gada novembris? Kāds plānots CFLA līguma noslēgšanas datums – trīs mēneši pēc 22.augusta?

Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 29.panta 1.punktu  un atlases nolikuma 32.punktu sadarbības iestāde lēmumu par SAM 9.2.4.2. pasākuma ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem (to apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu) pieņems trīs mēnešu laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa beigu datuma, t.i., līdz .š.g. 22.decembrim.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar atlases nolikuma 34.punktu lēmums var tikt pieņemts par katru projektu atsevišķi, nesagaidot visu projektu vērtēšanas rezultātus.

Ņemot vērā iepriekš minēto  un SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310  50.punktu, kas nosaka ka šīs kārtas ietvaros veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus īsteno 2017.-2019.gadā, iesakām visas projekta darbības plānot, sākot ar 2017.gadu, taču, ja esat pārliecināti, ka Jūsu pašvaldības izstrādātais projekts ir ļoti kvalitatīvs un tiks apstiprināts bez nosacījumiem (t.i., tam nebūs nepieciešams veikt precizējumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību vērtēšanas kritērijiem), tad varat projekta iesniegumā paredzēt izmaksas projekta vadības nodrošināšanai jau 2016.gada IV cet. otrajā pusē.

  • 15. Vai, iesniedzot projekta pieteikumu  9.2.4. aktivitātē, ir nepieciešams domes lēmums?

Tas, vai projekta iesniegšanai nepieciešams Domes lēmums, nav noteikts SAM 9.2.4. MK noteikumos Nr.310. Jums jārīkojas atbilstoši pašvaldībā noteiktajai kārtībai.

  • 16. Kā var uzzināt katras pašvaldības iezīmētās summas?

Projekta ietvaros pieejamais finansējums tika norādīts katrai pašvaldībai nosūtītajā uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu, kā arī ir pieejams CFLA tīmekļa vietnē.

  • 17. Vai pašvaldība var plānot aktivitātes paralēli jau esošam (no pašvaldības budžeta finansētam) pasākumam, kas ir plaši apmeklēts. Piemēram Senioru aktīvās atpūtas dienā (pašvaldības budžeta finansēts pasākums ar dažādām fiziskām aktivitātēm) paralēli runāt arī par Sirds asinsvadu slimībām u.c. tēmām (veikt mērījumus, lekcijas  utt)?

Jā, pašvaldība var plānot projekta aktivitātes paralēli jau esošam (no pašvaldības budžeta finansētam) pasākumam, kas ir plaši apmeklēts.

Tādā gadījumā, lai izvairītos no dubultā finansējuma riska, skaidri jābūt nošķirtam finansējumam – par kurām aktivitātēm tiek maksāts no pašvaldības budžeta un par kurām no projekta līdzekļiem. Jūsu vēstulē nav sniegta plašāka informācija par pilsētas finansēto Senioru aktīvās atpūtas dienu, bet iespējams izvērtēt, vai turpmāk viss šis pasākums, vai lielākā daļa pasākumu aktivitāšu nevar tikt finansētas no projekta līdzekļiem.

  • 18. Jautājums par projekta iesnieguma veidlapas atsauci (*) zem 1.5. tabulas, lūdzu precizējiet vai šajā tabulā ir jāiekļauj arī tās darbības, kas veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (cik sīki, par kādu laika periodu)?

Saskaņā ar SAM 9.2.4. MK noteikumiem Nr.310 attiecināmas ir tikai to darbību izmaksas, kas veiktas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, līdz ar to darbības, kuras veiktas pirms projekta apstiprināšanas nav uzskatāmas  par ESF projekta darbībām un tās nav jāiekļauj projekta iesniegumā.  Projekta iesnieguma 1.5.punktā “ Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti” ir jāapraksta tikai tās darbības, kuras plānots veikt pēc minētās vienošanās noslēgšanas. 

Vispārēju īsu aprakstu par darbībām, kas ir veiktas vai kuras paredzēts veikt līdz vienošanās noslēgšanai, lai nodrošinātu veiksmīgu ESF projektā paredzēto darbību uzsākšanu (ja tādas ir), sniedz ESF projekta iesnieguma veidlapas 1.3. punktā “Problēmas un risinājuma apraksts,..”

  • 19. Projektā tiek plānotas 250 aktivitātes 3 gadu laikā. Vai viena persona var apmeklēt visus pasākumus, ja tā atbilst mērķgrupai? Vai šādā gadījumā statistikas rādītājs par projektā iesaistītajām personām nebūs nekorekts?

Ņemot vērā, ka 9.2.4.2. pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, projekta pasākumus drīkst apmeklēt ikviens Latvijas iedzīvotājs un tik reižu, cik vēlas, tomēr katrs specifiskās mērķa grupas indivīds projektā kā iznākuma rādītājs var tikt ietverts tikai vienu reizi slimību profilakses pasākumā un vienu reizi veselības veicināšanas pasākumā visā 9.2.4.2.pasākuma īstenošanas laikā, t.i. no 2017.g. līdz 2022.gadam (1. atlases kārtas projekts -2017.g. līdz 2019.g. un 2. atlases kārtas projekts - 2020.g. līdz 2022.g.)!

  • 20. Kurā vietā CFLA vai LPS vai Veselības ministrijas mājas lapā varētu atrast 13. jūlija semināra prezentācijas?

13.jūlija semināra prezentāciju materiāli ir pieejami CFLA tīmekļa vietnē. Turpat rodama saite uz semināra video ierakstu.

  • 21. Vai būtu iespējams nosaukt konkrētus piemērus veselības profilakses pasākumiem, ko drīkstēs realizēt projekta ietvaros?

Informējam, ka minētos piemērus var apskatīties SPKC prezentācijā, kas pieejama CFLA tīmekļa vietnē (Projekta ietvaros atbalstāmās darbības).

  • 22. Vai konkrētu aktivitāšu ietvaros, piemēram, Veselības diena, drīkst paredzēt ārstu - speciālistu konsultācija, piemēram, dermatologa, reimatologa, onkologa u.c.?

Informējam, ka šādus speciālistus projekta ietvaros iespējams iesaistīt MK noteikumu Nr.310 37.1. un 38.1.apakšpunktos noteiktajām attiecināmo izmaksu pozīcijām slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumu ietvaros.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka speciālisti ir piesaistāmi sabiedrību izglītojošu pasākumu ietvaros (piem., kā lektori) četru prioritāro jomu (sirds un asinsvadu sistēmas slimību, onkoloģijas profilakse, garīgās veselības, perinatālās un neonatālās veselības veicināšana) kontekstā, neveicot individuālas speciālistu konsultācijas (kas būtītbā ir projekta ietvaros apmaksāta vizīte pie ārsta), un neveicot diagnožu uzstādīšanu vai skrīningu.

Tāpat arī  kardiogrammu veikšana un mutes dobuma izmeklējumi, onkoloģisku saslimšanu  diagnostika nav atbalstāmas aktivitātes, jo tie nav primārās profilakses pasākumi, bet jau nākamais līmenis.
 

  • 23. Vai projekta ietvaros atbalstāma ir pašvaldības darbinieku apmācība, galā iegūstot sertifikātu? Piemēram, ja pašvaldībai ir fizioterapeits, vai viņu projekta ietvaros var nosūtīt uz apmācībām, lai viņš, beidzot apmācības, drīkstētu vadīt vingrošanu grūtniecēm?

9.2.4.2. pasākuma ietvaros nav paredzētas personāla apmācību izmaksas, tās plānotas 9.2.4.1.pasākuma ietvaros.

  • 24. Vai ir kādi ierobežojumi bērnu nometņu rīkošanai? Piemēram, ierobežojumi attiecībā uz ēdināšanas izmaksām 1 cilvēkam utt. Kā arī semināru un apmācību laikā - vai var iekļaut ēdināšanu, kafijas pauzes, un kādi ir ierobežojumi?

Norādām, ka šādi ierobežojumi nav noteikti. Tomēr norādām, ka šādu pakalpojumu izmaksām ir jābūt samērīgām un ekonomiski pamatotām, šādu pakalpojumu iepirkumiem ir jāatbilst Publisko iepirkumu likumam un iestādes iekšējās kārtības noteikumiem iepirkumu, t.sk. zemsliekšņa, veikšanā, kā arī šiem pakalpojumiem jābūt tieši saistītam ar pasākuma 9.2.4.2. īstenošanu.

  • 25. Vai, plānojot praktiskās nodarbības, piemēram, par veselīga uztura pagatavošanu, drīkst plānot kāda pazīstama pavāra/ speciālista piesaisti? Kā zināms, populāra cilvēka dalība piesaistīs plašāku apmeklētāju loku un šim jautājumam būs lielāka publicitāte.

SAM 9.2.4. MK noteikumi Nr.310 to neaizliedz, tomēr jāņem vērā, ka iepērkot šāda “populāra cilvēka”  pakalpojumus ir jāievēro Publiskā iepirkuma likums un iestādes iekšējās kārtības noteikumi iepirkumu, t.sk. zemsliekšņa, veikšanā.

  • 26. Vai projekta ietvaros var plānot ilgtermiņa nomu 3 gadiem, piemēram, āra trenažieriem?

(Veselības ministrijas atbilde) Atbilstoši MK noteikumiem Nr.310 ir attiecināmas  izmaksas par veselības veicināšanas pasākumu inventāru un tā darbības nodrošināšanas izmaksas projekta īstenošanas laikā, kas nepārsniedz 10 % no atbalstāmās darbības finansējuma (38.2.punkst), kā arī noteikts, ka projekta ietvaros veselības veicināšanas pasākumi tiek plānoti īstenošanai 2017.–2019. gadā (50.punkts).

Papildus noteikts, ka (47.punkst) Specifiskā atbalsta pasākumu ietvaros nav attiecināmas būvdarbu un piegāžu līgumu izmaksas, izņemot tādu šo noteikumu 25.2., 27.2., 37.2. un 38.2. apakšpunktā minēto ierīču un inventāra piegāžu līgumu izmaksas, kuru vērtība par vienu vienību ir mazāka par 213 euro.

  • 27. Vai projekta ietvaros var piesaistīt speciālistu, kas vada regulāras koriģējošās vingrošanas nodarbības bērniem (lai būtu iespēja nodrošināt tās visiem, kam tas nepieciešams)? Arī no skolas izskanēja jautājums - vai ir iespēja piesaistīt fizioterapeitu, kas regulāri darbojas pie skolēnu stājas problēmām (piemēram, iknedēļas nodarbības visa mācību gada garumā)?

SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 34.punktā ir noteiktas 9.2.4.2.pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības, savukārt 37.1. un 38.1.apakšpunktos noteiktas attiecināmo izmaksu pozīcijas, kuru ietvaros kā slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumus iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai ir iespēja organizēt muskulatūras, t.sk. muguras, nostiprinošas vingrošanas grupu nodarbību ciklus bērniem (neveicot individuālas stājas korekcijas nodarbības), kā arī regulāras nodarbības fizioterapeita vadībā skolēnu stājas problēmu risināšanai (arī šis būs viens pasākumu cikls, piemēram, gada garumā).

Tomēr vēršam uzmanību, ka katrs specifiskās mērķa grupas indivīds projektā kā iznākuma rādītājs var tikt ietverts tikai vienu reizi – t.i., vienu un to pašu personu iznākuma rādītājā drīkst uzskaitīt tikai vienu reizi slimību profilakses pasākumā un vienu reizi veselības veicināšanas pasākumā visā 9.2.4.2.pasākuma īstenošanas laikā, t.i. no 2017.g. līdz 2022.gadam (1. atlases kārtas projekts -2017.g. līdz 2019.g. un 2. atlases kārtas projekts - 2020.g. līdz 2022.g.).

Katras pašvaldības uzdevums, īstenojot projektu, ir nodrošināt plānoto rādītāju sasniegšanu, tādēļ, ilglaicīgu ciklu organizēšana (piemēram, gada garumā) vienām un tām pašām personām var radīt rādītāju neizpildes riskus, tādēļ jābūt uzmanīgiem aktivitāšu plānošanā.

  • 28. Vai telpu (piemēram, kuras nepieciešamas nometnes vai semināra organizēšanai) un inventāra (projektors u.c.) noma būs attiecināma projekta ietvaros?

SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 38.1.apakšpunkā noteikts, ka projekta ietvaros attiecināmas veselības veicināšanas pasākumu īstenošanas izmaksas, līdz ar to, ja veselības veicināšanas pasākumu ietvaros tiek organizētas nometnes vai  semināri (pakalpojums), t.sk. pasākuma/semināra ietvaros nepieciešams projektora noma (pakalpojums), minēto pakalpojumu izmaksas būtu attiecināmas, pie nosacījuma, ka pakalpojumu iepirkumos ievēroti PIL (publisko iepirkumu likums) nosacījumi.

  • 29. Vai drīkst realizēt projekta aktivitātes pašvaldības kapitālsabiedrībā – slimnīcā?

Jā. CFLA norāda, ka SAM 9.2.4. MK noteikumu Nr.310 pieļauj iespēju projekta aktivitāšu īstenošanu arī pašvaldības kapitālsabiedrībā, tomēr jāņem vērā, ka projekta īstenotājam ir jāievēro visi PIL nosacījumi.

  • 30. Vai projekta ietvaros organizētos pasākumos - slēgtās informatīvi - izglītojošās lekcijās ierobežotam, iepriekš zināmam bērnu sastāvam (piemēram, klasei, pirmsskolas iestādes grupiņai u.tml.), kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, iespējams izmantot citu, ne latviešu valodu?

(Valsts valodas centra atbilde par pasākumu organizēšanu svešvalodās) Paskaidrojam, ka Valsts valodas likuma 11. panta pirmā daļa stingri noteic: “valsts un pašvaldību iestāžu[..] rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā”.

No tā jāsecina, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek tikai valsts valodā, bet minētā panta otrajā teikumā pieļautais izņēmums jātulko ļoti šauri, izvērtējot tā lietderību un samērīgumu. Tas, galvenokārt, attiecināms uz gadījumiem, kad tiek rīkoti starpvalstu pasākumi, vai gadījumiem, kad tiek pieaicināti ārvalstu eksperti.

Zināms, ka projekta pasākuma rīkotājs ir valsts iestāde, projekts tiek rīkots Latvijas Republikas teritorijā, kurā valsts valoda ir latviešu valoda, un šī projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem. Savukārt mērķauditorija ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, ieskaitot bērnus, kas arī ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji.

Sociālās atstumtības riskam pakļautās personas definētas Labklājības ministrijas mājaslapā, proti: tās ir grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Taču tas nenozīmē, ka šīm personām būtu problēmas ar valsts valodas prasmi.

Bērnu intereses pārstāv vecāki, kuri ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta trešā daļa). Līdz ar to informāciju par veselības pieejamību un slimību profilaksi var saņemt viņu vecāki. Vienlaikus jānorāda, ka mazākumtautību izglītības iestādēs izglītības programmas tiek īstenotas bilingvāli, līdz ar to izglītojamie prot valsts valodu. Arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore A. Kamenska ir norādījusi: „centralizētie eksāmeni liecina – nav ievērojamu atšķirību latviešu un mazākumtautību skolēnu zināšanās”[1]. Tātad arī šai grupai nav nepieciešams pasākumā izmantot svešvalodu. Jebkurā gadījumā informācijas sarežģītība kā valodas, tā ietverto skaidrojumu ziņā tiks adaptēta atbilstoši vecumgrupai.

Nepieciešamība pasākumā lietot svešvalodu ir gadījumā, ja pasākumā piedalās personas no ārvalstīm. Tādā gadījumā rīkotājs nodrošina šīs informācijas tulkojumu valsts valodā, nevis kādā citā svešvalodā. Līdz ar to secināms, ka nav lietderīgi un samērīgi pasākumā lietot svešvalodu, jo visām personu grupām ir jāprot valsts valoda vai arī tām ir pārstāvis, kas spēj izskaidrot veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumus personai saprotamā valodā.

Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” ir izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta piekto un sesto daļu un līdz ar to neattiecas uz pasākumu valodas regulējumu.

  • 31. Ja pašvaldībai nav plānots īstenot citus projektus, vai var nepildīt projekta iesnieguma veidlapas 2.5. sadaļa „Projekta saturiskā saistība ar citiem iesniegtajiem/ īstenotajiem/ īstenošanā esošiem projektiem”?

Projekta iesnieguma atbilstības kritērijs nosaka, ka tiks vērtēts, vai projektā plānota un aprakstīta sinerģija ar citu valsts, ārvalstu un Eiropas Savienības finanšu atbalsta instrumentiem, vērtēšanas metodikā konkretizējot,  kā jāvērtē projekta sinerģija ar specifiskajiem atbalsta mērķiem Nr. 5.4.1., 5.5.1., 7.3.1., 8.1.2., 8.1.3., 8.3.2., 9.1.2., 7.3.2. un 9.1.1., 9.2.1. un Eiropas Komisijas trešā Savienības rīcības programma veselības jomā 2014. – 2020.gadam, ja attiecināms un citiem Veselības ministrijas specifiskajiem atbalsta mērķiem.

Tādejādi 2.5.sadaļa ir jāpilda par visiem minētajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, norādot vai ir plānota papildinātība vai demarkācija, attiecīgi norādot pieejamo informāciju specifiskā atbalsta mērķa līmenī.

Informāciju par specifiskajiem atbalsta mērķiem, to ietvaros plānotajām aktivitātēm, pieejamo finansējumu  SAM vai pasākuma līmenī  var iegūt darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība”  un tās pielikumos, piemēram 12.pielikums „Specifisko atbalsta mērķu atbalstāmās darbības un pieejamais finansējums”.

Piemēru lūdzam skatīt šeit!

  • 32. Aizpildot projekta iesnieguma veidlapas 1.3.sadaļu, tiek prasīts – "! Problēmas izklāstā vēlams izmantot statistikas datus …., veiktās priekšizpētes rezultātus, atsauces uz pētījumiem, izvērtējumiem u.tml." Ja pašvaldības līmenī nav veikta statistikas datu vākšana, analīze un nav plānots tādu veikt pēc projekta, kam nav pieejami papildu līdzekļi, vai projekts tiks noraidīts?

Skaidrojam, ka plānojot 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk – SAM 9.2.4.) mērķi un mērķa grupu tika ņemti vērā statistikas dati, tāpat balstoties uz pētījumiem tika noteikti sagaidāmie rezultāti, kas pamato specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotās darbības un to ietekmi uz mērķa sasniegšanu specifiskā atbalsta mērķa līmenī. Tādejādi šie dati ir izmantojumi arī 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros pašvaldību individuāli realizējamo projektu darbību pamatojumam, un izvēlēto risinājumu atbilstību mērķa grupas uzrunāšanai, attiecinot to uz konkrēto pašvaldību – teritoriju.

Sākotnējais novērtējums pieejams šeit.

  • 33. Lūdzam sniegt piemērus aizpildīšanas metodikā 1.3.sadaļas aizpildīšanai teiktajam: "projektā ir jābūt definētiem papildu efektivitātes rādītājiem sabiedrības veselības paradumu maiņai attiecibā uz  veselīga uztura lietošanas veicināšanu, atkarību mazināšanu, fizisko aktivitāšu veicināšanu, garīgās veselības veicināšanu, reproduktīvās veselības veicināšanu un profilakses uzlabošanu"!

Skaidrojam, ka projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritērijs (3.1.) paredz vērtēt, vai iesnieguma 1.3.punktā ir definēti un aprakstīti papildu efektivitātes uzraudzības rādītāji sabiedrības veselības paradumu maiņai attiecībā uz:

  • veselīga uztura lietošanas veicināšanu;
  • attiecībā uz atkarību mazināšanu;
  • attiecībā uz fizisko aktivitāšu veicināšanu;
  • attiecībā uz garīgās veselības  veicināšanu;
  • attiecībā uz reproduktīvās veselības veicināšanu;
  • attiecībā uz profilakses uzlabošanu,

par katru no jomām piešķirot 1 punktu un nosakot, ka projekta atbilstībai minimālais nepieciešamais punktu skaits ir 4, tādējādi ir jābūt noteiktiem vismaz 4 papildu rādītājiem, kas sekmē minēto paradumu maiņu. SAM 9.2.4. līmenī sākotnējā novērtējuma 2., 3. un 4.pielikumā ir minēti papildu rādītāji, kurus arī 9.2.4.2. pasākuma ietvaros pašvaldību individuāli realizējamo projektu ietvaros var piemērot, pamatojot to un attiecinot proporcionāli uz konkrēto pašvaldību – teritoriju.

Tāpat, piemēram, pašvaldības var veikt anketēšanu pirms projekta, vai tādi dati ir pieejami, un attiecīgi paredzēt, par cik procentuāli uzlabosies paradumi pēc projekta konkrētajā rādītājā.

  • 34. Lūdzam sniegt piemērus aizpildīšanas metodikā 1.5.sadaļas aizpildīšanai teiktajam: "! Projektu darbības aprakstā sniegtajai informācijai jāliecina, ka:

• projekta ietvaros ir paredzēti vismaz 3 secīgi pasākumu kompleksi vai cikli par attiecīgu tēmu, kas vērsti uz konkrētu mērķa grupu, lai sekmētu tās veselības paradumu maiņu"!

Skaidrojam, ka projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstības kritērijs (2.2.) paredz vērtēt, vai projekta iesniedzējs projekta iesnieguma 1.5.sadaļā ir paredzējis vismaz 3-5 secīgu projekta darbību, pasākumu kompleksu/ciklu par attiecīgu tēmu vai problēmu, kas vērsts uz attiecīgu mērķa grupu (dalībniekiem ar konkrēto problēmu), lai sekmētu mērķa grupas veselības (veselīgs uzturs, brīvs no atkarībām, pietiekamas fiziskās aktivitātes, utt.) paradumu maiņu. Piemēram 1.5.sadaļā minētās projekta darbības liecina, ka attiecībā uz smēķējošām grūtniecēm projekta ietvaros ir paredzētas darbības, kas sekmē šī paraduma maiņu, attiecīgi jau skolu līmenī īstenojot vairākus secīgus pasākumus vienai skolēnu grupai par smēķēšanas kaitīgumu, lai nodrošinātu, ka viens un tas pats jaunietis tiek uzrunāts atkārtoti, lai panāktu ietekmi uz veselīga dzīvesveida paradumu izveidošanu. Tāpat ir paredzēti individuāli vai grupu pasākumi ar smēķējošām grūtniecēm, kā arī var tik paredzēti pasākumi, apmācības vai semināri līdzatkarīgajiem – smēķējošās grūtnieces radiniekiem, tādējādi nodrošinot, ka mērķa grupas dalībnieks tiek uzrunāts gan personīgi, gan arī ar apkārtējās sabiedrības starpniecību. Līdzīgi attiecībā uz aptaukošanās īpatsvara mazināšanu noteiktai mērķa grupai, būtiski ir uzrunāt auditoriju ne tikai saistībā ar veselīga uztura nozīmi, bet arī ar pasākumiem, kas akcentē pietiekamu fizisko aktivitāšu nozīmi.Tikai atsevišķi pasākumi par uzturu vai tikai par fiziskajām aktivitātēm, iespējams, būs mazāk efektīvi, ņemot vērā, ka liekā svara profilaksē nozīmīgs ir ne tikai veselīgs un sabalansēts uzturs, bet arī atbilstošas un pietiekamas fiziskās aktivitātes konkrētai sabiedrības grupai.

  • 35. Lūdzam skaidrot, vai projekta iesnieguma aizpildīšanas metodikā 1.3.sadaļā noteiktajam "jābūt aprakstītai plānotajai rīcībai, kas paredzēta finansējuma piesaistei"  jābūt noteiktam, ka finansējums piesaistīt no 9.2.4.2.pasākumam pieejamajiem līdzekļiem vai no valsts budžeta?

Skaidrojam, ka 1.3.sadaļā ir jābūt aprakstītai projekta ietekmei uz valsts un pašvaldību budžetiem, ka tā ir ņemta vērā un ir pieņemama, kā arī ir identificēta nepieciešamā rīcība finansējuma piesaistei, tādejādi nodrošinot projekta atbilstību atbilstības kritērijam (2.5.). Tādejādi var tikt noteikts, ka projekta īstenošanai tiks piesaistīts finansējums no 9.2.4.2.pasākumam pieejamajiem līdzekļiem, kas tiks finansēti no valsts budžeta 74.resora “Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” un valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzētajiem līdzekļiem.

  • 36. Lūdzam skaidrot, vai projektā var paredzēt darbības, kas vērstas uz HIV profilaksi?

Skaidrojam, ka atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijiem (Nr.2.1.) projektam ir jābūt vērstam uz:

  • veselīga uztura lietošanas veicināšanu,
  • fizisko aktivitāšu veicināšanu,
  • atkarību mazināšanu,
  • garīgās veselības veicināšanu,
  • reproduktīvās veselības veicināšanu,
  • profilakses uzlabošanu

četru prioritāro jomu (sirds un asinsvadu, onokoloģisko slimību profilakse, garīgās veselības, perinatālās un neonatālās veselības veicināšana) ietvaros atbilstoši attiecīgās teritorijas veselības profilam.

Tādejādi HIV profilakse nav atbalstāma, jo neatbilst nevienai no četrām prioritārajām jomām un pēc būtības ir sekundārā profilakse, un šī pasākuma ietvaros nav atbalstāma. Savukārt organizējot pasākumus mērķa grupām, piemēram, ar mērķi mazināt atkarības perinatālajā jomā, var tikt iekļauts temats par izvairīšanos no HIV un citām STI.

  • 37. Lūdzam skaidrot, vai obligāti jānodrošina skolu iesaiste Nacionālajā Veselību veicinošo skolu tīklā?

Skaidrojam, ka projektu vērtēšanas atbilstības kritērijs (2.3.) nosaka vērtēt, ka ar projekta darbībām paredzēts veicināt tīkla stiprināšanu, nodrošinot iniciatīvas skolu motivācijai iesaistīties tīklā, kā arī īpašus pasākumus tīklā jau esošām skolām. Tādejādi nav noteikts, ka skolām būtu pienākums to darīt, bet projekta īstenotājs gan netieši, gan tieši,  piemēram, ar pasākumiem, kas īstenoti skolās, var veicināt šo skolu iesaisti tīklā. Tam ir jābūt noteiktam projekta aprakstā 1.3.sadaļā. Kā arī skolu iesaiste minētajā tīklā ilgtermiņā nodrošinās to, ka izglītības iestādēs arī pēc ESF projekta beigām tiks īstenotas veselību veicinošas aktivitātes, veidota veselību veicinoša vide utt.

  • 38. Lūdzu skaidrot, kā aizpildāma projekta iesnieguma veidlapas 1.6.sadaļas kolonnas “gads” un “starpvērtība”?

Skaidrojam, ka kolonnā “gala vērtība” tiek norādīts konkrētajam finansējuma saņēmējam noteiktais 1.kārtas projekta ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs, kas attiecīgi procentuāli sadalīts, 1.rindā norādot īpašo mērķa grupu iedzīvotāju skaitu, kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos (15% no kopējā 1.kārtā sasniedzamā iznākuma rādītāja) un 2. rindā norādot īpašo mērķa grupu iedzīvotāju skaitu, kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos (85% no kopējā 1.kārtā sasniedzamā iznākuma rādītāja). Sasniedzamo īpašo mērķa grupu rādītāja „iedzīvotāju skaits” mērķa vērtība noteikta CFLA mājas lapā publicētās tabulas “Finansējuma sadalījums pašvaldībām” kolonnā  “1.kārtas ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs”.

Attiecīgi projekta iesnieguma 1.6. sadaļas tabulas kolonnā “gads” norāda starpvērtības gadu – 2018., jo starpvērtība nosakāma uz 31.12.2018., savukārt  kolonnā “starpvērtība” norāda iedzīvotāju skaitu, kas vienāds ar 40% no gala vērtības. Proti, ja gala vērtība (uz projekta beigu datumu 31.12.2019) konkrētajam finansējuma saņēmējam 1.kārtas projekta ietvaros ir 1056 iedzīvotāji, tad1.rindā gala vērtība būs 158 un starpvērtība - 63, bet 2.rindā – gala vērtība būs 898 un starpvērtība – 359.

  • 39. Lūdzu skaidrot, vai iedzīvotāji, kas uzskaitāmi kā mērķa grupa iznākuma rādītāja sasniegšanai attiecībā uz slimību profilaksi, var būt tie paši, kas uzskaitāmi arī iznākuma rādītāja sasniegšanai attiecībā uz veselības veicināšanu?

Gadījumā, ja viena projekta ietvaros viens un tas pats iedzīvotājs piedalās atsevišķā slimību profilakses pasākumā un arī atsevišķā veselības veicināšanas pasākumā, tad šo iedzīvotāju pieskaita, gan pie iznākuma rādītāja „iedzīvotāju skaits, kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos”, gan pie iznākuma rādītāja „iedzīvotāju skaits, kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos”. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.310 9.1.2. un 9.2.2. apakšpunktiem iznākuma rādītājs „iedzīvotāju skaits, kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos” un iznākuma rādītājs „iedzīvotāju skaits, kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos" proporcionāli sadalāms 15% pret 85%, attiecīgi aizpildot 1.6.1.sadaļas tabulas rindas.

  • 40. Vai Jūs varētu konkretizēt budžeta tāmes sadaļu 13.1.5. Izmaksas par profilakses pasākumu rezultātu aprakstu un efektivitātes un ietekmes izvērtējumu. Kā viņu kalkulēt un, kas zem viņas var būt (ārpaklapojums, kas jānodrošina caur iepirkumu?)

Veselības ministrijas sniegtais skaidrojums:

Budžeta 13.1.sadaļā tiek liktas visas izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumos 34.3. apakšpunktā minētā atbalstāmo darbību - 34.3. slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, sadalot pa šīm apakšpozīcijām. Zem profilakses var tikt plānotas dažādas darbības, tās var iepirkt ārpakalpojumā, vienā iepirkumā vai vairākos. Var kompleksi iepirkt profilakses pasākumu ar visu inventāru, transportēšanu un pasākumu rezultātu izvērtējumu.

Par profilakses pasākumu dalībniekiem ir jāvāc dati un tie jāuzskaita, finansējuma saņēmējam jāatskaitās par sasniegto, tādejādi, ja finansējuma saņēmējs ir iepircis šos profilakses pasākumus kompleksi, tad viņš var deleģēt pakalpojuma sniedzējam arī dalībnieku uzskaiti, anketēšanu, datu apkopošanu un rezultātu iesniegšanu finansējuma saņēmējam, kas tos tālāk iesniedz sadarbības iestādei. Šīs būs tās izmaksas, kas atspoguļojamas budžetā 13.1.5. Ja tas ir liels finansējuma saņēmējs viņš var atsevišķi iepirkt pakalpojumu, kas apkopo visus rezultātus un sniedz izvērtējumu, ievērojot Personas datu aizsardzības tiesības.

  • 41. Vai pie sadaļas Veselības veicināšanas pasākumu īstenošanas izmaksas, t.sk. rezultātu aprakstu un efektivitātes un ietekmes izvērtējuma izmaksas var plānot afišas , kas reklamētu kādu no paredzamajām aktivitātēm, piem. interešu grupas iedzīvotājiem (nūjošana, skriešana, velobraukšana u.c.) vai fizisko aktivitāšu popularizēšanas programma darbavietām?

Veselības ministrijas sniegtais skaidrojums:

Jā. Atsevišķas pozīcijas reklāmas materiāliem nav, tie iepērkami zem Veselības veicināšanas pasākumu īstenošanas izmaksām.

  • 42. MK noteikumu 34.1. un 34.2. punktā norādīti personāla atlīdzības apmēri no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Jautājums – vai, piemēram, nometnes vadītāja un tā personāla atlīdzība iekļaujas 34.2. punktā norādītajos 2%? Vai varbūt to var paredzēt no 34.4. paredzētajiem 80%, kur ir paredzēti veselību veicinoši pasākumi? Līdzīgi ir arī ar lektoriem, praktisko nodarbību vadītājiem.

MK noteikumu 34.1. un 34.2. punktā norādītā personāla izmaksām paredzētā finansējuma izlietojuma plānošana ir Jūsu ziņā. Veselību veicinošu pasākumu organizēšanas personālu variet nodarbināt gan kā projekta darbiniekus (uz darba līguma pamata) 34.2. punktā norādīto personāla izmaksu ietvaros (kopā līdz 2% no budžeta un ievērojot MK noteikumu 44.punkta nosacījumus), gan uz pakalpojuma līguma pamata, ievērojot PIL un iestādes iekšējās kārtības prasības - tādā gadījumā šīs izmaksas attieksies uz 34.4. paredzētajām izmaksām veselību veicinošu pasākumu organizēšanai. Tas pats attiecas arī uz lektoriem, praktisko nodarbību vadītājiem.

  • 43. Jautājums par projektam piesaistīto speciālistu atalgojumu:
    MK noteikumu 34.2. punktā noteiktā speciālista atlīdzības izmaksas Ludzas nov. pašv. ir 3297 EUR uz projekta īstenošanas periodu, kas ir 3 gadi. MK noteikumu 44.punktā ir minēts, ka atlīdzības izmaksas attiecina, ja darbinieks projektā nodarbināts vismaz 30% no kopējās noslodzes.
    Ja sadalām šos 3 297 EUR uz trīs gadiem= 1099 EUR uz vienu gadu un ar visiem pieskaitāmiem nodokļiem. Tad mēnesī par 1/3 slodzes speciālists saņem 91.58 EUR - nodokļi, t.sk. darba devēja soc. nod. Rezultātā sanāk, ka netiek nodrošināta pat minimālā alga, kas valstī noteiktā 2016.gadā uz 30% slodzi ir 111 EUR, bez darba devēja soc. iemaksas.

Tad kaut kur ir pretruna! Vai nu jāmazina noslodzes procents, vai jāpalielina MK noteikumu 36.punktā noteiktais 2% ierobežojums.

MK noteikumu 34.2. punktā noteiktas uz darba līguma pamata nodarbinātu projekta īstenošanas speciālistu atlīdzības izmaksas, kuri veic veselību veicinošu un slimību profilakses pasākumu organizēšanu. Tā kā pasākumi, visticamāk, nenotiks nepārtraukti vai pietiekami intensīvi, tad nebūs nepieciešams pastāvīgi nodarbināt darbinieku uz 0,3 slodzi. Izmaksas ir iespējams attiecināt tikai tajos mēnešos, kad norit aktīva pasākumu organizēšana. "Vadlīniju attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā", kas atrodamas ES fondu mājaslapā (www.esfondi.lv) (3.2.1.punkts) nosaka, ka "Projekta tiešajās personāla izmaksās var iekļaut to darbinieku 3.2.punktā minētās atlīdzības izmaksas, kuri noteiktā laika posmā (vismaz viens mēnesis) ne mazāk kā 30% no sava darba laika veic pienākumus, kas saistīti ar projektu... ", kā arī šo vadlīniju 4.2.5.punkts nosaka, ka projekta netiešajās attiecināmajās izmaksās (netiešo izmaksu vienotā likme 15% no tiešajām personāla izmaksām) ietilpst arī: "iestādes atbalsta un vadības personāla, kas tieši vai netieši iesaistīti projekta īstenošanā, atlīdzības izmaksas, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās, tai skaitā īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ja projektā noteiktā laika posmā (ne mazāk kā viens mēnesis) tiek strādāts mazāk par 30% no sava darba laika". 

Projekta pasākumu organizēšanai iespējams piesaistīt pakalpojumu sniedzējus uz pakalpojuma līguma pamata, ievērojot PIL un iestādes iekšējās kārtības prasības, gan kā privātas personas, gan kā uzņēmējus, un šīs izmaksas attiecināt uz MK noteikumu 34.3. un 34.4. punktā noteiktajām darbībām.

  • 44. Vai SAM 9.2.4.2. aktivitātes ietvaros personāla izmaksas: projekta vadības izmaksas un projekta ieviešanas izmaksas var segt no pašvaldības budžeta līdzekļiem?

Jā, gan projekta vadības izmaksas, gan projekta ieviešanas personāla izmaksas variet pilnībā vai daļēji segt no pašvaldības budžeta līdzekļiem - SAM 9.2.4.2. nenosaka ierobežojumus, kas aizliegtu projekta vadīšanā un aktivitāšu organizēšanā piedalīties pašvaldības finansētiem darbiniekiem. Tā kā par viņu darbu netiks pieprasīts ES finansējums, par viņu darbu atskaites CFLA nav jāsniedz.

Tomēr daļējas attiecināšanas gadījumā jāievēro, ka uz projektu attiecināmā darba daļa nedrīkst būt mazāka par 30% no kopējās darbinieka noslodzes.

  • 45. Vai gadījumā, ja šobrīd Sociālajā dienestā mums ir psihologs, tad tā darba algu iespējams finansēt no 2017.-2019. Gada SAM 9.2.4.2. aktivitātes projekta līdzekļiem, vai tomēr projekta ietvaros var finansēt papildus jau esošajam Sociālā dienesta psihologam cita psihologa darba algas izmaksas?

No SAM 9.2.4.2. līdzekļiem nav iespējams vienkārši finansēt kāda darbinieka (esoša vai jauna) darba algu. Projekta mērķis ir veselību veicinošu un slimību profilakses pasākumu organizēšana. Gadījumā, ja kāda pasākuma ietvaros vēlaties nodarbināt pašvaldības Sociālā dienesta psihologu (šis pasākums varētu būt arī ilglaicīgs, piemēram, regulāras izglītojošas lekcijas vai nodarbības veselības veicināšanas un primārās profilakses ietvaros specifiskās atbalsta mērķa grupas pārstāvjiem papildus jau pieejamajiem bezmaksas psihologa pakalpojumiem), ir jāievēro MK noteikumu Nr.310 44.punkta nosacījumus: “Projekta vadības un īstenošanas personālam, kas darba laika slodzes ietvaros vienā institūcijā veic pienākumus, kuri ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās institūcijas pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļa no atlīdzības izmaksām var tikt segta no projekta finansējuma proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi. Šādā gadījumā veic projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti dalījumā pa veiktajām funkcijām, ievērojot, ka izmaksas no Eiropas Sociālā fonda ir attiecināmas, ja darbinieks projektā nodarbināts vismaz 30 procentus no kopējās noslodzes.”

Ja kādam projekta pasākumam nepieciešams piesaistīt psihologu, to iespējams iepirkt kā pakalpojumu, ievērojot Publiskā iepirkuma likumā un iestādes iekšējos noteikumos atrunāto iepirkuma veikšanas procedūru.

  • 46. Vai SAM 9.2.4.2. aktivitātes ietvaros ir atbalstāmi 1. palīdzības sniegšanas kursi (lekcijas)?

Nē, jo traumatisma profilakse un pirmā palīdzībā nav VM izvirzītās prioritātes 9.2.4. pasākumam.

  • 47. Vai zem aktivitātes Slimību profilakses pasākumi – var iekļaut bez maksas ērču potes (1. un 2. poti) mērķu grupai bērni?

Nē, jo infekciju slimību profilakse nav VM izvirzītā prioritāte 9.2.4. pasākumam.

  • 48. Vai 37.1., 38.1. 37.4. un 38.4. apakšpunktā noteikto speciālistu darba algu likmēm ir jāpiemēro 45.punktā noteiktās likmes. Kurā brīdī var saņemt sadarbības iestādes saskaņojumu par lielāku likmju piemērošanu?

MK noteikumu Nr.310 45.punktā noteikti pakalpojuma līgumu cilvēkstundu likmju “griesti”, t.i. augstākais ierobežojums (ieskaitot PVN). Tas nenozīmē, ka projekta ietvaros iepirkto pakalpojumu cenai jāatbilst šīm MK noteikumos atrunātajām likmēm. Iepērkot pakalpojumus, ir jāievēro atbilstošo pakalpojumu izcenojumi reģionālajā tirgū, kā arī ir spēkā ekonomiskuma princips, veicot gan zemsliekšņa iepirkumus, gan iepirkumus, piemērojot Publiskā iepirkuma likuma procedūras. Sadarbības iestādei saskaņojumu par lielāku likmju piemērošanu var prasīt tikai īpaši pamatotos izņēmuma gadījumos, jo likmes ir pietiekami augstas Latvijas tirgum. Vēršam uzmanību, ka šīs nav speciālistu darba algu likmes!

Gadījumā, ja darbinieks projektā strādā uz darba līguma pamata, viņa stundas likmei projektā jāatbilst stundas likmei iestādes darbiniekiem atbilstošā amatā saskaņā ar iestādes iekšējo darba samaksas politiku un ārējiem normatīvajiem aktiem.

  • 49. Vai 38.1. apakšpunkta ietvaros var būt attiecināmas logopēda, fizioterapeita, masāžas speciālista darba algas izmaksas. Vai arī šo speciālistu piesaistē ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likums un nevar slēgt darba līgumu ar speciālistu?

Nav aizliegts uz projektu attiecināt speciālistu darba algas izmaksas, tomēr jāņem vērā MK noteikumu 36.punktā noteiktais ierobežojums 2%, līdz ar to, lai īstenotu visus plānotos pasākumus būs jāslēdz pakalpojuma līgumi un šo speciālistu piesaistē būs jāpiemēro Publisko iepirkumu likums un iestādes iekšējie noteikumi iepirkumu veikšanai.

  • 50. Vai 38.1. apakšpunkta ietvaros var tikt atbalstītas:
    • Vidusskolas  pedagogu apmācības „Es augu vesels” izmaksas (A 12h), kas ir ar IZM saskaņota pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma;
    • Mūzikas un mākslas skolas 2017./2018.g.m.g. uzsāktas profesionālās ievirzes izglītības programma „Deja” pedagogu algas.

Speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu izmaksas uz projektu nav attiecināmas. Speciālistu apmācības ir paredzētas no 9.2.4.1. pasākuma un plānots tās organizēt centralizēti visā Latvijā - 9.2.4.2. pasākuma ietvaros tās nav plānotas. Šī pasākuma ietvaros plānoti uz specifiskajām mērķa grupām vērsti projekta ietvaros organizēti pasākumi.

  • 51. Lūdzu skaidrot kādā veidā ir jāpierāda projekta budžetā iekļauto pozīciju summas? Vai ir jābūt cenu aptaujām, piedāvājumiem no pakalpojumu sniedzējiem, ja jā, vai tie ir jāpievieno pie projekta iesniegšanas?

Ne cenu aptaujas, ne piedāvājumi no pakalpojumu sniedzējiem pie projekta iesnieguma nav jāpievieno. Lai varētu apzināt projekta iesniegumā katrai aktivitātei plānojamo budžetu, Jums priekš sevis ir jāveic prognozējamo cenu aptauja. Ja vērtēšanas procesā radīsies šaubas par izmaksu pamatotību, var tikt lūgts skaidrot, kā izmaksas veidojušās.

  • 52. Vai pastāv izmaksu ierobežojumi attiecībā uz izmaksām  obligāto minimālo publicitātes prasību izpildei?

Finansiāli ierobežojumi attiecībā uz izmaksām obligāto minimālo publicitātes prasību izpildei nav noteikti, bet jāņem vērā, ka izmaksām ir jābūt tikai par obligāto minimālo publicitātes prasību izpildi (A3 plakāts un obligātā publicitāte pasākumos)!

  • 53. Plānojot projekta aktivitātes, mums sanāca, ka pārsvarā būtu veselību veicināšanas pasākumi. Profilakses pasākumu ir stipri mazāk.

Vai te jāievēro kādas proporcijas pasākumu plānošanā?

Saskaņā ar MK noteikumu 9. punktā atrunātajām 9.2.4.2.pasākuma iznākuma uzraudzības rādītāja skaitliskajām vērtībām, profilakses pasākumos iekļaujami 15% no kopējā specifiskā mērķa grupu pārstāvju skaita un veselības veicināšanas pasākumos – 85%. Šī proporcija aptuveni saglabājama arī katra atsevišķā projekta ietvaros un projekta iesnieguma sadaļā 1.6.1. katrā jomā ieplānotie iznākuma rādītāji ir jāsasniedz, līdz ar to tas, ka Jums plānoto profilakses pasākumu ir stipri mazāk, ir pareizi.

  • 54. Kur būtu iespējams iepazīties ar Sākotnējā novērtējuma pielikumiem?

Sākotnējā novērtējuma pielikumi ir atrodami turpat, kur sākotnējais novērtējums, ar šādiem nosaukumiem:

Atmaksājami konsultatīvi pakalpojumi: Atbalsts veselības aizsardzības sistēmas stratēģijas izveidei prioritārajās saslimšanas jomās Latvijā. Veselības veicināšanas pārskats
Aktivitātes izvērtēšanai izmantojamie indikatori
Latvijas reģionu veselības profils
Ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu sākotnējās vērtības reģionālajā un pašvaldību līmenī

  • 55. Ja pašvaldībai nav plānots īstenot citus projektus, vai var nepildīt projekta iesnieguma veidlapas 2.5. sadaļa „Projekta saturiskā saistība ar citiem iesniegtajiem/ īstenotajiem/ īstenošanā esošiem projektiem”?

Projekta iesnieguma atbilstības kritērijs nosaka, ka tiks vērtēts, vai projektā plānota un aprakstīta sinerģija ar citu valsts, ārvalstu un Eiropas Savienības finanšu atbalsta instrumentiem, vērtēšanas metodikā konkretizējot,  kā jāvērtē projekta sinerģija ar specifiskajiem atbalsta mērķiem Nr. 5.4.1., 5.5.1., 7.3.1., 8.1.2., 8.1.3., 8.3.2., 9.1.2., 7.3.2. un 9.1.1., 9.2.1. un Eiropas Komisijas trešā Savienības rīcības programma veselības jomā 2014. – 2020.gadam, ja attiecināms un citiem Veselības ministrijas specifiskajiem atbalsta mērķiem.

Tādejādi 2.5.sadaļa ir jāpilda par visiem minētajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, norādot vai ir plānota papildinātība vai demarkācija, attiecīgi norādot pieejamo informāciju specifiskā atbalsta mērķa līmenī.

Informāciju par specifiskajiem atbalsta mērķiem, to ietvaros plānotajām aktivitātēm, pieejamo finansējumu  SAM vai pasākuma līmenī  var iegūt darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība”  un tās pielikumos, piemēram 12.pielikums „Specifisko atbalsta mērķu atbalstāmās darbības un pieejamais finansējums”.

Piemēru lūdzam skatīt šeit!

  • 56. Projekta ietvaros plānojam divu veidu praktiskos pasākumus fizisko aktivitāšu jautājumu popularizēšanai sabiedrībā:
  1. Interešu grupas iedzīvotājiem - ārpustelpu fitnesa nodarbības no maija līdz septembrim 2017., 2018. un 2019. gadā.
  2. Pasākumi muskuļu un skeleta slimību mazināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs (16 secīgas nodarbības grupai, vairākas grupas).

Abus pasākumus īstenos iepirkuma rezultātā izvēlēts sertificēts speciālists. Plānojam, ka pirmo pasākumu ik reizes apmeklēs 30 – 40 aktīvisti, savukārt otro pasākumu 5 – 10 bērni. Samaksa speciālistam būs fiksēta par vienu nodarbību.

Jautājums: vai tiks attiecinātas izmaksas par visām nodarbībām, ja tās apmeklēs dažāds aktīvo iedzīvotāju un bērnu skaits? Attiecībā uz iedzīvotājiem apmeklējumu šobrīd prognozējam. Bērniem grupas veidosim no 5 vai 10 bērniem (vēl tiek lemts saistībā ar pieejamo finansējumu). Vai finansējums tiks attiecināts, ja kādā nodarbībā kāds no bērniem, kam būtu jāpiedalās, kādu apstākļu dēļ nepiedalīsies? Kā būs jāatskaitās par katru nodarbību atsevišķi vai visu ciklu? Vai pietiks ar vienu vecāka aizpildītu anketu pirms pirmās grupu nodarbības?

Lai attiecinātu ārpakalpojuma nodrošinātu nodarbību, ir svarīgi arī gūt pārliecību, ka nodarbība ir notikusi. Bez citiem atbilstošajiem dokumentiem, tam nepieciešama arī dalībnieku parakstīta reģistrācijas lapa. Bērnudārza bērnu gadījumā izņēmuma kārtā tas varētu būt dalībnieku saraksts, kuru parakstījusi bērnudārza vadītāja vai grupiņas audzinātāja. Anketu (tā kā tas būs nodarbību cikls, tad, ja kopsummā tas plānots uz 8 vai vairāk stundām, tad “lielo” anketu, bet, ja mazāk, tad “mazo”) dosiet dalībniekam aizpildīt tikai vienu reizi - viņa pirmajā nodarbībā (neatkarīgi no tā, cik nodarbībās viņš piedalīsies). Bērnu dārza bērnu gadījumā anketas dosiet aizpildīt vienam no bērna vecākiem vai citam viņa likumīgajam pārstāvim, abu vecāku paraksti uz anketas nav nepieciešami. Atskaitīsieties par nodarbībām pie kārtējā maksājuma pieprasījuma neatkarīgi no tā, vai līgums ir izpildīts pilnībā, vai tikai daļēji (cikls turpinās), iesniedzot atskaites periodā apmaksātos pieņemšanas-nodošanas aktus/rēķinus un citus atbilstošos dokumentus, t.sk. dalībnieku sarakstus/reģistrācijas lapas. Pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu nodarbību norisi un dalībnieku piesaisti, tādēļ nodarbības, kurās neierodas dalībnieki, nebūs attiecināmas. Ja līgumā netiks atrunāts konkrēts dalībnieku skaits, kurš trenerim jānodrošina, tad gadījumā, ja kāds no regulārajiem dalībniekiem kādā nodarbībā nepiedalīsies, tas nevarēs būt par pamatu izmaksu neattiecināšanai.

Kas attiecas uz Jūsu plānoto aktivitāti “Pasākumi muskuļu un skeleta slimību mazināšanai”, šādas nodarbības šī pasākuma ietvaros nav attiecināmas, jo, pirmkārt, skeleta un muskuļu sistēmas slimības neatbilst nevienai no četrām pasākuma prioritārajām jomām (onkoloģija, sirds-asinsvadu slimības, psihiskās slimības un reproduktīvā veselība), kā arī, otrkārt, darbs ar jau esošām “slimībām”, jau esošu noviržu korekcija nav pasākuma mērķis, jo neatbilst ne veselības veicināšanas, ne primārās profilakses pasākumiem. Iesakām mainīt aktivitātes tematiku, kā arī strādāt uz lielākām grupām, kas ir gan ekonomiski izdevīgāk, gan arī veicina projekta mērķa un īstenošanas rādītāja sasniegšanu. Nelielais Jūsu plānotais grupas dalībnieku skaits (5-10) rada lielāku risku, ka ziemas vīrusu periodā, kad bērnudārzu apmeklē labi, ja puse bērnu, uz nodarbību ieradīsies tikai 1-2 bērni, līdz ar to pastāv risks, ka izmaksas var tikt atzītas par ekonomiski nepamatotām. Kā jau tikšanās reizē runājām, individuālas nodarbības būtu pieļaujamas tikai pamatotos izņēmuma gadījumos, kad darbs grupās patiešām nav iespējams (piemēram, vispārīgo veselību veicinošs darbs ar cilvēkiem, kuriem ir nopietna invaliditāte).

Projekta pasākumi jāplāno pēc iespējas plašākai sabiedrībai, tajos ietverot arī informatīvo sadaļu, tādējādi veicinot sabiedrības paradumu maiņu uz veselību veicinošu dzīvesveidu.

  • 57. Vai ir iespēja pieteikties projektam uz finansējumu EUR 82 887, ja mēs piesakāmies Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā tuvāko nedēļu laikā?

Saskaņā ar 17.05.2016. MK noteikumu Nr.310 20.punkts nosaka:

20. Projekta iesniedzējs 9.2.4.2. pasākuma ietvaros ir:

20.1. pašvaldība, kas ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sadarbības iestādes uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu (turpmāk – uzaicinājums) nosūtīšanas ir Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece;
20.2. tiešā pārvaldes iestāde, kas īsteno un koordinē veselības veicināšanas un slimību profilakses politiku, – Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdz ar to gadījumā, ja Jūsu pašvaldība līdz noteiktajam brīdim nebija Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece, tad tagad vairs neko līdzēt nevar un Jūsu vietā projektu īstenos Slimību profilakses un kontroles centrs.

  • 58. Pašvaldības iestādes struktūrvienībā (pansionātā) šobrīd tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pasākumi - masiera un ergoterapeita pakalpojumi – ārpakalpojumā, izmaksas tiek segtas no pašvaldības iestādes budžeta līdzekļiem.

Jautājums – vai 9.2.4.2.pasākuma projekta ietvaros masiera un ergoterapeita pakalpojumi var būt atbalstāmās darbības kā viena no sastāvdaļām kompleksā pasākumā (ārpakalpojums, jauns līgums)? Pēc projekta pašvaldība šos pasākumus turpinās finansēt no saviem līdzekļiem.

No SAM 9.2.4.2. līdzekļiem nav iespējams vienkārši finansēt kāda jau iepriekš noslēgta pakalpojuma līguma izmaksas. Projekta mērķis ir veselību veicinošu un slimību profilakses pasākumu organizēšana projekta ietvaros. Gadījumā, ja kāda veselību veicinoša vai primārās profilakses pasākuma ietvaros rodas nepieciešamība pēc ergoterapeita vai masiera pakalpojuma, to ir iespējams iepirkt projekta vajadzībām, ievērojot PIL un iestādes iekšējā kārtībā noteiktās procedūras. Atgādinām, ka  SAM 9.2.4.2. pasākumiem jābūt vērstiem uz vispārīgās veselības veicināšanu vai primāro profilaksi kādā no četrām pasākuma prioritārajām jomām (onkoloģija, sirds-asinsvadu slimības, psihiskās slimības un reproduktīvā veselība) - ne rehabilitācija, ne citas ārstnieciskas vai koriģējošas procedūras, it īpaši individuālas, uz projektu nav attiecināmas.

  • 59. Ar ko atšķiras veselības veicināšana no primārās profilakses? Lūdzam piemērus, kas ir primārās profilakses pasākumi?

Primārās profilakses pasākumi tiek veikti, lai stiprinātu cilvēku veselību kopumā vai pasargātu līdz tam neslimojošus indivīdus no saslimšanas ar kādu konkrētu slimību. Pirmajā gadījumā, kad parasti tiek īstenoti pasākumi, lai nespecifiski stiprinātu indivīda veselību kopumā, runā par veselības veicināšanu (health promotion).

Veselības veicināšanu var definēt kā veselības izglītības un specifisku profilakses kampaņu (piemēram, krūts barošanas popularizēšana vai smēķēšanas ierobežošanas pasākumi) kombināciju, kas orientēta uz to, lai veicinātu veselībai labvēlīgas pārmaiņas vidē un cilvēku uzvedībā.

Savukārt primārā profilakse šaurākajā nozīmē cenšas īstenot pasākumus, lai jebkādā veidā iespaidotu slimību attīstības procesu.

Agrīna slimības diagnostika (t.sk. skrīnings) ir sekundārās profilakses pasākumi (nav attiecināmi uz projektu!!!), kas ļauj veikt radikālu slimības ārstēšanu (vismaz daļā gadījumu to izārstējot pilnībā), uzlabot individuālo slimības prognozi un potenciāli mazināt ārstēšanas izmaksas.

Primārās profilakses pasākumu piemēri, kas būtu atbalstāmi 9.2.4.2. ietvaros:

1)      Sirds veselības diena, kurā ir izglītojošā sadaļa piem., kardiologa lekcija un diskusija par sirds slimību riska faktoriem un kā tos mazināt. Vienlaikus pasākuma ietvaros pieļaujams veikt arī galveno sirds slimību riska faktoru ekspres-noteikšanu (ĶMI, asinsspiediena mērījumi, glikozes un holesterīna līmeņu noteikšana ar eksprestestu palīdzību)  un tam sekojoša īsa speciālista konsultācija par turpmāko rīcību (piem., nepieciešamību doties pie ģimenes ārsta);
2)      Onkoloģijas profilakses pasākums ar izglītojošo sadaļu un diskusiju ar onkologu, t.sk. (1) uz sieviešu mērķa auditoriju orientēta sadaļa par regulāru krūšu pašizmeklēšanas nepieciešamību un metodēm, valsts skrīninga programmu piedāvātajām iespējām; un (2) uz vīriešu auditoriju orientēta sadaļa par prostatas vēža profilaksi, kurā var tikt iekļautas īsas ekspres-konsultācijas ar urologu vai onkologu, jautājumu-atbilžu sesijas veidā identificējot, vai indivīdam pastāv risks prostatas saslimšanu attīstībai, ar rekomendāciju turpmākai rīcībai, piem., ģimenes ārsta apmeklējumam tuvākajā laikā; kā arī (3) ādas vēža riska faktori un to ietekmēšanas iespējas, pazīmes, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie speciālista u.c.
3)      Psihoterapeita vadītas atbalsta grupas, piem., iedzīvotājiem, kam ikdienā nākas saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir atkarību problēmas (līdzatkarības profilakse), jaunajiem vecākiem psiho emocionālā līdzsvara uzlabošanai un depresijas profilaksei u.c.;
4)      Ņirgāšanās profilakse skolas vidē – pasākumi skolas/klases psiho emocionālā klimata uzlabošanai u.c.

  • 60. Vai projektā var iekļaut darbības par bērnu zobu un mutes veselību?

Skaidrojam, ka projektu veselības veicināšanas vai slimību profilakses darbībām ir jābūt vērstām uz četrām prioritārajām veselības nozares jomām – sirds un asinsvadu slimības, psihiskā (garīgā) veselība, perinatālā un neonatālā perioda  veselība un onkoloģijas jomām un jābūt vērstām uz vienu sešām tēmām:

  • veselīga uztura lietošanas veicināšanu,
  • fizisko aktivitāšu veicināšanu,
  • atkarību mazināšanu,
  • garīgās veselības veicināšanu,
  • reproduktīvās veselības veicināšanu,
  • profilakses uzlabošanu.

Tādejādi projektā var iekļaut projekta darbības, kas vērstas uz veselīga uztura lietošanas un uztura paradumu maiņas veicināšanu, tostarp iekļaujot tēmu par zobu un mutes veselības veicināšanas un slimību profilaksi bērniem, sasaistot to ar veselīga uztura paradumu veicināšanu bērniem.

Papildus vēršam uzmanību, ka pēc būtības tas ir komplekss pasākums un tādas darbības ir paredzētas nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos jeb 9.2.4.1.pasākuma ietvaros. Un, lai šīs darbības nepārklātos, izvērtējot ikgadējos pašvaldību (9.2.4.2.pasākuma) projektu darbību plānus, tas tiks vērtēts un pārklāšanās gadījumā tiks lūgts pašvaldībai precizēt un izvēlēties citas darbības.

  • 61. Vai tiks atbalstīti zobārsta vai higiēnista pakalpojumi, redzes pārbaudes, pirmās palīdzības apmācības?

9.2.4.2. pasākuma ietvaros zobārsta vai higiēnista pakalpojumi, redzes pārbaudes, pirmās palīdzības apmācības nav atbalstāmas aktivitātes jo neietilpst noteiktajās 4 prioritārajās jomās (t.i. sirds un asinsvadu veselības veicināšana, onkoloģijas saslimšanu mazināšana, garīgās veselības veicināšana un perinatālās/neonatālās veselības veicināšana).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 9.2.4.1. pasākuma ietvaros paredzēts īstenot mutes veselības veicināšanas pasākumus bērniem visā Latvijā par pareizu un regulāru mutes higiēnu.

Īsa informatīva sadaļa par pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem un traumatisma profilaksi var tikt iekļauta piem., bērnu vasaras nometņu programmās vai dažādu fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumos, lai nodrošināt drošu un veiksmīgu šo pasākumu norisi.

  • 62. Sakiet, lūdzu, vai projekta iesniegumā 1.5. punktā par projekta darbībām, ir jānorāda konkrēti pasākumi, piemēram, fizioterapijas nodarbības? Tāpat mani mulsina projekta vadības nodrošināšana – kāds tur ir rezultāts skaitliskā izteiksmē – skaits un mērvienība?

Jā, projekta iesnieguma 1.5.punktā ir jānorāda konkrētas projekta darbības, kurām ir sasniedzams un skaitliski izmērāms  rezultāts. Nevaram viennozīmīgi  apgalvot, neredzot projektā sniegtās informācijas kontekstu, taču pieļaujam, ka Jūsu minētais piemērs – fizioterapijas nodarbības pēc būtības ir uzskatāmas par apakšdarbību kādai no projekta darbībām. Atgādinām, ka visām projekta darbībām ir jābūt tieši saistītām ar 17.05.2016. MK noteikumu Nr.310 34.punktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām.

Projekta darbībai “Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana”  kā rezultātu var norādīt “ īstenots projekts”, bet kā skaitlisko izteiksmi var norādīt – 1 projekts.

  • 63. Aktuāls ir jautājums par 1.5. punktā sadaļu “Projekta darbība”. Mums kopumā ir plānoti 20 dažādi pasākumu cikli- šeit mēs rakstām katru atsevišķi? Piemēram “Garīgās veselības diena”, kas notiks 3 gadus pēc kārtas visos novada pagastos ir viena projekta darbība, savukārt otra darbība “vingrošana grūtniecēm”, kas notiks 3 gadus pēc kārtas noteiktā periodā ir otra darbība? Tad mēs aprakstām šo katru darbību. Vai mēs esam pareizi sapratuši šīs tabulas aizpildīšanu?

Respektīvi šeit nav jāgrupē visas darbības pa 2 grupām – 1.slimību profilakse, 2.veselības veicināšana, to mēs uzrādām pie rezultatīvajiem rādītājiem. Vai tā?

Projekta iesnieguma 1.5.punktā ir jānorāda konkrētas projekta darbības, kurām ir sasniedzams un skaitliski izmērāms  rezultāts. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir uzskaitītas 17.05.2016. MK noteikumu Nr.310 34.punktā, savukārt konkrētos plānotos pasākumus grupēsiet kā atbilstošo darbību apakšdarbības. Piemēram, jūsu minētā “Garīgās veselības diena”, kas notiks 3 gadus pēc kārtas visos novada pagastos ir viena no projekta darbības “Veselības veicināšanas pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai Kokneses novadā” apakšdarbībām.

Jūsu projekta iznākuma rādītāji būs atkarīgi no tā, ar kuru darbību būs saistīts pasākums, tātad, ja pasākums saistīts ar veselības veicināšanu, tad īstenošanas rādītājā tā dalībniekus uzskaitīsiet pie veselības veicināšanas.

  • 64. Vai veselīga uztura pasākuma nodrošināšanai drīkst pieaicināt populāru pavāru?

Apmācību par veselīgu uzturu drīkst veikt tikai profesionālis, kurš ir apguvis veselīga uztura zināšanas, kuras jāapliecina ar atbilstošu sertifikātu/diplomu/profesionālās izglītības programmā apgūto mācību priekšmetu sarakstu, jo ne visu pavāru skolu mācību programmās ir iekļauts veselīga uztura mācību kurss. Piemēram, LLU pārtikas tehnoloģijas fakultātes diplomandiem vai RSU absolvējušiem uztura speciālistiem nekādi papildus dokumenti nav jāiesniedz. Ja vēlaties ar populāra pavāra, kuram nav iepriekš minētie izglītību apliecinošie dokumenti, palīdzību celt pasākuma popularitāti un apmeklējamību, ir iespēja pavāra pakalpojumu sasaistīt ar uztura speciālista teorētisko lekciju, apvienojumā iegūstot, piemēram, pasākumu par tēmu “Kā ēst veselīgi un garšīgi”.

  • 65. Man ir jautājums par projekta aktivitātēm. Vai esmu pareizi sapratusi no jūsu mājas lapā publicētajām atbildēm, ka nedrīkst paredzēt individuālas nodarbības un konsultācijas? Piemēram, mēs gribējām paredzēt reiterapijas nodarbības bērniem ar uzvedības traucējumiem, mums blakus ir zirgaudzētava, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tāpat arī fizioterapeits - lai noteiktu darbošanās programmu grupai, vispirms nepieciešamas individuālas konsultācijas. Vai tādus tad nevar iekļaut?

Pasākuma atbalstāmās darbības ir veselības veicināšana un slimību primārā profilakse, līdz ar to jau esošu noviržu koriģēšana nav atbalstāma.

Reitterapija ir rehabilitācija un terapija, nevis primārā profilakse vai veselības veicināšana, līdz ar to šādas nodarbības nebūtu atbalstāmas.

Individuālas fizioterapeita konsultācijas nav atbalstāmas, bet nodarbību cikla sākumā fizioterapeits var veikt īsu individuālu fiziskā stāvokļa novērtējumu, lai, piemēram, sadalītu dalībniekus atšķirīgās fiziskās sagatavotības grupās.

  • 66. Ja plānots vingrošanas cikls ar 30 nodarbībām, tad tas ir 1 pasākums vai 30 pasākumi? Jo katru nodarbību var apmeklēt atsevišķi.

Vingrošanas cikls būs 1 pasākums, kura kopējais ilgums būs virs 8 stundām, tātad katram dalībniekam, uzsākot dalību vingrošanā, dosiet aizpildīt lielo anketu, neatkarīgi no tā, cik reizes konkrētais dalībnieks kopumā būs piedalījies. Papildus katrā nodarbībā veiksiet dalībnieku uzskaiti, t.i. dosiet visiem parakstīties dalībnieku sarakstā.

  • 67. Ja projekta ietvaros ir paredzētas dažādu tēmu/rakstura lekcijas. Vai visas lekcijas būtu jāiepērk ar vienu iepirkuma procedūru jeb tās drīkstētu dalīt pa tēmām? Vai lekcijas ar vienu procedūru ir jāiepērk uz visu projekta īstenošanas laiku jeb tās var iepirkt uz 1 projekta īstenošanas gadu, katru gadu organizējot jaunu iepirkuma procedūru?

Iepirkumus var dalīt pa tēmām gadījumā, ja tēmas ir atšķirīgas un katrai no tēmām ir cits pretendentu loks. Tomēr vienmēr jāseko līdz, lai nebūtu dalīts iepirkums, ar nolūku izvairīties no iepirkuma procedūras piemērošanas. Katrā gadījumā individuāli ir jāizvērtē potenciālais pretendentu loks, kā arī var izvērtēt iespēju iepirkumu sadalīt daļās ar iespēju pretendentiem pieteikties ne tikai uz visu iepirkuma apjomu, bet arī uz atsevišķu(-ām) iepirkuma daļu(-ām) (lotēm).

Ņemot vērā, ka katram gadam projekta pasākumu plāns tiek apstiprināts atsevišķi, Iepirkumu uzraudzības birojs ir skaidrojis, ka pieļaujams katru gadu organizēt jaunu iepirkuma procedūru. Tomēr arī šeit ir jāizvērtē katrs konkrētais gadījums. Gadījumā, ja projekta iesniegumā ir paredzēts, ka konkrēta veida eksperta pakalpojumi būs nepieciešami visus 3 gadus, iepirkums jāveic par pakalpojumu 3 gadu periodā, iepirkuma nolikumā atrunājot, piemēram, iespēju līgumu neturpināt gadījumā, ja konkrētā darbība netiek apstiprināta nākamā gada projekta darba plānā. Par konkrētiem specifiskiem gadījumiem iesakām rakstiski vērsties ar jautājumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

  • 68. Vai mēs pēc jautājumu-atbilžu sadaļas informācijas saprotam pareizi, ka, ja tiek plānotas regulāras vingrošanas nodarbības fizioterapeita vadībā, tad katrā nodarbībā ir jābūt dalībnieku sarakstam ar parakstiem?

Nodarbību cikla gadījumā, kurās atkārtoti piedalās vienas un tās pašas personas, pirmajā reizē katrai personai dosiet aizpildīt atbilstošo anketu, bet tālākajās nodarbībās šī persona var tikai parakstīties dalībnieku sarakstā, ik reizi nepildot anketu. Anketas nepieciešamas, lai reģistrētu personas iznākuma rādītājam, bet dalībnieku saraksts apliecinās personu dalību nodarbībā, tādējādi apliecinot to, ka pakalpojums ir sniegts un nodarbībā ir piedalījies pietiekams skaits dalībnieku, lai izmaksas uzskatītu par ekonomiski pamatotām.

  • 69. Vai projekta ietvaros var paredzēt veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus visas pašvaldības konkrētām bērnu vecuma grupām, piem. vispārējo vingrošanu bērniem no 3 – 10 gadu vecumam, peldētapmācību 11 – 12 gadu veciem bērniem u.t.t.?

Jā, nodarbības var tikt dalītas pa vecuma grupām, jo atšķirīgām vecuma grupām vingrojumu/nodarbību specifika var būt atšķirīga.

  • 70. Kā pareizi būtu uzskaitāmi iznākuma rādītāji, ja piem. slimību profilakses 3 secīgu pasākumu komplekss, lai mazinātu atkarību izplatību bērnu vidū, būtu izglītojoša  lekcija noteiktai vecuma bērnu grupai, vecākiem un skolotājiem/sociālajiem darbiniekiem. Ar bērnu lekciju nav problēmas. Bērni ir riska grupā un viņi būs piedalījušies ESF pasākumā. Problēma rodas ar Grobiņas pilsētas vecākiem un skolotājiem/sociālajiem darbiniekiem, kuri ir vecumā līdz 54 gadiem. Viņi piedalīsies ESF pasākumā, bet nav iekļaujami riskam pakļautajā iedzīvotāju grupā, atbilstoši 17.05.2016. MK noteikumu Nr. 310 8. punktam. Kā arī, kas notiek ar pasākuma izmaksu attiecināmību, ja attiecināmi ir tikai mērķa grupu pasākumi?

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 310 8. punktam specifiskajā mērķa grupā ietilpst visi Latvijas iedzīvotāji, bet it īpaši atbalstāmas, un tās ir uzskaitāmas iznākuma rādītājā, ir teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (MK noteikumu Nr.310 8.1.-8.6.punkts), līdz ar to pasākuma izmaksas būs attiecināmas arī gadījumā, ja primārās profilakses pasākumā piedalīsies tikai daži šai grupai piederošie. Tā kā Grobiņas novadā 58,26% iedzīvotāju ietilpst specifiskajā mērķa grupā “Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru”, tad no dalībniekiem kāds noteikti iekritīs šajā grupā un viņi aizpildīs anketas. Pārējos dalībniekus reģistrēsiet dalībnieku sarakstā. Vēršam uzmanību, ka speciālistu apmācības 9.2.4.2.pasākumā nav atbalstāmas (tās ir atbalstāmas 9.2.4.1.pasākuma ietvaros), līdz ar to skolotājus/sociālos darbiniekus atsevišķā grupā nodalīt nedrīkst. Viņus drīkst apvienot ar bērnu vecākiem un sniegt informāciju visiem kopā.

  • 71. Vai pareizi saprotam, ka iznākumu rādītāju proporcijai ir jābūt 85% veselības veicināšanai un 15% slimību profilaksei? Mūsuprāt, tā ir pretrunīga prasība. Ja mēs kā vienu no slimību profilakses pasākumiem plānojam jebkādu prioritārās jomas lekciju visās izglītības iestādēs, tad kuru bērnu mums uzskaitīt un kuru nē, jo visi viņi atbilst mērķa grupai?

MK noteikumu Nr.310 9.1.2. un 9.2.2.punkts nosaka kopējos pasākumā sasniedzamos iznākuma rādītājus slimību profilaksē un veselības veicināšanā un šo rādītāju proporcija ir 15% un 85%, kas ir jāievēro arī Jūsu individuālajā projektā. Atbilstoši tam Jūs projekta iesnieguma 1.6.1.punktā norādīsiet sasniedzamos rādītājus slimību profilaksē un veselības veicināšanā (Jūsu gadījumā sasniedzamā iznākuma rādītāja gala vērtība slimību profilaksē būs 237 iedzīvotāji un veselības veicināšanā – 1346 iedzīvotāji). Jebkuru no rādītājiem ir atļauts pārsniegt, bet 1.6.1.punktā saplānotie rādītāji ir jāsasniedz. To, kurā rādītāja grupā dalībniekus reģistrēsiet, būs atkarīgs no pasākuma rakstura – visus dalībniekus, kuri piedalās konkrētajā slimību profilakses pasākumā, reģistrēsiet kā slimību profilakses iznākuma rādītāju, bet visus, kas piedalās konkrētajā veselības veicināšanas pasākumā – kā veselības veicināšanas iznākuma rādītāju. Tātad – ja lekcija, kuru plānojat lasīt visās izglītības iestādēs, būs, piemēram, par vispārīgās veselības veicināšanas tēmu, tad visi bērni visās skolās tiks reģistrēti kā veselības veicināšanas iznākuma radītājs.

  • 72. Ja tiek rīkots pasākums katru gadu, vai tad vienu un to pašu personu drīkst uzskaitīt sasniedzamajos rādītājos (vai viņš projekta īstenošanas-3gadu laikā drīkst tikt uzskaitīts tikai 1reizi)?

Katrs specifiskās mērķa grupas indivīds projektā kā iznākuma rādītājs var tikt ietverts tikai vienu reizi – t.i., vienu un to pašu personu iznākuma rādītājā drīkst uzskaitīt tikai vienu reizi slimību profilakses pasākumā un vienu reizi veselības veicināšanas pasākumā visā 9.2.4.2.pasākuma īstenošanas laikā, t.i. no 2017.g. līdz 2022.gadam (1. atlases kārtas projekts -2017.g. līdz 2019.g. un 2. atlases kārtas projekts - 2020.g. līdz 2022.g.).

  • 73. Pozīcijā 3.1. Saskaņa ar horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas” apraksts- ir nepieciešams aprakstīt kā mēs nodrošināsim cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas uz piedāvātajiem pasākumiem?

Jā, 3.1.sadaļā jāapraksta, kā, īstenojot projekta aktivitātes, Jūs nodrošināsiet vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu un īstenosiet specifiskas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, nediskrimināciju vecuma un etniskās piederības dēļ.

  • 74. Pašvaldība ir plānojusi informatīvi izglītojošu pasākumu, lai samazinātu risku iegūt invaliditāti, jo invaliditāte daudzos gadījumos ir rezultāts saslimšanām saistīta ar sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģijas slimībām. Vai šo aktivitāti var attiecināt uz slimību profilakses pasākumiem vai tomēr tas būtu veselības veicināšanas pasākums?

Šajā gadījumā būtu svarīgi saprast, kas tieši ir plānots aktivitātes ietvaros – semināri? (par ko?) praktiskās nodarbības? (kāda tipa u.t.t.) Un tad attiecīgi varētu arī skaidrāk pateikt, vai konkrētais pasākums piesaistāms vairāk pie profilakses vai veselības veicināšanas pasākumiem.

Un tad attiecīgi pasākuma nosaukums būtu modificējams, jo mums, skatoties pēc prioritārajām projekta jomām nav mērķis kā tāds „mazināt invaliditāti”. Šis būtu noformējuma ziņā sasaistāms ar kādu no 4 prioritārajām jomām (SAS profilakse, onkoloģija, perinatālā/neonatālā veselība un garīgās veselības veicināšana).
Primārās profilakses pasākumu piemēri, kas būtu atbalstāmi 9.2.4.2. ietvaros.

  1. Sirds veselības diena, kurā ir izglītojošā sadaļa piem., kardiologa lekcija un diskusija par sirds slimību riska faktoriem un kā tos mazināt. Vienlaikus pasākuma ietvaros pieļaujams veikt arī galveno sirds slimību riska faktoru ekspres-noteikšanu (ĶMI, asinsspiediena mērījumi, glikozes un holesterīna līmeņu noteikšana ar eksperstestu palīdzību)  un tam sekojoša īsa speciālista konsultācija par turpmāko rīcību (piem., nepieciešamību doties pie ģimenes ārsta);
  2. Onkoloģijas profilakses pasākums ar izglītojošo sadaļu un diskusiju ar onkologu, t.sk. (1) uz sieviešu mērķa auditoriju orientēta sadaļa par regulāru krūšu pašizmeklēšanas nepieciešamību un metodēm, valsts skrīninga programmu piedāvātajām iespējām; un (2) uz vīriešu auditoriju orientēta sadaļa par prostatas vēža profilaksi, kurā var tikt iekļautas īsas ekspres konsultācijas ar urologu vai onkologu, jautājumu-atbilžu sesijas veidā identificējot, vai indivīdam pastāv risks prostatas saslimšanu attīstībai, ar rekomendāciju turpmākai rīcībai, piem., ģimenes ārsta apmeklējumam tuvākajā laikā; kā arī (3) ādas vēža riska faktori un to ietekmēšanas iespējas, pazīmes, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie speciālista u.c.
  3. Psihoterapeita vadītas atbalsta grupas, piem., iedzīvotājiem, kam ikdienā nākas saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir atkarību problēmas (līdzatkarības profilaske), jaunajiem vecākiem psihoemocionālā līdzsvara uzlabošanai un depresijas profilaksei u.c.;
  4. Ņirgāšanās profilakse skolas vidē – pasākumi skolas/klases psihoemocionālā klimata uzlabošanai u.c.
  • 75. Vai projektā drīkst paredzēt izglītojošas aktivitātes pedagogiem, ņemot vērā to, ka projekta rezultātā ir plānota skolu iesaiste Nacionālajā Veselīgo Skolu tīklā?

Izglītojošas aktivitātes pedagogiem tiks paredzētas 9.2.4.1.pasākuma ietvaros, līdz ar to specifiskas izglītojošas aktivitātes tikai pedagogiem projekta ietvaros nedrīkst plānot. Bet tā kā projekta mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, tad pedagogi drīkst piedalīties projekta aktivitātēs, nodrošinot, ka projekta pasākumā ir iespēja piedalīties visiem interesentiem par attiecīgo tēmu, nevis tikai pedagogiem.

  • 76. Ja slimību profilakses pasākumi veido ap 5% no kopējā aktivitāšu budžeta, vai šāda proporcija ir pietiekama?

Saskaņā ar 17.05.2016. MK noteikumu Nr.310 9. punktā atrunātajām 9.2.4.2.pasākuma iznākuma uzraudzības rādītāja skaitliskajām vērtībām, profilakses pasākumos iekļaujami 15% no kopējā specifiskā mērķa grupu pārstāvju skaita un veselības veicināšanas pasākumos – 85%. Šī proporcija aptuveni saglabājama arī katra atsevišķā projekta ietvaros un projekta iesnieguma sadaļā 1.6.1. katrā jomā ieplānotie iznākuma rādītāji ir jāsasniedz. Jums ir jāizvērtē, vai ar 5% budžetu slimību profilakses pasākumiem Jūs variet sasniegt iznākuma rādītājus.

  • 77. Ja peldēšanas apmācības nepieciešamība  baseinā 8-9.gadus veciem bērniem grupās pa 10 nodabībām ir pamatota, taču pasākuma izmaksas veido 15% no kopējā pasākumu budžeta - vai tas būs attiecināms?

Plānojot projekta aktivitātes un budžetu, Jums galvenokārt jānodrošina, ka kopumā tiek sasniegti iznākuma rādītāji un projekta mērķis.  Projektā varētu tā būt, ka daži pasākumi ir ar apjomīgāku budžetu, bet citiem nepieciešami mazāki izdevumi. Jūsu uzdevums ar kopīgo projekta budžetu nodrošināt projekta aktivitāšu īstenošanu un rādītāju sasniegšanu.

  • 78. Darbības plānā ir paredzēts norādīt pasākuma tēmu. Vairāki pasākumi, piemēram izglītojošie, ir plānoti ietverot vairākas tēmas. Vai tas ir akceptējami?

Jā, ir akceptējams ka vienā izglītojošā pasākumā tiek apskatītas vairākas tēmas.

  • 79.Ja ir paredzēti dažāda veida fizisko aktivitāšu pasākumi, kurām nepieciešami treneri - piemēram, viens pasākums - vingrošanas nodarbības pensijas vecuma personām, otrs pasākums - boksa nodarbības jauniešiem. Vai dažādiem pasākumiem, kuros paredzēti treneri ir jāorganizē viens iepirkums vai tomēr tie var būt dažādi iepirkumi?

Ja izglītojošie pasākumi ir par dažādām tēmām un ar dažādiem mērķiem - vai šādā gadījumā drīkst katram pasākumam lektorus iepirkt atsevišķi vai tomēr tiem jāparedz viens iepirkums?

Tie var būt dažādi iepirkumi, bet vienmēr jāseko līdz, lai nebūtu dalīts iepirkums, ar nolūku izvairīties no iepirkuma procedūras piemērošanas. Katrā gadījumā individuāli ir jāizvērtē potenciālais pretendentu loks, var izvērtēt iespēju iepirkumu sadalīt daļās ar iespēju pretendentiem pieteikties ne tikai uz visu iepirkuma apjomu, bet arī uz atsevišķu(-ām) iepirkuma daļu(-ām) (lotēm).

  • 80. Vai gadījumā, ja 1.kārtas projektā tiek pārsniegts sasniedzamais iznākuma rādītājs, tas ietekmēs sasniedzamo iznākuma rādītāju 2. kārtas projektā?

Skaidrojam, ka gadījumā, kad 1.kārtas projektā tiek pārsniegts sasniedzamais iznākuma rādītājs, uz to attiecināms Projektu iesniegumu atlases nolikuma 4.pielikumā “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika” 2.9.kritērijā noteiktais:
“Projektu iesniegumu atlases 2.kārtā sasniedzamās mērķa grupas lielums var tikt samazināts par projektu iesniegumu atlases 1.kārtas pārsniegto apmēru, paredzot ne mazāk kā 5% mērķa grupas sasniegšanu.”

  • 81. Kāda informācija norādāma MK noteikumu Nr.310 2.pielikuma tabulas kolonnā “Kopsavilkums par pasākuma rezultātiem un efektivitātes izvērtējumu” - kā vērtējams pasākuma rezultāts un tā efektivitāte - vai šai informācijai jābūt balstītai uz objektīvu pētījumu/aptauju/statistisko informāciju, t.i. konkrētiem datiem, norādot to avotus, vai arī pietiek ar pasākuma īstenotāja subjektīvu vērtējumu un/vai pasākuma rezultāta tekstuālu aprakstu?

Skaidrojam, ka atsauces 7.punktā noteikts, ka jānorāda galvenie pasākuma rezultāti un efektivitātes izvērtējuma secinājumi (sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums ar nozīmīgākajiem datiem, dalībnieku apmierinātības novērtējuma rezultāti un secinājumi, galvenie pasākumu īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un rekomendācijas pasākumu īstenošanai nākotnē). Šeit finansējuma saņēmējs pats (vai ar pakalpojuma sniedzējas starpniecību) sniedz izvērtējumu par to vai  ticis sasniegts konkrētā pasākuma mērķis, vai pasākums bija efektīvs un tā rezultāti ir sasniegti, norāda veiksmes un neveiksmes faktorus.

Šīs informācijas mērķis ir veikt analīzi par pasākumu un identificēt pozitīvus un negatīvus apstākļus, ko nepieciešams nākotnē stiprināt vai novērst, lai turpmāk šī un līdzīga pasākuma īstenošana būtu efektīvāka, savukārt 9.2.4.1.pasākuma finansējuma saņēmējs šo informāciju izvērtēs un nepieciešamības gadījumā to nodos tālāk citiem 9.2.4.2.pasākuma īstenotājiem caur veicināšanas plānu un veicināšanas tīklu.

9.2.4.2.pasākumu objektīvos faktorus varēs vērtēt pēc kolonnās "Mērķa grupas" un "Pasākuma izmaksas", kur jānorāda mērķa grupas skaits un izmaksas, sniegtās informācijas analīzes, kā arī pēc 9.2.4.1. pasākuma  pētījumu ietvaros (MK noteikumu Nr.310 64.2.3.apakšpunkts).

  • 82. Kāda informācija norādāma MK noteikumu Nr.310 2.pielikuma tabulas kolonnā "Mērķa grupa" gadījumos, kad pasākumā piedalās jaunās māmiņas kopā ar zīdaini (piemēram, zīdīšanas apmācības, zīdaiņu vingrošana u.tml.) - bērns, vai māmiņa, vai arī abi divi?

Kolonnā "Mērķa grupa" norādāma plānotā pasākuma mērķa grupa atbilstoši SAM īpašām mērķa grupām - teritoriāli atstumtie, trūcīgie iedzīvotāji, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji vecumā virs 54 gadiem, bērni.

Tomēr, ņemot vērā MK noteikumu 58.4.apakšpunktā noteikto attiecībā uz plāna pieejamību sabiedrībai, plāna mērķis ir arī darīt zināmu sabiedrībai (gan potenciālajiem pasākumu apmeklētājiem, gan potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem) kam un kādi pasākumi būs pieejami, līdz ar to kolonnā "Pasākuma īss apraksts" vēlams norādīt arī pasākuma atbalsta saņēmējus, ja tie atšķiras no mērķa grupas.

Proti, plānā norādītā zīdīšanas pasākuma mērķa grupa ir zīdaiņi, savukārt pasākumā īsajā aprakstā norāda, ka pasākums domāts grūtniecēm un jaunajām māmiņām.

Tāpat vēršam uzmanību, ka, ja pasākums nav vērsts uz nevienu no īpašajām mērķa grupām, tas nenozīmē, ka pasākums nav atbalstāms, jo mērķis tostarp ir vērsts uz visiem iedzīvotājiem.

  • 83. Kā un kad izvērtējama papildus rezultatīvo rādītāju sasniegšana – vai tie jāvērtē pēc katra pasākuma, par iepriekšējo gadu vai arī projekta beigās, kā arī vai šai informācijai jābūt balstītai uz objektīvu pētījumu/aptauju/statistisko informāciju, t.i. konkrētiem datiem, norādot to avotus, vai arī pietiek ar finansējuma saņēmēja subjektīvu vērtējumu un rezultāta tekstuālu aprakstu? Kādā formā šī informācija pievienojama pārskatam un kas apliecinās datu ticamību? Kādi  izejas datu avoti ir atzīstami par izmantojamiem, kā arī, kura gada statistiskie izejas dati ir atbalstāmi?

    
Projekta iesniegumu vērtēšanas posmā kvalitātes kritērija - Projektā ir definēti papildu efektivitātes uzraudzības rādītāji sabiedrības veselības paradumu maiņai - apakškritēriju piemēro un x punktu piešķir, ja projekta iesnieguma 1.3.punktā ir definēti un aprakstīti papildu efektivitātes uzraudzības rādītāji sabiedrības veselības paradumu maiņai ...... atbilstoši sākotnējā novērtējuma 2.pielikumam.(Papildus sniegts skaidrojums CFLA jautājumu – atbilžu sadaļā ).
 
Sākotnējā novērtējuma 2.pielikums "SAM 9.2.4. aktivitātes izvērtēšanai izmantojamie indikatori" norāda indikatorus, kuri ir jāuzrauga, lai mērķtiecīgi un kompleksi Latvijā uzlabotu situāciju sabiedrības veselības jomā.

Jau sākotnēji  bija paredzēts (noteikts sākotnējā novērtējumā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs), ka mērķtiecīgi investējot gan SAM 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projekta  ietvaros, gan pašvaldību īstenotajos SAM 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” projektu ietvaros, gan turpinot valsts budžeta dotētus pasākumus, ko īsteno Slimību profilakses un kontroles centrs, kompleksi tiks sasniegti rezultāti (indikatori) veselības paradumu maiņai. Katrs abos pasākumos realizējamais projekts ir ieplānots kā daļa no pasākumu kompleksa, kas kopā sasniegs šos indikatorus. Kritērijā vērtējamie papildu efektivitātes uzraudzības rādītāji sabiedrības veselības paradumu maiņai ir jāvērtē kā rādītāji, kurus sasniedz īstenojot vairāku pasākumu kopumu, un šie rādītāji nevar tikt sasniegti tikai šī vai kāda konkrētā projekta ietvaros. Proti, projekta iesniedzējs var noteikt tikai projekta ietvaros sasniedzamus rādītājus (indikatorus), bet var arī  noteikt, ka attiecīgais projekts ir kā daļa no SVP uzdevumos veicamo pasākumu kompleksa un, nosakot projektā papildu rādītājus, drīkst balstīties uz valsts vai reģionu indikatoriem, kā arī noteikts vērtēšanas kritērija metodikā.

Vēršam uzmanību, ka šis nav projekta (projekta īstenošanas laikā) sasniedzamais iznākuma rādītājs, bet gan papildu projekta efektivitātes  rādītājs, kurš nosaka, ka projekta darbībām ir jābūt mērķētām 9.2.4.1.pasākuma ietvaros uz 6 tēmām paradumu maiņai (ar atbilstošiem indikatoriem) un 9.2.4.2.pasākuma ietvaros uz 4 tēmām. Rādītāja nesasniegšana nevar būt par pamatu neatbilstībai un papildu efektivitātes rādītājiem nav saistības ar izmaksu attiecināmību!

Par šo projektos noteikto indikatoru, kas ir atbilstoši sākotnējā novērtējuma 2.pielikumā "SAM 9.2.4. aktivitātes izvērtēšanai izmantojamie indikatori" noteiktajiem indikatoriem, patiesumu, uzskaiti, mērķu sasniegšanu ir atbildīgs finansējuma saņēmējs. To faktiskā atbilstība,  rezultātu sasniegšana (atbilstība reģionu / pašvaldību veselības profiliem) tiks monitorēta caur Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu (NPVT) un caur Veselības ministrijas kā atbildīgās iestādes funkcionālajām pārbaudēm.

Papildus skaidrojam, ka šis kritērijs tika noteikts kā mehānisms vērst projekta iesniedzēju uzmanību, rakstot projektus, plānot aktivitātes tā, lai sasniegtu šos kopējos mērķus (sasniedzot noteiktus indikatorus). NPVT pašvaldības jau pirms projektu iesniegšanas savas darbības plānojušas, lai sasniegtu kopējos mērķus (indikatorus) un turpinās to darīt arī pēc projekta.

  • 84. Vai pasūtītājs ir tiesīgs iepirkuma nolikumā iekļaut prasību, ka bērnu nometņu vadītājam jābūt Bērnu nometņu vadītāja apliecībai?

(Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) skaidrojums)

Šāda prasība izriet no Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumu Nr.981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 11.punkta regulējuma, uz kura ievērošanu norāda arī Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei, kā arī šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu.

Ņemot vērā minēto Likuma regulējumu un to, ka Noteikumu 11.punkts paredz, ka nometni drīkst vadīt tikai tad, ja ir apgūta apmācības programma un iegūta atbilstoša apliecība, pasūtītājam nolikumā ir jāparedz, ka pretendenta piedāvātajam nometnes vadītājam ir atbilstoša un derīga apliecība, par kuras esamību pasūtītājs pārliecināsies Noteikumu 11.punktā minētajā informācijas sistēmā. Savukārt, lai neierobežotu ārvalstu pretendentu tiesības piedalīties iepirkumā un piedāvājumā norādīt nometnes vadītāju, kas ir ārvalstnieks bez Bērnu nometņu vadītāja apliecības, IUB norāda, ka iepirkuma nolikumā būtu jānosaka, ka nometnes vadītājam jābūt VISC izsniegtam sertifikātam, piemēram, uz līguma slēgšanas vai nometnes darbības uzsākšanas brīdi.

  •  85. Aģentūra konstatēja, ka finansējuma saņēmēji projektu ietvaros veic tirgus izpētes (plānotās pasākumu cenas nesasniedz slieksni, no kura jāpiemēro Publisko iepirkumu likums), piemēram, sabiedrības informēšanas pasākumam par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un sporta aktivitāšu organizēšanai. Veicot tirgus izpēti, pašvaldības vai nu publicē paziņojumus savās tīmekļa vietnēs, vai arī ar e-pasta starpniecību aptaujā potenciālos pretendentus. Tirgus izpētēs kā pretendenti piesakās arī pašvaldību aģentūras, piemēram ambulance un sporta centrs. 

    Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 2. panta otro daļu pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā, savukārt minētā likuma 17.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

    Aģentūra konstatēja, ka, piemēram, ambulances nolikumā ir minēta funkcija „iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas darbs veselīga dzīvesveida popularizēšanas jomā”, taču ambulances maksas cenrādī nav iekļauts tāds pasākums kā lekcijas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Tāpat arī sporta centra nolikumā ir minēts tāds uzdevums kā „nodrošināt citu pašvaldības organizēto sporta pasākumu īstenošanu”, taču tā cenrādī nav tāda pakalpojuma kā sporta pasākuma organizēšana.

    Aģentūras ieskatā ambulance un sporta centrs būtu tiesīgi par maksu sniegt tikai tādus pakalpojumus, kas minēti to cenrādī un par cenrādī norādīto maksu, savukārt nolikumā minēto iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas darbu veselīga dzīvesveida popularizēšanas jomā vai sporta pasākumu organizēšanu tiem būtu jānodrošina bez atsevišķas samaksas, no pašvaldības saņemot samaksu par faktiski veiktajiem izdevumiem.

    Ņemot vērā to, ka minētās aktivitātes ietvaros vēl plānoti daudz līdzīgi pasākumi un pašvaldībās bieži vien nav citu pakalpojumu sniedzēju, kā vien pašvaldības iestādes, lai Aģentūra varētu sniegt metodisko palīdzību šādu pakalpojumu korektai iegādei, lūdzam sniegt viedokli, kādā veidā pašvaldība var no savas iestādes saņemt pakalpojumus, kuri nav paredzēti šo iestāžu maksas cenrādī un kuru organizēšanai konkrētās iestādes budžetā nav piešķirti līdzekļi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbilde:

Publisko aģentūru likuma 17.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to, pašvaldība var sniegt tikai tos maksas pakalpojumus, kas noteikti saistošajos noteikumos.

Vienlaikus ministrija pauž viedokli, ka pašvaldības aģentūras darba process, piemēram, konsultāciju sniegšana iedzīvotājiem, var arī netikt iekļauts saistošajos noteikumos un tas nebūs uzskatāms par aģentūras sniegto maksas pakalpojumu. Gadījumā, ja aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, kas nav noteikti saistošajos noteikumos, tad šie pakalpojumi iekļaujami saistošajos noteikumos, izdarot tajos grozījumus. Pretējā gadījumā, aģentūra nav tiesīga sniegt maksas pakalpojumus.

  • 86. Iepirkumos zem ES sliekšņiem nedrīkst tikt pieminēti konkrētu standartu (ISO, EMAS u.c.) nosaukumi, pat ar piebildi „vai ekvivalents” vai iespēju iesniegt aprakstus (skatīt IUB darba grupas protokola 2.jautājumu). Pasūtītājs var noteikt, ka pretendentam jābūt ieviestiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, kā apliecinošos dokumentus prasot iesniegt pierādījumus par kvalitātes vadības nodrošināšanas pasākumiem.
pēdējo reizi aktualizēts: 23.01.2018.
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2019-09-01

    • Atklāj rekonstruēto Jelgavas valsts ģimnāziju
  • 2
  • 2019-09-02

    • Atklāj Ādažu sākumskolu
    • Atklāj Siguldas Valsts ģimnāzijas jauno korpusu
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 2019-09-12

    • Atklāj pirmo saules siltumenerģijas staciju Baltijā
  • 13
  • 2019-09-13

    • Seminārs „Praktiskas ievirzes pētījumi” (3. atlases kārta)
  • 14
  • 15
  • 16
  • 2019-09-16

    • CFLA darbinieki ēno projektu īstenotājus
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
futbols
ISO
#atkrāpies!
ESparTevi
Krāpšanas apkarošana
esfondi.lv
eParaksts
Latvija
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu